Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +5 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Diāna Kārkliņa

Bez televīzijas skatīšanās – nekādi

Pēc vasaras priekiem svaigā gaisā un dabā skatītāji pie televizora atgriežas rudenī. Tāpēc tieši tad TV raidījumiem, šoviem un seriāliem ierasti sākas jaunā sezona, bet ar televīzijas pakalpojuma nodrošināšanu saistītiem profesionāļiem – aktīvākais darba cēliens. Kā apstiprina Karina Gordijenko, Baltcom TV satura speciāliste, rudenī arī dažādu TV kanālu pārstāvji mēdz mainīt kādus tehniskos parametrus vai satelītus, un viņas pienākumos tad ietilpst šo izmaiņu koordinēšana ar saviem kolēģiem, kuri atbild par signāla uztveršanu un pārraidīšanu līdz klientu ekrāniem.

Karjera sākas mācībās(1)

Pieredzējuši speciālisti, kas piesakās darbam IT uzņēmumā Accenture savam CV atbilstoši augsta līmeņa pozīcijās, visbiežāk iziet gluži klasisku darbinieku atlases procedūru. Savukārt IT nozares iesācējiem, kuru karjera Accenture potenciāli var sākties ar zemāka līmeņa amatiem, pirmais solis tikmēr būs mācības kādā no uzņēmuma būtkampiem.

Kompaktā vidē skrūves var redzēt

Kad pēc vidusskolas Jēkabs Dambergs vēlējās studēt ārzemēs, bet ģimenes finansiālās iespējas pēckrīzes gados to īsti neļāva, par labu alternatīvu kļuva Erasmus studentu apmaiņa Portugālē un Ungārijā. Vēlāk viņa mērķis bija Baltic-American Freedom Foundation (BAFF) profesionālās prakses programma, un tās ietvaros Jēkabs gandrīz gadu stažējās apdrošināšanas brokeru kompānijā Floridā. "Protams, pēc tam apsvēru arī karjeras turpināšanu ārzemēs. Tam ir daudzi plusi gan atalgojuma, gan pieredzes ziņā. Bet tad sapratu, ka visu, ko daru tur, tikpat labi varu darīt, arī atrodoties Latvijā. Tev nevajag būt Amerikā, lai būvētu lielu un veiksmīgu uzņēmumu un domātu globāli. Ar mūsdienu tehnoloģijām tu to visu vari darīt no Latvijas," saka Jēkabs, kurš tagad Rīgā strādā strauji augošajā fin-tech jomā, savstarpējo aizdevumu platformā Mintos.

Tas nav bezmaksas darbaspēks!

Eiropā ir visai augsts jauniešu bezdarbs, bet lielai daļai no viņiem trūkst darba pienākumu veikšanai nepieciešamo zināšanu un prasmju. Prakses iziešana uzņēmumos ir viens no efektīviem veidiem, kā jauniešus, kas apgūst kādu specialitāti izglītības iestādēs, savest kopā ar darba devējiem un praktiski palīdzēt jauniešiem iemācīties to, ko uzņēmumiem reāli ikdienā vajag. Tomēr, kā liecina novērojumi un statistika, praktikantus pie sevis uzņem lielākoties vidēja un liela izmēra kompānijas, kamēr mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kuri Eiropā kopumā nodrošina 2/3 darbavietu, šajā ziņā ir stipri pasīvāki.

Daudzi Latvijā varētu pievērsties IT speciālista arodam

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu skaits ir vien 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir būtiski zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa jeb 3,7%, atklāj 2018. gada Eiropas Komisijas veidotais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI). No visām ES dalībvalstīm vēl mazāk IKT speciālistu nekā Latvijā ir tikai Rumānijā un Grieķijā.

Nepietiek izgudrot, ir jāiedzīvina

"Mani šobrīd aizrauj viss, jo viss ir jauns. Nejūtu, kā paiet mana diena, un domāju, ka tā būs vēl ilgi," saka ķīmijas tehnoloģe Eva Dzene par savu darbu sauso būvmateriālu ražošanas uzņēmumā Sakret, kurā viņa kopš šī gada maija ir attīstības un kvalitātes kontroles vadītāja.

Darbinieks – čatbots(1)

Nākotnē roboti cilvēkiem atņems darbu, un rindā uz darba atņemšanu stāv autonomie auto, specializētais transports, autonomi piegādes roboti, noliktavu un loģistikas automatizācija, staigājoši roboti, cilvēkveidīgi roboti ar mīmiku un iRobot putekļsūcēji – tā jūnija vidū Latvijas Universitātes (LU) rīkotajā forumā Latvijas formula 2050. Latvija ceļā uz viedvalsti izteicās SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs.

Ļoti pietrūka Latvijas jūras(1)

"Divi sasniegumi manā dzīvē, ar ko es esmu ļoti lepna – ka aizbraucu un ka atgriezos," saka Jevgenija Volkova. Viņa teju 10 gadu pavadījusi Lielbritānijā, kur studēja un pēc tam strādāja viesmīlības nozarē (jeb hospitality jomā). Taču nu jau trīs gadus viņa ir atpakaļ Latvijā, kur nenobijās sākt visu no jauna un pilnīgi citā industrijā – IT kompānijā Accenture, Biznesa atbalsta departamentā.

Gastroenteroloģe ideāliste

"Man ir paveicies, ka darbs pilnībā sakrīt ar hobiju. Tāpēc man tik ļoti patīk katra minūte, ko pavadu slimnīcā ar pacientiem vai zinātnē, ka negribas tā vietā iet uz kino vai tml. Esmu ļoti atvērts cilvēks un, protams, gribas satikties ar draugiem, bet šobrīd ir tāds dzīves posms, kad man ir noteikti mērķi – jāiegūst zināšanas, profesija. Tāpēc diemžēl draugi bieži paliek otrā vietā," atzīstas Poļina Zaļizko, kura paralēli ir gan gastroenteroloģijas ārste rezidente P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, gan medicīnas doktorante Latvijas Universitātē (LU), gan pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Tiesa, draugi esot saprotoši, jo mācību slodze, kas aizņem arī vakarus un brīvdienas, Poļinai bijusi liela jau kopš skolas laikiem – viņa agri izlēma, ka vēlas būt ārste, zināja, ka medicīna būs jāapgūst 12 un vairāk gadu, tāpēc laiku "ietaupīja", skolu pabeidzot eksternā, vienā gadā divas klases.

Uz Rīgu atvilināja mūzika

Latvijas valsts stipendijām ik gadu piesakās arvien vairāk ārzemju studentu un pētnieku.

Ar reālo dzīvi sazemēts

Dmitrijs Pozdņakovs, strādājot ar SAP, sevi saskata kā daļu no lielas, neredzamas mašinērijas.

Laimīgs darbinieks izdara vairāk

Ja nodarbojas ar to, kas patīk un aizrauj, nav vajadzības nošķirt, kur darbs un kur ārpusdarba dzīve, spriež starptautiskā IT uzņēmuma Visma talantu vadības mākoņrisinājumu izstrādes vadītāja Valērija Makijenko, kuras draugi mēdzot brīnīties, ka viņa arī brīvajā laikā daudz domā un stāsta par savu darbu. Pēdējos gados gan viņai esot parādījušies hobiji, kas palīdz atslēgties no profesionālā lauciņa: Valērijai patīk ceļot, ēst un gatavot ēst, neaizmirstot arī par skaistu ēdiena servēšanu.

Līdz vidējai algai 1000 eiro "uz rokas" Latvijā vēl pāris gadi(15)

Atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā pieaudzis straujāk nekā iepriekšējos gados – galvenokārt ekonomiskās izaugsmes un augošā darbaspēka deficīta dēļ, secināts interneta personāla uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā. Tajā noskaidrots, ka kopumā vidējā neto darba samaksa pērn ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro mēnesī.

Nenobīties no plašuma

No visām daudzajām IT nozares profesijām projektu vadītāji ir piektie pieprasītākie pasaulē, taču viņi nāk no visdažādākajām jomām. Tev nav jābūt cilvēkam ar IT izglītību, lai strādātu ar IT projektiem, apstiprina arī Kristīne Laure no uzņēmuma Accenture.

Gan naudas, gan pieredzes dēļ

Kā rāda šīgada sākumā publiskotie Eurostudent VI pētījuma Studentu sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijā rezultāti, mūsu valstī pēdējos gados būtiski pieaugusi klātienes studentu nodarbinātība, kas tiek īstenota līdztekus studiju procesam. 2009. gadā paralēli studijām bija nodarbināti 45% studējošo, savukārt 2017. gadā strādāja jau 61% studentu, atsaucoties uz pētījumu, raksta LETA.