«Viņš ir līderis, vārda vistiešākajā nozīmē. Šajā mācību gadā
viņš skolā ir Skolēnu padomes vadītājs. Viss viņa sasniegtais ir,
pateicoties mērķtiecīgumam, neatlaidībai un, varbūt ar humoru var
teikt, horoskopa zīmei - Aunam,» tā tiek raksturots Madonas Valsts
ģimnāzijas 12. klases skolēns Kristiāns Lancmanis, kas pagājušajā
nedēļā tika apbalvots kā Gada labākais skolēns ekonomikā
2016 un Gada jaunais uzņēmējs 2016.
Daudzi jaunieši cenšas izmantot izdevības pastrādāt brīvprātīgo
darbu dažādās organizācijās un to rīkotajos pasākumos un to dara
visa gada garumā, bet jo īpaši vasarā. Tas viņiem ļauj būt
sabiedriski un pilsoniski aktīviem, daudz ko izmēģināt, saprast,
kādas nodarbes pašiem patīk un kādas ne, iegūt vērtīgas prasmes,
pieredzi.
Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas Modes mākslas
apakšnozares diplomande Evija Šaitere ieguvusi Čempiona balvu
starptautiskajā Fashion Future for Hong Kong 2016 modes
dizaina konkursā, kuru rīko Honkongas Politehniskā universitāte.
Konkursā Evija sacentās ar studentiem no tādām pasaules līmeņa
augstskolām kā Londonas Central Saint Martins, Parīzes
Institut Francais de la Mode u. c.
Jauniešu karjeras izvēles un attīstības atbalsta pasākumos
Latvijā līdz 2020. gada beigām tiks ieguldīti 23 miljoni eiro - no
tiem 19,6 miljoni eiro nāks no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem,
bet 3,4 miljoni eiro - no Latvijas valsts budžeta. To pagājušajā
nedēļā lēma valdība, apstiprinot Izglītības un zinātnes ministrijas
(IZM) izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu. Par minēto
summu tuvākajos četros gados Latvijā tiks īstenots nacionāla mēroga
sistēmisks projekts, kurā iesaistīsies 328 izglītības iestādes.
Bērni un jaunieši ļoti labprāt
izmanto iespējas vasarā pastrādāt kādā uzņēmumā, un jau
ierasti darbavietu, ko darba devēji viņiem var piedāvāt, lielajam
strādāt gribētāju pulkam nemaz nepietiek. Līdz ar mācību gada
beigām šādi jaunie vasaras darbinieki sākuši savas darba gaitas
uzņēmumos un organizācijās, un arī uz viņiem, tikpat lielā
mērā kā uz "parastajiem" strādājošajiem (ja ne vēl
nopietnāk), attiecas darba drošības un aizsardzības normas.
Lielai daļai skolēnu, tostarp 12. klases beidzējiem, šobrīd nav
nekādu plānu, ko iesākt pēc skolas beigšanas, rāda
Swedbank un OMD Snapshots maijā veikta aptauja,
uzrunājot 250 skolēnu vecumā no 17 līdz 19 gadiem visā Latvijā.
Bērni un jaunieši ļoti labprāt izmanto iespējas vasarā pastrādāt
kādā uzņēmumā, un jau ierasti darbavietu, ko darba devēji viņiem
var piedāvāt, lielajam strādāt gribētāju pulkam nemaz nepietiek.
Līdz ar mācību gada beigām šādi jaunie vasaras darbinieki sākuši
savas darba gaitas uzņēmumos un organizācijās, un arī uz viņiem,
tikpat lielā mērā kā uz «parastajiem» strādājošajiem (ja ne vēl
nopietnāk), attiecas darba drošības un aizsardzības normas.
Mūsdienās, kad uzņēmumi skandē un skandē nepieciešamību pēc
tādiem darbiniekiem, kas savā specialitātē prot strādāt praktiski,
varētu secināt, ka izšķirošais faktors labas karjeras veidošanā ir
prasmes, bet tam, vai tās apgūtas augstskolā, pašmācības ceļā,
dažādās darbavietās vai citās aktivitātēs, nav lielas nozīmes.
Zemnieku saimniecība Kurpnieki pie
Smiltenes ir Ginta Strazdiņa (45) senču īpašums jau 300 gadu
garumā. "Es kā bērns vasarās tiku uz šejieni "izsūtīts" pie
vecvecākiem, biju ganiņš govij," stāsta Gints un piebilst, ka
laikam kaut kas no patikas pret dzīvi laukos nogulsnējies jau tad.
90. gados viņa vecāki atguva šo īpašumu, reģistrēja arī kā
zemnieku saimniecību, taču nekāda lielā saimniekošana nenotika,
jo ģimene dzīvoja Rīgā. Pamazām tika secināts – vai nu kādam
jāpārvācas uz Kurpniekiem, vai arī tie jāpārdod.
Lai izceltu reālus uzņēmumu pieredzes stāstus - projektus, no
kuriem citi darba devēji var gūt idejas, kā piesaistīt, iesaistīt,
novērtēt un atbalstīt savus darbiniekus -, jau trešo gadu noticis
konkurss un konference Izcila darba devēja DNS, ko rīko
Eiro personāls. Šogad konkursā tika iesniegti 25 projekti
no 23 uzņēmumiem piecās konkursa nominācijās, un labākie tika
apbalvoti.
Zemnieku saimniecība Kurpnieki pie Smiltenes ir Ginta
Strazdiņa (45) senču īpašums jau 300 gadu garumā. «Es kā bērns
vasarās tiku uz šejieni «izsūtīts» pie vecvecākiem, biju ganiņš
govij,» stāsta Gints un piebilst, ka laikam kaut kas no patikas
pret dzīvi laukos nogulsnējies jau tad. 90. gados viņa vecāki
atguva šo īpašumu, reģistrēja arī kā zemnieku saimniecību, taču
nekāda lielā saimniekošana nenotika, jo ģimene dzīvoja Rīgā.
Profesionālo skolu audzēkņi, kas apgūst kokapstrādi un
māksliniecisko metālapstrādi, no 6. līdz 11. jūnijam tiksies
profesionālās meistarības konkursā Krēsls 2016, kas šogad
notiks jau 24. reizi. To rīko Rīgas Mākslas un mediju tehnikums
sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru un ar Makita
Oy Latvijas filiāles un uzņēmumu Profline, B.R.A.N.G.S.,
Wood ART.LV, Baltic Hand Tools atbalstu.
Noslēdzies stipendiju konkurss Latvijas maksimālisti,
ko rīkoja uzņēmums Maxima Latvija un kurā jaunieši
pretendēja uz finansiālu atbalstu savu talantu izkopšanai.
Uzvarētāji tika noteikti sešās kategorijās, un labākie saņēma
stipendijas 500-1500 eiro apmērā.
Eižena Āriņa balva datorikā, ko izcilākajiem IT jomas
teorētiķiem un praktiķiem piešķir uzņēmums Exigen Services
Latvia, Latvijas Zinātņu akadēmija un RTU Attīstības
fonds, šogad pasniegta Aivaram Lorencam un Valdim Lokenbaham,
raksta LETA. A. Lorencs balvu ieguvis par nozīmīgu teorētisku
ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā.
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) mainījusi savu vizuālo
grafisko identitāti, kā arī paziņojusi, ka jaunajā studiju gadā
veicinās uzņēmējdarbības apguvi inženierzinātņu studijās.
Darba intervijās melot nav nepieciešams, uzskata lielākā daļa cilvēku, kas piedalījušies speciālistu darba portālaCvmarket.lv nesen veiktā aptaujā. 44% respondentu uzskata, ka, sākot jaunas darba attiecības, jābūt godīgam, bet 47% iepriekšējo darbavietu atstājuši paši, tāpēc neredz iemeslu melot par darba attiecību izbeigšanas iemesliem.
Darba intervijās melot nav nepieciešams, uzskata lielākā daļa
cilvēku, kas piedalījušies speciālistu darba portāla
Cvmarket.lv nesen veiktā aptaujā. 44% respondentu uzskata,
ka, sākot jaunas darba attiecības, jābūt godīgam, bet 47%
iepriekšējo darbavietu atstājuši paši, tāpēc neredz iemeslu melot
par darba attiecību izbeigšanas iemesliem.
«Cilvēki mēdz aizmirst, ka tas, kas pašreiz notiek zinātnē, ir,
pateicoties tam, ka pirms gadiem trīsdesmit kāds ir sēdējis un
atrisinājis kādu mazu jautājumu, pats, iespējams, vēl nejūtot, kāds
tam būs izmantojums,» saka molekulārā bioloģe, šūnu pētniece Inese
Čakstiņa (38) un piebilst - sajūtu, ka tavs pētījums ir mazs, taču
nākotnei nozīmīgs gabaliņš lielajā zinātnes puzlē, var dabūt ja ne
Latvijā, tad konferencēs pasaulē.
Erudīcijas konkursā Eksperiments, ko rīko
Latvenergo koncerns un kurā 8. un 9. klašu skolēni katru
gadu demonstrē savas zināšanas fizikā un prasmi tās pielietot
praktiski, šogad 1. vietu izcīnījusi Jelgavas Valsts ģimnāzijas
komanda Magnētiskais fokuss. Ar šo uzvaru viņi starp sešām
skolēnu komandām finālistēm tikuši pie iespējas vasarā kopā ar savu
skolotāju Baibu Daģi doties ceļojumā uz Rimini Itālijā.
Ja skolā kopā pavadīti gadi, attiecības starp skolēniem un
skolotājiem kļūst stipri ietilpīgākas nekā tikai saikne starp to,
kurš māca, un to, kurš mācās. Var gadīties, ka skolotājs skolēnam
vai tieši otrādi palīdz saprast nopietnas lietas dzīvē.
Uzvaru un galveno balvu šīgada izglītības programmas Samsung
Skola nākotnei finālā izcīnījusi Preiļu Valsts ģimnāzija, par
izstrādāto pārmaiņu projektu iegūstot Samsung tehnoloģijas
savai skolai 10 000 eiro vērtībā.
Prast stāstīt vienkārši par sarežģīto nav nemaz tik vienkārši,
taču ļoti vērtīgi un nepieciešami, sevišķi - ja plašākai
sabiedrībai jāatklāj, ar ko nodarbojas zinātnieki. Jaunie pētnieki
Latvijā jau piecus gadus tiek aicināti izkopt un demonstrēt šo
prasmi, piedaloties konkursā ResearchSlam 2016, ko rīko
RTU Doktorantūras skola sadarbībā ar dažādiem partneriem un
atbalstītājiem.
Līdz 29. maijam 15-20 gadu veci jaunieši no visas Latvijas, aizpildot pieteikuma anketu vietnē www.narvesen.lv/piedzivojums, aicināti piedalīties Narvesen rīkotajā konkursā Diena kā piedzīvojums. Iepriekšējos divus gadus šajā konkursā tika atbalstīti jauniešu organizāciju sociālie projekti, šogad tas sniedz iespēju uzņēmīgiem, talantīgiem un drosmīgiem jauniešiem iegūt finansējumu līdz 2000 eiro apmērā savu individuālo ieceru un ideju īstenošanai.
Līdz 29. maijam 15-20 gadu veci jaunieši no visas Latvijas,
aizpildot pieteikuma anketu vietnē www.narvesen.lv/piedzivojums,
aicināti piedalīties Narvesen rīkotajā konkursā Diena
kā piedzīvojums. Iepriekšējos divus gadus šajā konkursā tika
atbalstīti jauniešu organizāciju sociālie projekti, šogad tas
sniedz iespēju uzņēmīgiem, talantīgiem un drosmīgiem jauniešiem
iegūt finansējumu līdz 2000 eiro apmērā savu individuālo ieceru un
ideju īstenošanai.
Par šogad labāko skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) Latvijā kļuvis
bērnu lietusmēteļu ražotājs no Ogres 1. vidusskolas - firma
Rainy Art. Tas noskaidrots pagājušajā nedēļā Jauno
uzņēmēju dienā 2016, ko rīkoja biznesa izglītības biedrība
Junior Achievement Latvija (JA Latvija). Ar šo pasākumu
noslēdzās šīgada SMU programma, un tajā savas biznesa idejas, kas
pārtapušas reālos produktos un pakalpojumos, prezentēja programmas
finālisti gan vidusskolēnu, gan pamatskolēnu grupā.
Jaunizveidoti finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumi
līdz 7. augustam aicināti pieteikties Nordea bankas rīkotā
starptautiskā akseleratoru programmā, kas jau piedzīvojusi pirmo
veiksmīgo sezonu aizvadītajā ziemā. Jaunais iesaukums būs 12 nedēļu
ilga mācību un prakses programma, kas sāksies šīgada septembrī un
kurā var pieteikties jaunie uzņēmumi gan no Baltijas, gan no
Ziemeļvalstīm.
Lai gan tendences rāda, ka Eiropā laika posmā starp 2010. un 2030. gadu darbaspēks kopumā būs gados vecāks nekā jebkad iepriekš, būtisku proporciju starp nodarbinātajiem šajā laika nogrieznī ieņem t. s. Y paaudze - cilvēki, kas dzimuši no 1980. līdz 1994. gadam (kā robežšķirtni mēdz minēt arī 2000. gadu).