Patiesībā šajā kontekstā priecē divas lietas – mūsu talantīgo cilvēku novērtējums pasaules mērogā un vienlaikus tas, ka autoriem izdevies uzjundīt Latvijas cilvēkos spēju priecāties par savējo panākumiem tikpat spēcīgi kā pašiem par sevi. Taču ir otra puse – līdzīgi kā ar sportistu un citu jomu pārstāvju augstiem panākumiem neiztrūkstoša sastāvdaļa ir arī dažādu valsts amatpersonu sajūsmas piepildītie ieraksti un apsveikumi laureātiem sociālajos tīklos, solījumi par prēmēšanām un vēl visādu labumu piešķiršanu, kas tomēr izklausās diezgan divkosīgi, zinot, ka pirms konkrētas jomas pārstāvju gūtajiem panākumiem valstij gadu no gada atradušies simtiem argumentu, kādēļ tai vai citai nozares vajadzībai naudu nav iespējams piešķirt.
Arī tagad valdība, pirmšķietami apreibusi no sajūsmas par Straumes panākumiem, šīs otrdienas sēdē uzdeva Kultūras ministrijai sagatavot priekšlikumus augstākās izglītības studiju programmas animācijā izveidei, vienlaikus uzdodot ministrijai arī sniegt redzējumu par programmas finansēšanas iespējām, ziņo aģentūra LETA. Bet ar to valdība neaprobežojās un pilnai laimei vēl uzdeva ministrijām pārskatīt valsts budžeta izlietojumu, lai animācijas filmu projektu konkursiem varētu rast kopumā vienu miljonu eiro. Īsāk sakot – paldies Straumes radošajai komandai un tās panākumiem, kas pastimulēja valdību vispārējās sajūsmas brīdī sagribēt "uzsēsties uz eiforijas ērgļa astes" un ar sabiedrībā populāriem – pagaidām gan tikai solījumu līmenī – lēmumiem kaut cik paspodrināt savu krietni paputējušo reputāciju.
Tas, ko vēlos ar šo pateikt, – šādi uz notikušiem faktiem reaģējošo politiķu lēmumi tomēr neliecina neko labu ne par pašiem politiķiem, ne ierēdņiem, kuru uzdevums ir pieņemt lēmumus, kas vērsti ilgtermiņā un ir rūpīgi analizēti. Beigu beigās – pirmšķietami sanāk tā, ka visdažādāko nozaru cilvēki ir spiesti gadiem dzīvot pēc principa no rokas mutē, meklēt paši iespējas strādāt un radīt (kā beigās izrādās) pasaules mēroga vērtības, tajā pašā laikā labi paēdušais publiskais serviss neaizmirst parūpēties pats par sevi, bet tiem, kuriem tiešām būtu vērts piešķirt finansējumu, bieži atsaka.
Līdz brīdim, kad, kā jau teicu, šim sektoram uzrodas nepelnīta iespēja pagozēties citu cilvēku smagi darīta darba rezultāta slavas spozmē.