Tiks izveidota LU Mazo dabaszinātnieku skola, kā arī tiks
atbalstīta Latvijas skolēnu komandas dalība Eiropas Starptautiskajā
Dabaszinātņu olimpiādē - tie ir pirmie Latvijas Universitātes (LU)
projekti, kas saņēmuši SIA Mikrotīkls finansējumu. Kā
iepriekš jau ziņots, uzņēmums janvāra vidū LU ziedoja pusmiljonu
eiro dabaszinātņu un medicīnas nozares projektu realizēšanai.
«Pēc šī projekta esmu kļuvusi daudz pašpietiekamāka,
mērķtiecīgāka, un ir kļuvis skaidrāks virziens, kurā vēlos doties,
- ne tikai profesionālajā, bet arī privātajā jomā. Tāpēc arī mana
darbošanās Latvijā ir krietni mainījusies. Visi soļi, ko speru, ir
pārliecinošāki un lielāki, līdz ar to arī rezultāti ir straujāki un
redzamāki,» stāsta jaunā uzņēmēja Ieva Fridmane, kas projekta
Startupreneurs ietvaros divus mēnešus nesen pavadīja
Sardīnijas salā Itālijā.
«Šos divus gadus uzskatām par pilotprojektu. Tagad ir
izvērtēšanas mirklis,» par pašreizējo Demola Latvia
attīstības stadiju saka šī projekta vadītāja Lilita Sparāne.
Demola ir Somijā tapis un vairākas ES inovācijas balvas
ieguvis koncepts, kas darbojas kā platforma, kur praktiskā
sadarbībā satiekas uzņēmēji un studenti, un Latvijā šī platforma
darbojas kopš 2014.
Strādājošo drošība un veselības aizsardzība darbā Latvijā
nezaudē aktualitāti. Lai gan piecu gadu laikā par 40,3% ir
samazinājies letālo nelaimes gadījumu skaits darbavietās, tas
joprojām ir liels un uzņēmumos joprojām ir gana daudz darāmā, lai
sakārtotu darba vidi un attieksmi pret darba aizsardzības prasību
ievērošanu.
"Draugi, zinot, ka es strādāju
Hesburger, pārsvarā lūdz kuponus vai jautā, kā gatavo dažādus
produktus. Viņiem drīzāk ir interese par to vidi, ko viņi kā
restorāna apmeklētāji no malas neredz," teic Daiga Bresava (28),
atbildot uz jautājumu, vai draugi un paziņas nemēdz izteikt
piezīmes, ka ātrajā ēdināšanā ēdiens nav veselīgāko ēdienu
topa augšgalā.
"Man tas bija pirmais konkurss, bet
patika, ka piedalīties varēja dažādu zinātņu pārstāvji. Man
liekas, šobrīd mēs tik ļoti specializējamies kādā jomā, ka
brīžiem jau ir grūti savstarpēji sadarboties, dažkārt pat ļoti
tuvu strādājošiem cilvēkiem ir grūti saprast, ko dara otrs. Man
šķita, ka Sīmensa balvas konkurss ir labs veids, kā pārbaudīt,
vai ārpasaule vispār saprot, ar ko nodarbojos, vai to var kaut kā
saprotami pasniegt citiem," stāsta Līga Jasulaņeca (26), viena no
tiem jaunajiem pētniekiem, kam pagājušajā nedēļā tika
pasniegta Vernera fon Sīmensa Izcilības balva.
Šogad jau trešo reizi notiks klasiskās mūzikas jauno talantu
konkurss Ineses Galantes talanti, un tam līdz 1. martam
aicināti pieteikties bērni un jaunieši no visas Latvijas -
vokālisti, taustiņu, stīgu, kā arī pūšamo un sitamo instrumentu
mākslinieki.
Ikviens Latvijas un arī ārvalstu augstskolu students, kā arī
citi interesenti ar pabeigtu vidējo izglītību līdz 29. janvārim
aicināti pieteikties studiju kursam Studentu radošās
uzņēmējdarbības laboratorija, ko organizē Latvijas Kultūras
akadēmija (LKA) un Latvijas Mākslas akadēmija (LMA). Tam
reģistrēties var LKA Studiju daļā.
«Draugi, zinot, ka es strādāju Hesburger, pārsvarā lūdz
kuponus vai jautā, kā gatavo dažādus produktus. Viņiem drīzāk ir
interese par to vidi, ko viņi kā restorāna apmeklētāji no malas
neredz,» teic Daiga Bresava (28), atbildot uz jautājumu, vai draugi
un paziņas nemēdz izteikt piezīmes, ka ātrajā ēdināšanā ēdiens nav
veselīgāko ēdienu topa augšgalā.
Bizness bez investīcijām un inovācijām ilgtermiņā diez vai būs
veiksmīgs un rentabls. To ļoti labi saprot arī Latvijas pārtikas
ražošanas uzņēmumi, kas Dienai stāsta, ka attīstībā un
tehnoloģiju modernizēšanā patlaban iegulda galvenokārt ar mērķi
kāpināt savu ražošanas efektivitāti, kā arī konkurētspēju gan
vietējā, gan citu valstu tirgos. Tiesa, tam nepieciešams laiks,
neatlaidība un arī solīdi finanšu līdzekļi.
"Pirmajā gadā uz kalna bija –25 grādu sals, un likās – cik cilvēku vispār atbrauks… Bet ieradās mazliet pāri simtam, kas šim sporta veidam un sacensību formātam ir daudz," par to, kāds savulaik bija sākums _Audi Ski Box _kausa izcīņai kalnu slēpošanā, stāsta Dzintars Lerhis, viens no šo maču organizatoriem.
«Man tas bija pirmais konkurss, bet patika, ka piedalīties
varēja dažādu zinātņu pārstāvji. Man liekas, šobrīd mēs tik ļoti
specializējamies kādā jomā, ka brīžiem jau ir grūti savstarpēji
sadarboties, dažkārt pat ļoti tuvu strādājošiem cilvēkiem ir grūti
saprast, ko dara otrs. Man šķita, ka Sīmensa balvas konkurss ir
labs veids, kā pārbaudīt, vai ārpasaule vispār saprot, ar ko
nodarbojos, vai to var kaut kā saprotami pasniegt citiem,» stāsta
Līga Jasulaņeca (26), viena no tiem jaunajiem pētniekiem, kam
pagājušajā nedēļā tika pasniegta Vernera fon Sīmensa Izcilības
balva.
Šajā mācību gadā vairāk nekā 150 Latvijas skolās sākās datorikas
mācību programmu aprobācija. Kā Diena rudens pusē jau
rakstīja, tā sākta 1., 4. un 7. klasē, paredzot iespējami agrīnāku
digitālās kompetences attīstību skolēniem. Aprobācijas mērķis ir
novērtēt izstrādātā mācību satura un datorikas programmu
realizācijas iespējas un izstrādātā mācību metodiskā nodrošinājuma
kvalitāti un, ja nepieciešams, tos pilnveidot.
Aptaujas un vērojumi rāda - jo vecāks kļūst skolēns, jo mazāk
viņam patīk nākt uz stundām un mācīties. Pirmajās klasēs skola un
jaunu zināšanu apguve šķiet aizraujoša un liek censties,
vidusskolēniem nereti jau ir parādījušās dažādas iebildes pret
mācību procesu, kas traucē atrast motivāciju nepalaisties sekmēs.
Lai rosinātu skolēnus veidot karjeru kādā no būvniecības jomas
profesijām, Latvijas skolās uzsākta kampaņa Mācies
būvniecību!, ko no janvāra līdz maijam organizē biedrība
Bulding Design and Construction Council sadarbībā ar
Izglītības un zinātnes ministriju, Rīgas domes Īpašuma
departamentu, Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Celtniecības
koledžu, RERE Fondu, biedrību Zaļās mājas.
Kampaņu atbalsta arī citi būvniecības uzņēmumi.
Kā savulaik iepatikās ķīmija? «Interese radās, kad 8. klasē
ķīmiju skolā vispār sāka mācīt. Skolotāja ieinteresēja,» laba
pedagoga lomu atzīst Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolēns
Ritums Cepītis, kurš pagājušā gada vasarā no Starptautiskās ķīmijas
olimpiādes Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku pārveda sudraba medaļu.
Šis priekšmets pamazām, laikam ejot, viņu saistījis arvien vairāk,
un nu jau, kad būs pabeigta vidusskola, Ritums plāno ķīmiju studēt
arī tālāk, augstskolā.
Vidusskolēni līdz 21. janvārim var pieteikties sešām daļējām
stipendijām mācībām Dānijā, Itālijā, Dominikānas Republikā,
Argentīnā un Meksikā 2016./2017. mācību gadā, ko piedāvā bezpeļņas
organizācija AFS Latvija Starpkultūru programmas. Tā ir
iespēja apmaiņas gadā pabūt kādā no šīm valstīm, mācīties vietējā
valsts skolā, dzīvot viesģimenē.
Laikā, kad ziema daļu Latvijas jau ierasti «pārsteigusi
nesagatavotu», sniegs un sals nereti mēdz kavēt tos, kam kaut kur
jābrauc ar auto un kaut kas jāved, it sevišķi - ja jāved pēc
noteikta grafika. Andris Logins (31), Kontroles dienesta vadītājs
un maršrutu plānotājs SIA B-bus uzņēmumā Rīgas
mikroautobusu satiksme (RMS), gan saka - nelieli kavējumi
sniega un sala dēļ gadās arī mikroautobusiem, tomēr lielu problēmu
neesot, jo tehniskās rezerves ir pietiekamas, lai vajadzības
gadījumā vienu busiņu operatīvi aizstātu ar citu.
Darba devēji Latvijā nereti rīko pasākumus jauniešiem, lai
ieinteresētu viņus attiecīgajā nozarē un rosinātu arī tālāko
izglītības un karjeras ceļu izvēlēties saistībā ar to. Līdzīgu
motīvu vadīta, arī farmācijas kompānija Grindeks jau
septiņus gadus pēc kārtas skolēniem organizē Profesiju
dienas, kurās ļauj viņiem ieskatīties ķīmijas un farmācijas
jomas profesionāļu ikdienā.
Padomi, kā izturēties darba intervijās, ir visai regulāra
lasāmviela dažādos karjeras medijos - gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Britu portāls Theguardian.com pagājušā gada nogalē
apkopojis, iespējams, labākos ieteikumus par uzvedību darba
pārrunās, kādi no dažādu ekspertu puses izskanējuši 2015. gadā.
Decembra sākumā Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) pasniedza ikgadējo nozares balvu Platīna pele labāko 2015. gada IKT risinājumu autoriem, kā arī labākajam e-skolotājam. Lai gan no pedagogiem uz šo godu finālā pretendēja arī Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas informātikas skolotājs un laborants Māris Purviņš un Grobiņas ģimnāzijas informātikas skolotāja un datortīkla administratore Dace Tomsone, Platīna peli šogad saņēma Auces vidusskolas informātikas skolotājs un direktores vietnieks IT jautājumos Frīdis Sarcevičs, kurš savu zināšanu sveci netur zem pūra ne starp skolēniem, ne citiem pedagogiem - skolā, paša rīkotos kursos un semināros, dažādos projektos.
Jau piecus gadus pēc kārtas Latvijas Universitātes Dabaszinātņu
un matemātikas izglītības centrs sadarbībā ar Valsts izglītības
satura centru un Latvijas Universitātes fondu progresīviem
dabaszinātņu un matemātikas skolotājiem pasniedz Ekselences balvu.
Tas tiks darīts arī šogad, tāpēc sākusies skolotāju pieteikšana šai
balvai, turklāt šogad izvirzīt pedagogus šim novērtējumam var
plašāka publika nekā līdz šim - ikviens skolēns, vecāki, citi
skolotāji, skolu vadība vai jebkurš cits interesents.
Ja uz slīdošajiem celiņiem lidostu gaiteņos pagriezies pretēji
to slīdēšanas virzienam un stāvi, tevi velk atpakaļ. Ja tu ej - tu
paliec uz vietas. Bet, ja skrien, tikai tad kusties uz priekšu.
«Pēc šī principa mēģinu savā dzīvē virzīties - visu laiku skriet uz
priekšu, neiesērēt,» atstāstot kāda amerikāņu «jūtūbera»
videorullītī dzirdēto atziņu, saka Mārtiņš Kaļva (27).
Piecpadsmit miljoni eiro - par šādu kopējo finansējumu Valsts
izglītības attīstības aģentūra (VIAA) 2015. gadā apstiprinājusi
Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta
programmas Erasmus+ projektus skolu, profesionālās,
pieaugušo un augstākās izglītības sektorā. 14 miljoni eiro no šīs
summas ir Eiropas Komisijas finansējums, bet vairāk nekā viens
miljons eiro nāk no Latvijas valsts budžeta.
Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) šogad uzsācis
būvspeciālistu sertifikāciju, un vakar, 4. janvārī, noticis pirmais
sertifikācijas eksāmens - rakstisks tests, vēsta LETA. Tie, kuri
sekmīgi būs nokārtojuši šo eksāmenu, tiks pielaisti praktiskajam
(aizstāvēšanas) eksāmenam, kas sāksies jau ar 6. janvāri. Būs
iespēja eksāmenam pieteikties arī BVKB mājaslapā. Pirmie
sertifikāti būvekspertīžu veikšanai tiks izsniegti no 11.
janvāra.
Decembra sākumā Latvijas Informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas asociācija (LIKTA) pasniedza ikgadējo nozares balvu
Platīna pele labāko 2015. gada IKT risinājumu autoriem, kā
arī labākajam e-skolotājam. Lai gan no pedagogiem uz šo godu finālā
pretendēja arī Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas informātikas skolotājs
un laborants Māris Purviņš un Grobiņas ģimnāzijas informātikas
skolotāja un datortīkla administratore Dace Tomsone, Platīna
peli šogad saņēma Auces vidusskolas informātikas skolotājs un
direktores vietnieks IT jautājumos Frīdis Sarcevičs, kurš savu
zināšanu sveci netur zem pūra ne starp skolēniem, ne citiem
pedagogiem - skolā, paša rīkotos kursos un semināros, dažādos
projektos.
Darba tirgū noteiktas datorprasmes kļūst arvien nepieciešamākas
- neatkarīgi no nozares un profesijas. IT uzņēmums Accenture
Latvia, atsaucoties arī uz pasaules lielākās datorikas jomas
izglītības un zinātniskās biedrības ACM Europe
ieteikumiem, formulējis piecas galvenās digitālās prasmes, bez
kurām konkurēt darba tirgū jau drīzumā tikpat kā nebūs iespējams.
Šo prasmju apguve ietverta arī datorikas mācīšanas pilotprojektā,
kas septembrī uzsākts 157 Latvijas skolās.
Pārgājienu sērija divu gadu garumā, kurā piedalījās teju visi uzņēmuma darbinieki, kas grupās pa 20 ik pa pāris mēnešiem, dodoties pāris dienu ceļā, kopīgi pieveica distanci gar jūru no Nidas līdz Kolkai, - šādu vērienīgu komandas saliedēšanas pasākumu nesen noslēdza IT risinājumu uzņēmums Visma Enterprise (iepriekš SIA FMS).