No plānotā 10 481 jaunieša šogad vasaras mēnešos izdevies nodarbināt vien 4287 skolēnus, tomēr atbildīgās iestādes sasniegto rezultātu vērtē atzinīgi. Kā Dienai norādīja Labklājības ministrijas (LM) Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis, ņemot vērā, ka programma uz laiku krīzes un finanšu trūkuma dēļ bija apturēta, tās atsākšana noritējusi samērā veiksmīgi. Līdzīgu viedokli Dienai pauž arī citas iesaistītās iestādes, atzīmējot, ka vairāk nekā 4000 skolēnu vasaras brīvlaikā saņēma iespēju iegūt darba iemaņas un pieredzi, kā arī iespēju apdomāt savu turpmāko karjeru.
Šobrīd gan ir laiks, lai līdz nākamajai vasarai atrisinātu vairākas problēmas. Pēc I. Lipska teiktā, šogad programma ieviesta ļoti sasteigti, līdz ar to citām iesaistītajām pusēm nav bijis laika pienācīgi sagatavoties. Arī NVA Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Solveiga Kabaka Dienai teica, ka daudzi uzņēmumi un pašvaldības savu budžetu jau bija saplānojuši, tāpēc darba devēju aktivitāte nebija tik liela, kā sākotnēji bija cerēts. Ministrijā gan sola, ka šogad sagatavošanās notiks laicīgāk, līdz ar to arī rezultāts varētu būt labāks.
Šogad atšķirībā no citiem gadiem aktualizējusies arī problēma par apgādājamajām personām, jo laika posmā, kamēr skolēns ir iesaistīts NVA vasaras darbos, vecākiem bērns no apgādības jānoņem, bet pēc tam jāpiesaka atpakaļ. I. Lipskis paskaidroja, ka šogad nav pieticis laika, lai veiktu grozījumus normatīvajos aktos, kas saistīti ar nodokļiem, tomēr patlaban panākta vienošanās nākamgad šo procedūru atvieglot. Tas nozīmē, ka vecākiem bērns no apgādājamo personu saraksta, iespējams, nebūtu jāizņem. Tas gan būs atkarīgs no Finanšu ministrijas, jo šīs pārmaiņas jāparedz jaunajā budžeta paketē. LM gan sola rūpīgi sekot līdzi, lai tas arī tiktu izdarīts.
Tāpat plānots panākt lielāku sadarbību starp pašvaldību un NVA. Šobrīd nereti ir situācijas, ka pašvaldības izstrādātās programmas konkurē ar NVA piedāvājumu, savukārt, apvienojot resursus, būtu lielāks atbalsts darba devējiem un pavērtos iespēja iesaistīt vairāk skolēnu.
Tomēr lielāko uzsvaru jāliek tieši uz darba devēju iesaisti, jo bez fiziskām darbavietām skolēnus nevar nodarbināt. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone Dienai paskaidroja, ka arī ar piedāvāto valsts līdzfinansējumu skolēna nodarbināšana nav tik vienkāršs uzdevums, kā varētu šķist. Pirmkārt, tas saistīts ar Darba likuma ievērošanu attiecībā uz nepilngadīgo nodarbinātību - tādās nozarēs kā kokrūpniecība, metālapstrāde, ķīmija un farmācija un celtniecība ir gandrīz neiespējami nodrošināt jaunietim piemērotus darba apstākļus, līdz ar to šajās jomās vasaras darba iespējas ir ļoti niecīgas. Viņa arī uzsvēra, ka daudzi uzņēmumi, īpaši reģionos, vai nu nav vispār dzirdējusī par tādu programmu, vai arī saņēmuši informāciju ar novēlošanos, nolemjot neķēpāties ar papīriem, kas arī prasa zināmu kapacitāti un laika patēriņu.
I. Lipskis gan Dienai apgalvo, ka šogad īpaši tiks domāts par uzņēmumu piesaisti, tāpēc ir apzināts arī darba devēju viedoklis. Piemēram, ir iespēja pagarināt skolēnu iesaistes laiku līdz diviem mēnešiem, lai motivētu komersantus ieguldīt skolēnu apmācībā un dokumentu sakārtošanā. Tomēr, lai to īstenotu, būtu nepieciešami papildu līdzekļi. Tāpat darba devēji norāda uz nepieciešamību pēc lielāka valsts līdzfinansējuma, bet to palielināt nav iespējams. Pēc I. Lipska domām, jābūt arī ieguldījumiem no uzņēmumiem. Variants gan ir ciešāka sadarbība ar pašvaldībām, kuras daļēji varētu segt darba devēju izdevumus.