Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā +8 °C
Daļēji saulains
Pirmdiena, 27. aprīlis
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Ieva Štāle

Ne vienmēr izprot prasības

Lai zemnieks varētu saņemt ceļazīmi bioloģiskās pārtikas ražošanai, viņa saimniecībai jāiziet garš sertifikācijas ceļš, ko nosaka Eiropas Savienības (ES) bioloģiskās lauksaimniecības regula. Kā atzīst Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis, šī regula ir jāiemācās kā ābece. Taču nereti tieši zināšanu trūkums zemniekiem kļūst par klupšanas akmeni.

Saimniekošana bez ķīmiskām vielām kļūst populārāka

Pēdējos gados Latvijā palielinājies bioloģisko saimniecību skaits - pašlaik ir sertificētas 3500 saimniecību un 165 pārstrādes uzņēmumi. Šogad, sākoties jaunajam lauku attīstības programmas 2014.-2020. gada plānošanas periodam, savā saimniecībā saražoto produkciju atbilstošajai sertifikācijai pieteikuši vēl 700 lauksaimnieku, kuri ir gatavi saimniekot bez ķīmisko vielu lietošanas.

Ekomarķējums vērtējams kā vienīgais garants(5)

Mūsdienās ikdiena nav iedomājama bez veļas mazgāšanas, telpu uzkopšanas, traipu tīrīšanas līdzekļiem. Mediķu un zaļi domājošu organizāciju mudināti, aizvien biežāk izvēlamies videi draudzīgu sadzīves ķīmiju. Pētījumi liecina - aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju izmanto ekoloģiskus (eko) mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļus, visvairāk - ekoloģiskos trauku mazgāšanas līdzekļus. Pasaules Dabas fonds šādu iedzīvotāju īpatsvaru vērtē kā augstu rādītāju.

Par sadzīves ķīmijas riskiem atbildība gulstas gan uz ražotāju, gan patērētāju(2)

Par iespējamiem sadzīves ķīmijas izraisītajiem riskiem atbildība jāuzņemas gan ražotājam, gan patērētājam. Kā norāda Vides pārraudzības valsts birojā, par produkta nepareizu lietošanu atbildīgs ir patērētājs, savukārt ražotāja atbildība ir veikt precīzu produkta izvērtējumu un pareizu produkta marķēšanu, uz etiķetes norādot visu patērētājam nepieciešamo informāciju, kas prasīta normatīvajos dokumentos.

Palīgs atmiņas stimulēšanai

Kaut arī Alcheimera slimību medicīniski uzskata par ļoti grūti ārstējamu, jaunākie pētījumi liecina, ka slimības progresēšanu var palēnināt ar garīgās stimulācijas paņēmieniem, atgādinot par pagātnes notikumiem.

Airēšanas veterāni: Bez adrenalīna vairs nevaram(5)

"Vai tad senioru vecumā tikai dzied korī un tamborē? Senioru vecumā arī airē! Taču starp mūsējiem ir tādi, kuri nodarbojas gan ar airēšanu, gan tamborēšanu un apģērba dizainu un vēl dzied korī," apliecina Rīgas Airētāju kluba vecmeistari Agrita Uzulnika-Alksne un Juris Griķis.

Bez adrenalīna vairs nevaram

«Vai tad senioru vecumā tikai dzied korī un tamborē? Senioru vecumā arī airē! Taču starp mūsējiem ir tādi, kuri nodarbojas gan ar airēšanu, gan tamborēšanu un apģērba dizainu un vēl dzied korī,» apliecina Rīgas Airētāju kluba vecmeistari Agrita Uzulnika-Alksne un Juris Griķis. Rīgas Airētāju klubā pašlaik darbojas 40 airēšanas vecmeistari dažādās vecuma grupās.

Palīgs atmiņas stimulēšanai

Kaut arī Alcheimera slimību medicīniski uzskata par ļoti grūti ārstējamu, jaunākie pētījumi liecina, ka slimības progresēšanu var palēnināt ar garīgās stimulācijas paņēmieniem, atgādinot par pagātnes notikumiem.

Riski jāuzņemas gan ražotājam, gan patērētājam

Par iespējamiem sadzīves ķīmijas izraisītajiem riskiem atbildība jāuzņemas gan ražotājam, gan patērētājam. Kā norāda Vides pārraudzības valsts birojā, par produkta nepareizu lietošanu atbildīgs ir patērētājs, savukārt ražotāja atbildība ir veikt precīzu produkta izvērtējumu un pareizu produkta marķēšanu, uz etiķetes norādot visu patērētājam nepieciešamo informāciju, kas prasīta normatīvajos dokumentos.

Ekomarķējums vērtējams kā vienīgais garants

Mūsdienās ikdiena nav iedomājama bez veļas mazgāšanas, telpu uzkopšanas, traipu tīrīšanas līdzekļiem. Mediķu un zaļi domājošu organizāciju mudināti, aizvien biežāk izvēlamies videi draudzīgu sadzīves ķīmiju. Pētījumi liecina - aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju izmanto ekoloģiskus (eko) mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļus, visvairāk - ekoloģiskos trauku mazgāšanas līdzekļus. Pasaules Dabas fonds šādu iedzīvotāju īpatsvaru vērtē kā augstu rādītāju.

Īpaša iespēja senioriem

Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs 30. maijā plkst. 11.30 aicina apmeklēt Senioru dienas Satikšanās Rīgas gadsimtu namā sezonas noslēguma programmu, kas iepazīstinās ar Rīgas Doma baznīcas un krustejas vēsturi.

Dāvana no Vācijas Diakonijas centra

Lai nodrošinātu klientus ar tehniskajiem palīglīdzekļiem, kuri atvieglo ikdienas aktivitātes un pašaprūpi, Zīgenas Diakonijas centrs uzdāvinājis Rīgas sociālās aprūpes centram Gaiļezers 31 funkcionālo gultu, ratiņkrēslus, speciālās vannas gulošajiem pansionāta iemītniekiem, kā arī rolatorus. Dāvinājumu no Vācijas Diakonijas centra palīdzēja sarūpēt Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas centrs.

Aktiera profesija ir mūžīga

Latvijas teātra vecmeistari arī šovasar atgriezīsies uz skatuves jaunajā labdarības uzvedumā Es esmu. Mūzikas namā Daile 1. jūnijā plkst. 19 režisora Pētera Krilova vadībā mākslinieciski izkārtotajos izrāžu fragmentos kopā ar mūslaiku vadošajiem aktieriem spēlēs desmit izcilie teātra meistari no Valmieras, Liepājas un Rīgas.

Kūdras ražotājiem pietrūkst valsts atbalsta

Latvijā gandrīz 10% teritorijas aizņem purvi, kuros iespējams iegūt vienu no mūsu nozīmīgākajiem zemes dzīļu resursiem - kūdru. Tās izmantošanas iespējas ir plašas - enerģētikā, lauksaimniecībā, medicīnā, arī ķīmiskajā pārstrādē, izolācijas materiālu ražošanā un citās jomās. Citviet Eiropā kūdras resursi bieži vien jau ir izsmelti vai arī ģeoloģisko apstākļu dēļ to apjomi ir niecīgi, turpretim Skandināvijas un Baltijas valstu teritorijas kūdras ieguvei ir vispateicīgākās. Latvijas klimatiskie un ģeoloģiskie apstākļi kūdras veidošanās procesiem ir visnotaļ labvēlīgi.

Biotopu kartēšana ieviestu skaidrību

Latvijā ir apzinātas aptuveni 9600 kūdras atradņu. Gandrīz katrā pagastā ir lielāks vai mazāks purvs. Taču kūdras ieguve pašlaik notiek tikai aptuveni 25 000 hektāros.

Kā valdīt pār stresu(2)

Ar stresu saskaramies mēs visi. Ja jaunībā stresa faktoru vairāk - jākārto eksāmeni, jāiekārto sadzīve, jākāpj pa karjeras kāpnēm -, tad vecumdienās dzīves ritumam vajadzētu būt mierīgākam un prognozējamākam. Nevienam taču nekas vairs nav jāpierāda un nav īpaši jāsteidzas. Tomēr arī cienījamos gados stress mēdz sagraut - lēnām un nemanāmi, gan emocionāli, gan fiziski.

Pazemē - ceturtā daļa Baltijas jūras(6)

Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. "Mēs varam lepoties ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, - esam minerālūdens lielvalsts," uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Kā valdīt pār stresu

Ar stresu saskaramies mēs visi. Ja jaunībā stresa faktoru vairāk - jākārto eksāmeni, jāiekārto sadzīve, jākāpj pa karjeras kāpnēm -, tad vecumdienās dzīves ritumam vajadzētu būt mierīgākam un prognozējamākam. Nevienam taču nekas vairs nav jāpierāda un nav īpaši jāsteidzas. Tomēr arī cienījamos gados stress mēdz sagraut - lēnām un nemanāmi, gan emocionāli, gan fiziski. No kā ir atkarīga cilvēka spēja mobilizēties stresa situācijās? Vai var palīdzēt dzīves gaitā uzkrātā pieredze? Par to saruna ar ģimenes ārsti Irinu Paņinu viņas praksē Saules veselības centrā.

Aicina uz nūjošanas nodarbībām

Jau ceturto gadu, sadarbojoties ar biedrību Latvijas Tautas sporta asociācija, Rīgas domes Labklājības departaments piedāvā ikvienam interesentam bez maksas iespēju piedalīties nūjošanas nodarbībās. Aicināti arī seniori, jo ar nūjošanu var nodarboties jebkurā vecumā!

Pazemē - ceturtā daļa Baltijas jūras

Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. «Mēs varam lepoties ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, - esam minerālūdens lielvalsts,» uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Minerālūdens ieguve ir dārgs un sarežģīts process

Viens no Latvijā ar dzeramajiem pazemes ūdeņiem bagātākajiem novadiem ir Siguldas novads, visā tā teritorijā ir biezi, saldūdeņus saturoši devona nogulumu ūdens horizonti. Siguldā atrodas trīs dabīgo minerālūdeņu ieguves vietas, kuru saimnieks ir SIA Siguldas minerālūdens. 2011. gadā Latvijas Sertifikācijas centrs uzņēmumam izsniedzis pirmo atļauju gāzētā dabīgā minerālūdens iegūšanai dziļākajā pazemes ūdens atradnē Sigulda, bet 2012.

Ap Cēres smilts karjeriem izvērsies konflikts(9)

Pēc ieguves apjoma visvairāk izmantotie derīgie izrakteņi Latvijā ir grants un smilts. Kandavas novada Cēres pagastā atrodas viena no lielākajām un nozīmīgākajām smilts un grants atradnēm valstī. Tā iekļauta valsts nozīmes derīgo atradņu sarakstā.

Darām trakas lietas!

Biedrība NVO Pūks un draugi uzsākusi realizēt teātra projektu senioriem Trakas lietas. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas projektu konkursā atbalstu guvušā projekta pamatmērķis ir veicināt brīvprātīgo darbinieku piesaisti Rīgas sociālās aprūpes centru (RSAC) klientu dzīves kvalitātes uzlabošanai, izmantojot teātra mākslas elementus.

Ap Cēres smilts karjeriem izvērsies konflikts

Pēc ieguves apjoma visvairāk izmantotie derīgie izrakteņi Latvijā ir grants un smilts. Kandavas novada Cēres pagastā atrodas viena no lielākajām un nozīmīgākajām smilts un grants atradnēm valstī. Tā iekļauta valsts nozīmes derīgo atradņu sarakstā.

Apmeklējiet datorkursus!

Lai veicinātu senioru līdzdalību sabiedriskajos procesos, datorprasmju iniciatīvas Pieslēdzies, Latvija! īstenošanā Lattelecom iesaistījusi Rīgas Aktīvo senioru aliansi (RASA). Uzsākot septīto projekta gadu, ir atklāta arī reģistrācija bezmaksas kursiem Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī, Liepājā, Jelgavā un Cēsīs.

Devona nogulumi glabā vērtīgu izejvielu

Lai arī Latvijas zemes dzīlēs nav atrodams zelts, mūsu valsts pamatbagātība ir tie zemes dzīļu resursi, ko veido tagad vai nākotnē izmantojamie nogulumi, ieži un minerāli, iežos sastopamās šķidrās derīgās vielas, zemes dzīļu siltums un saimnieciskai izmantošanai derīgas ģeoloģiskās struktūras.

Mālu pietiks gadu desmitiem

Pēc tam kad XX gadsimta 50. gados Liepas mālu atradnes izpētīja ģeologi, 1958. gadā tika pieņemts lēmums par Lodes drenu cauruļu rūpnīcas projektēšanu un celtniecību ar jaudu 50 miljoni drenu cauruļu gadā.

FOTO: Dabai draudzīga saimniekošana prasa kompromisus(3)

"Mūsu mērķis ir panākt, lai cilvēki apzinās, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir unikālas vērtības. Šo apziņu var panākt tikai ar skaidrojošo darbu, un Rāznas Nacionālajā parkā daudziem tā jau ir nostiprinājusies. Cilvēkiem izveidojusies piederības izjūta savai apkārtnei, un vietējie vēlas, lai cilvēki no citiem novadiem un pilsētām uz nacionālo parku atbrauc, lai novērtē tā unikalitāti. Tomēr šī piederības izjūta Latvijas dabas vērtībām jārada visā sabiedrībā," uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.

Pārdot klusumu

Rāznas Nacionālajā parkā 97% teritorijas pieder privātīpašniekiem. «Šī iemesla dēļ dabas aizsardzības pasākumus parkā realizēt grūtāk. Smagi ir tad, ja privātās zemes īpašnieki tiem pretojas. Tāpēc bieži rīkojam informatīvās sanāksmes, sabiedriskās apspriešanas, tiekamies ar zemes īpašniekiem,» stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize un turpina: «Būtībā jau cilvēki neiebilst pret dabas aizsardzību, visbiežāk viņi iebilst pret to, kā tiek realizēta dabas aizsardzības politika.

Dabai draudzīga saimnieko šana prasa kompromisus

«Mūsu mērķis ir panākt, lai cilvēki apzinās, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir unikālas vērtības. Šo apziņu var panākt tikai ar skaidrojošo darbu, un Rāznas Nacionālajā parkā daudziem tā jau ir nostiprinājusies. Cilvēkiem izveidojusies piederības izjūta savai apkārtnei, un vietējie vēlas, lai cilvēki no citiem novadiem un pilsētām uz nacionālo parku atbrauc, lai novērtē tā unikalitāti. Tomēr šī piederības izjūta Latvijas dabas vērtībām jārada visā sabiedrībā,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.