Jau pirms gadiem mana aizsaulē aizgājusī vecmāmiņa mēdza teikt, ka katram cilvēkam ir sava mendele jeb nejēdzīga lieta, ar ko viņš nespēj samierināties, nespējot arī to nekādi ietekmēt. Lūk, kolēģim Egīlam Zirnim tie ir lapu pūtēji (un te nu viņam piekrītu vismaz par 99 procentiem), bet man – tie nejēgas, kuri jau 1. janvāra rītā kladzina, ka sācies tā vai cita lopiņa gads saskaņā ar ķīniešu kalendāru. Kaut gan patiesībā nekas jau nav sācies – tas notiek vien pēc kāda laika.
Proti, ķīnieši (un vispār aziāti) ir gana racionāla tauta, kuras valstiskajā uzbūvē liela loma ir tradīcijām un birokrātijai šā vārda labākajā nozīmē. Un, ja reiz pirms divām vai pat trim tūkstošgadēm ir nospriests, ka Jaungads jāsvin tad, kad debesīs otro reizi pēc ziemas saulgriežiem parādās jauns Mēness, tad tā arī tam būs būt… Gluži tāpat kā ar kristiešu Lieldienām, kas arī tiek uztverts kā pavasara sākuma laiks, ķīniešu Jaungads ceļo pa kalendāru, nepārkāpjot noteiktas robežas, norāda LiveScience.com. Tas nevar būt agrāk par 21. janvāri un vēlāk par 20. februāri.
SVIN 3,6 MILJARDI
Tādēļ gandrīz līdz janvāra beigām mums šogad visiem jāsamierinās ar dzīvošanu Pūķa gadā, un, godīgi sakot, droši vien vairumam pasaules iedzīvotāju, atskaitot astrologus, kuriem nāksies šo to piekoriģēt savās prognozēs, no tā nebūs ne silts, ne auksts. Ķīniešu tradīcija ir katrai no 12 zodiaka zīmēm piešķirt teju vienlīdzīgi labvēlīgu prognozi, un Gaiļa vai Truša gadā dzimušajiem tā nebūt nav sliktāka kā tādu varenu zvēru kā Tīģera vai Vērša gadu pārstāvošajiem, norāda Smithsonian Magazine. Atšķiras vien nianses, taču arī tām aizvien mazāku uzmanību pievērš pat paši aziāti, par citu tautību un kultūru pārstāvjiem, kuri izmanto labu izdevību vēl vienu reizi gadā pamatīgi izpriecāties un pamieloties, nemaz nerunājot.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 24. - 30. janvāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!