Lieldienās čakli jāšūpojas, lai vasarā nekostu odi un citi kukaiņi un pa gadu nevajadzētu kauties ar "lāča miegu", turklāt – kas vienreiz kāris šūpoles, tam tās jākar arī citās Lieldienās, jo citādi lopiem neklājoties labi, brīdina tautas ticējumi. Šis būs jau otrais pavasaris, kad šūpošanās priekus varēs izbaudīt ļoti intensīvi – Siguldā no 15. līdz 17. aprīlim norisināsies otrais šūpoļu festivāls Latvija šūpojas Siguldā.
Ievērojama daļa (42%) no tiem aizbraucējiem, kuri atgriežas Latvijā, ārzemēs ir pavadījuši vairāk nekā piecus gadus. Bet atgriezties dzimtenē viņus mudina pamatā subjektīvi, nevis ekonomiski faktori – ilgas pēc Latvijas, ģimene, draugi, mīlestība u. tml., apstiprinājies nesen publiskotajā pētījumā Atgriešanās Latvijā par remigrantu pieredzi.
Sievietes darba tirgum visā pasaulē ir ļoti būtisks resurss, taču viņas joprojām tajā ir par maz iesaistītas un arī pelna mazāk nekā vīrieši. Tomēr šībrīža studentes varētu kļūt par pirmo paaudzi, kas savas profesionālās dzīves laikā pieredz dzimumu atalgojuma plaisas sarukšanu – tiesa, ja vien viņas jau tagad izdara stratēģiskas karjeras izvēles, iegūst vairāk digitālo prasmju un saņem atbalstu no biznesa vides, valdības un akadēmiskajām aprindām, nesenā 29 valstīs veiktā pētījumā secinājis IT uzņēmums Accenture.
Pieeja, kā mācīt, lai tas jauniešiem būtu gan saistoši, gan aizķertos apziņā, mainās ne vien vispārējā izglītībā, bet arī augstskolās. Šodienas studenti vairs nav gatavi akceptēt docētājus, kas iesoļo auditorijā, atver grāmatu un lekciju vienkārši no tās nolasa. Tāpēc ikviena augstskola domā, kā audzēt pedagoģiskās prasmes saviem docētājiem, kuri nāk gan no akadēmiskās vides, gan no dažādu nozaru praktiķu pasaules. Būt kādas jomas ekspertam ir par maz – jāprot savas zināšanas arī nodot citiem.
IT uzņēmums Accenture Latvia šogad svin savu 15 gadu jubileju, savukārt viens no darbiniekiem, kuriem kompānijā ir visgarākais stāžs, Andrejs Ivanovs (39) šeit nostrādājis jau 13 gadu. Lai gan tik ilgs laiks vienā darbavietā varētu šķist apnicīgs, Andrejs teic, ka tas nav viņa gadījums, jo šo gadu laikā nemitīgi notikusi evolūcija.
IT uzņēmums Accenture Latvia šogad svin savu 15 gadu jubileju, savukārt viens no darbiniekiem, kuriem kompānijā ir visgarākais stāžs, Andrejs Ivanovs (39) šeit nostrādājis jau 13 gadu. Lai gan tik ilgs laiks vienā darbavietā varētu šķist apnicīgs, Andrejs teic, ka tas nav viņa gadījums, jo šo gadu laikā nemitīgi notikusi evolūcija.
Izglītības programma Erasmus, kas šogad atzīmē 30. gadskārtu, ir Eiropas Savienības (ES) veiksmes stāsts. "To kā vienu no populārākajām ES programmām droši var dēvēt arī par viseiropeiskāko – tā ir dzīvs apliecinājums ES moto Vienoti daudzveidībā. Eirobarometra aptaujās cilvēki visā Eiropā to bieži min kā pozitīvāko, ko devusi ES, – parasti vēl pirms tādām nopietnām lietām kā eiro vai kopējā lauksaimniecības politika," norāda Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka un ar smaidu komentē, ka Eiropas vienotību programma demonstrē kaut vai ar datiem, ka katrs ceturtais "erasmusietis" savu dzīvesbiedru saticis tieši apmaiņas programmas laikā.
Jau labu laiku lolojis ieceri par darbiniekiem arī ārpus Rīgas, IT uzņēmums Accenture 2014. gadā atvēra savu pārstāvniecību Ventspilī, jo te bija laba infrastruktūra un spēcīga mācību iestāde, no kuras ņemt speciālistus – Ventspils Augstskola. Patlaban Accenture birojā šajā pilsētā strādā jau ap 20 darbiniekiem.
Veselīgs cilvēks ir skaists cilvēks, liecina 20.–30. gadu Latvijas preses izdevumos atrodamie veselīga dzīvesveida ieteikumi. "Kopjot un glabājot veselību, mēs kopjam un glabājam skaistumu. Veselīga ģīmja krāsa, dabīgi sārti vaigi, spožas priecīgas acis, smaidošas sārtas lūpas, balti veselīgi zobi, vingrs, lokans, spēcīgs stāvs (ne pārāk tauks, ne pārāk liess!), elastīga, tīra āda, labs gara stāvoklis – ir galvenās skaistuma pazīmes," raksta žurnāls Zeltene 1928. gadā*.
Ziemas sezonas aktualitāte saistībā ar ēdiena baudīšanu, šķiet, ir gadumijas svētki, kad bagātīgie svinību galdi nereti beidzas ar pārēšanos. Tiesa, līdz tai tradicionāli spējam nokļūt arī jebkuros citos svētkos, jo paradums svinības = daudz ēdiena ir dziļi iesakņojies. Tāpat liekas, ka mūsdienu sabiedrībā arī ikdienā mēdzam apēst vairāk, nekā organismam būtu nepieciešams, tāpēc Sveiks un vesels sarunā ar uztura speciālisti Evu Kataju pievēršas ne tik daudz tam, KO ēst, cik tam, KĀ ēst. Viņa gan uzreiz norāda, ka noteikumi par optimālo porciju lielumu un sastāvu, maltīšu reizēm u. tml. nevar būt kā akmenī iecirsti, jo jāņem vērā katra cilvēka individualitāte – mēs cits no cita ļoti atšķiramies, sākot no ķermeņa uzbūves, reakcijām uz stresu un beidzot ar fizisko aktivitāti un dzīvesveidu.
Ziema Latvijā ir kaprīza dāma – te salst un snieg, te līst un žļerkst. Lai gan pat slēpošanas kalnu saimnieki pie tā sen pieraduši un pārāk rožainas cerības šajā biznesā nelolo, latviešu patika pret kalnu slēpošanu, salīdzinot ar citu līdzīga reljefa un klimata valstu iedzīvotājiem, joprojām ir augsta. Tiesa gan, savu iespaidu atstāj cilvēku skaita kopējais sarukums un ekonomiskās situācijas svārstības, kā arī citu sporta aktivitāšu, piemēram, distanču slēpošanas, popularitāte, sarunā ar Dienu atzīst Siguldas Kaķīškalna līdzīpašnieks Dzintars Lerhis. Viņš tomēr ir pārliecināts, ka kalnu slēpošana ziemā aizvien ir ārpus konkurences kā aktīvās atpūtas veids, kas sniedz gan kustības, dinamiku un adrenalīnu, gan iespēju būt dabā, svaigā gaisā un pavadīt laiku kopā ar ģimeni vai draugiem.
Lai gan Eiropas Savienībā absolventu skaits zinātnes, tehnoloģiju un matemātikas (STEM) specialitātēs ir audzis, pētījumi rāda, ka gandrīz pusei eiropiešu trūkst digitālo pamatprasmju. Tajā pašā laikā cilvēki, kuri spēj strādāt ar tehnoloģijām, turklāt ir ar attīstītu eksakto un algoritmisko domāšanu, darba devējiem nepieciešami arvien vairāk.
Lai cik kaitinoši brīžiem liktos cilvēki, kas jau no paša agra rīta ir labas omas un enerģijas pārpilni, kamēr citi vēl tikai cenšas pamosties ar vienu kafijas trieciendevu pēc otras, "cīruļu" dienas režīmam gan profesionālajā dzīvē, gan attiecībā uz veselību ir savas priekšrocības, kuru dēļ būtu vērts pieradināties celties jau pirms saullēkta. Pat ja sākumā tās var likties mocības, vēlāk ieguvumi atsvēršot upurus, raksta portāls Businessinsider.com un uzskaita iedvesmojošus zinātniskus faktus par t. s. rīta cilvēkiem.
Visiem interesentiem kļuvusi pieejama jaunā vietne
www.brivpratigie.lv - Brīvprātīgā darba veicēju informācijas
sistēma, ko izstrādājusi Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). Ar
šīs informatīvās platformas starpniecību turpmāk tiks nodrošināta
un koordinēta informācijas apmaiņa starp cilvēkiem, kas vēlas veikt
brīvprātīgo darbu, un brīvprātīgā darba organizētājiem -
nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām.
Šoruden Latvijas Universitātē (LU) sāka darboties pirmie
studentu kuratori, kas nu sniedz gan praktisku, gan morālu atbalstu
pirmkursniekiem, lai tie labāk adaptētos augstskolā gan akadēmiski,
gan sociāli. Maija beigās, kad LU sākās šo kuratoru apmācība
profesionālās pilnveides programmā, LU rektors Indriķis Muižnieks
jaunieveduma būtību skaidroja šādi: «Studentu kuratoru programma ir
viena no LU stratēģisko mērķu sasniegšanas aktivitātēm, lai
samazinātu pirmā kursa studentu studiju pārtraukšanas riskus.
Līdz 18. oktobrim Latvijas vidusskolēni aicināti pieteikties
pilnībā apmaksātai Nākotnes līderu apmaiņas jeb FLEX
programmai (Future Leaders Exchange; FLEX) un pavadīt
vienu mācību gadu Amerikas Savienotajās Valstīs, informē ASV
vēstniecība Rīgā.
Ikdienā novērojamo apliecina arī nesen Latvijas Darba devēju
konfederācijas (LDDK) veiktā aptauja: Latvijā darba devēji saskaras
ar būtiskām grūtībām darbaspēka pieejamībā - 70% uzņēmumu
pastāvīgi, bieži vai diezgan bieži trūkst kvalificētu darbinieku.
Turklāt 85% ir grūtības atrast tādus strādājošos, kurus uzņēmums
vērtētu kā «labus», raksta LETA.
Latvijā aizsākusies vēl nebijusi iniciatīva - apgrieztais
mentorings. Šo iniciatīvu virza un atbalsta uzņēmums Microsoft
Latvia un jauniešu attīstības programma Go Beyond, un
tās ietvaros spējīgi jaunieši konsultēs pieredzējušus profesionāļus
- lielu uzņēmumu vadītājus, lai gan ierasts, ka parasti notiek
otrādi.
"Man pašai liekas, ka es saprotu
cilvēkus, lai gan simtprocentīgas pārliecības man laikam nebūs
nekad," saka Dagnija Skulte, kura apdrošināšanas kompānijā
Compensa vada Administrācijas un personālvadības departamentu.
Tieši līdzsvars starp finanšu lietām un personāla piesaisti,
vadīšanu un motivēšanu viņai ikdienas darbā patīk vislabāk,
kaut arī savā iepriekšējā pieredzē viņa brīžiem pamatīgāk
iedziļinājusies te vienā, te otrā jomā.
«Man pašai liekas, ka es saprotu cilvēkus, lai gan
simtprocentīgas pārliecības man laikam nebūs nekad,» saka Dagnija
Skulte, kura apdrošināšanas kompānijā Compensa vada
Administrācijas un personālvadības departamentu. Tieši līdzsvars
starp finanšu lietām un personāla piesaisti, vadīšanu un motivēšanu
viņai ikdienas darbā patīk vislabāk, kaut arī savā iepriekšējā
pieredzē viņa brīžiem pamatīgāk iedziļinājusies te vienā, te otrā
jomā.
Uz Eiropas jauno profesionāļu meistarības konkursu
EuroSkills 2016 dosies un Latviju pārstāvēs 12 jauniešu no
dažādām profesionālās izglītības iestādēm. Viņi izraudzīti no
Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) organizēto nacionālo
konkursu laureātu vidus, kuriem VIAA organizēja arī mācības un
meistarklases, piesaistot atzītus nozaru profesionāļus.
Lai cik kaitinoši brīžiem liktos cilvēki, kas jau no paša agra
rīta ir labas omas un enerģijas pārpilni, kamēr citi vēl tikai
cenšas pamosties ar vienu kafijas trieciendevu pēc otras, «cīruļu»
dienas režīmam gan profesionālajā dzīvē, gan attiecībā uz veselību
ir savas priekšrocības, kuru dēļ būtu vērts pieradināties celties
jau pirms saullēkta. Pat ja sākumā tās var likties mocības, vēlāk
ieguvumi atsvēršot upurus, raksta portāls
Businessinsider.com un uzskaita iedvesmojošus zinātniskus
faktus par t. s. rīta cilvēkiem.
No 7. līdz 15. oktobrim jau ceturto gadu pēc kārtas visā Latvijā
norisināsies Psiholoģijas dienas, ko koordinē Latvijas Psihologu
biedrība. Kopumā tiek plānoti vairāk nekā 30 dažādu pasākumu, un
lielākā daļa no tiem ir bez maksas.
Līdz 23. oktobrim oriģinālu biznesa ideju autori aicināti
pieteikties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
(VARAM) rīkotajam reģionālo biznesa ideju konkursam Biznesa
ekspresis, kura mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību
visas Latvijas teritorijā, palīdzot attīstīt labākās biznesa
ieceres.
Katru rudeni Latvijā notiek uz jauniešiem mērķēta Karjeras
nedēļa, un tāda iecerēta arī šogad. No 10. līdz 14. oktobrim
tā notiks vienlaikus 25 Latvijas pilsētās un novados, tajā skaitā
pirmoreiz - arī Līvānos, Bauskā, Limbažos, Smiltenē un Olainē.
Karjeras nedēļas pasākumi plānoti arī Rīgā, Cēsīs,
Jelgavā, Jēkabpilī, Gulbenē, Kuldīgā, Liepājā, Ventspilī, Rojā,
Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā, Alūksnē, Saldū, Ogrē, Lielvārdē,
Talsos, Dagdā, Preiļos, Tukumā.
Blaugznas izraisa sausa āda, jutīgums pret noteiktiem matu kopšanas līdzekļiem vai sēnīte. Lai gan blaugznu apkarošanai domāts plašs klāsts ar dažādiem pretblaugznu šampūniem, ar tām var tikt galā, izmantojot arī mājās atrodamus risinājumus, balstoties uz dermatologu stāstīto, raksta portāls Health.com.
4. oktobrī plkst. 14.00 P. Stradiņa Klīniskā universitātes
slimnīca aicina topošās medicīnas māsas, augstskolu un koledžu
studiju programmas Māszinības studentus uz Atvērto durvju
dienu.