Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā -3 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. februāris
Alma, Annemarija

Ieva Štāle

Suitu sievas optimismu stiprina ceļojot

Vecums nav šķērslis ne ceļošanai, ne jaunu draugu iegūšanai. Tūrisma firmu novērojumi liecina, ka seniori ir tā ceļotāju grupa, kas savus ceļojumus plāno. Pasaulē senioriem vislabāk patīk ceļot ar kruīza kuģiem. Daļa kruīzu paredzēti tieši senioriem un piedāvā īpašu aprūpi - arī ratiņkrēslus un citas mobilās palīgierīces, lai seniori spētu ceļot jebkurā vecumā, neizjūtot diskomfortu veselības stāvokļa dēļ.

Insultu iespējams novērst

Saskaņā ar Pasaules insulta organizācijas datiem katrai piektajai sievietei dzīves laikā draud insults. Īpaši augsts insulta risks, salīdzinot ar jebkuru citu demogrāfisko grupu, ir sievietēm pēc 85 gadiem. Statistika liecina, ka 60% no visiem insulta izraisītajiem nāves gadījumiem ir bijuši sievietēm.

Sargā pamatvērtības un nevairās no inovācijām

Kopš 2010. gada salacgrīvieši savu novadu pasludinājuši par Zaļo novadu. Vienojoties vairākām organizācijām, uzņēmēju konsultatīvajai padomei, novada senioriem un ciemu vecāko padomei, viņi parakstījuši Salacgrīvas novada domes deklarāciju, ietverot tajā apņemšanos veicināt veselīgu, ekonomisku, dabai un cilvēkam draudzīgu ilgtspējīgu dzīvesveidu un saimniecisko darbību.

Aicina vīriešus pārbaudīt veselību

Kopš pagājušā gada nogales Latvijas Urologu asociācija realizē vīriešu veselības atbalsta kampaņu reģionos, kuras ietvaros speciālisti dodas uz lauku rajoniem, lai vīriešiem sniegtu iespēju pārbaudīt savu veselību bez maksas.

Latvijas lepnuma stāsts: Dedzīgas vēlēšanās piepildās(19)

"Apbrīnoju Svetlanu un Vitāliju Ribčikus – par to, cik viņiem plaša sirds un cik ļoti viņi mīl bērnus. Audžuģimene, kas nepazīst ļaunumu un vienmēr bērniem sniegs atbalstu. Viņi sniedza palīdzīgu roku, kad mana dzīve aizgāja nepareizajā virzienā. Mīlestība un saticība šajā ģimenē ir ļoti liela," pieteikuma vēstulē Latvijas lepnumam raksta Vita Eistere, kura gadu dzīvojusi Ribčiku ģimenē.

Dedzīgas vēlēšanās piepildās

«Apbrīnoju Svetlanu un Vitāliju Ribčikus - par to, cik viņiem plaša sirds un cik ļoti viņi mīl bērnus. Audžuģimene, kas nepazīst ļaunumu un vienmēr bērniem sniegs atbalstu. Viņi sniedza palīdzīgu roku, kad mana dzīve aizgāja nepareizajā virzienā. Mīlestība un saticība šajā ģimenē ir ļoti liela,» pieteikuma vēstulē Latvijas lepnumam raksta Vita Eistere, kura gadu dzīvojusi Ribčiku ģimenē.

Izglītošana ir veids, kā rūpēties par vidi ilgtermiņā

«Sakopt vidi, savu tuvāko apkārtni latviešiem ir goda lieta. Tā ir laba, jau vēsturiski izveidojusies tradīcija - līdzīgi kā sacensties par sakoptākās lauku sētas vai pagasta titulu. Taču vides sakopšana ir arī dzīves nepieciešamība, un tās pašvaldības, kas vēlas ieguldīt šajā jomā, to arī dara,» apliecina Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece. Skrundas novads aizņem 555,39 kvadrātkilometrus. Tajā atrodas gan Natura 2000 teritorijas, gan bijusī padomju armijas Skrundas lokatora pilsētiņa, kas pārgājusi Skrundas pašvaldības rokās kā nekustamais īpašums Mežaine.

Kompaktā novadā vides jautājumus risina kompakti. Preiļu piemērs

"Pie mums viss nav ideāli, bet ir daudz lietu, ko citos novados var pamācīties," bez lielības saka Preiļu novada domes izpilddirektors Vladimirs Ivanovs. Preiļu novadā ietilpst Preiļu pilsēta un četras lauku teritorijas. Novads ir kompakts, ar labu apdzīvotības blīvumu - 29 cilvēki uz kvadrātkilometru. Kā norāda Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītājs Zigmārs Erts, salīdzinot ar citām teritorijām Latgalē, tas ir labs rādītājs: "Priecājamies, ka pašvaldība ir kompakta, ar saviem uzņēmumiem un spēcīgām zemnieku saimniecībām."

Slapjumu mīlošs cilvēks, kam pirmajā vietā ir purvs

Latvijā amatieri spējot apgredzenot pat divus tūkstošus putnu gadā, bet citiem gandarījumu sniedz arī pieci spārnotie. "Tas ir liels prieks, kad atnāk ziņa: "Jūsu apgredzenotā lakstīgala atrasta Spānijā." Vai par upes zīriņu, kurš gredzenots Kaņiera ezerā, ziemo Dienvidāfrikā un noķerts Namībijā. Reiz pārsteigumu mums pašiem sagādāja kāds putns, kurš pa atvērtu logu ielidoja Gredzenošanas centrā, – tā bija Somijā apgredzenota svīre! Eiropā ar putnu gredzenošanu aizraujas tūkstošiem cilvēku – visvairāk Somijā, Lielbritānijā.

Latvijas lepnuma stāsts: Kad laukos skan klavieres(7)

Aglonas bazilikas Kora skolā tās direktori Ievu Lazdāni audzēkņi sauc par skolotāju Ievu. "Sirdī viņa ir īstena latgaliete, kura ar savu attieksmi un darbiem māca bērniem cieņu pret latgaliešu kultūru un valodu. Esmu lepna, ka viena no manām skolotājām ir Ieva - cilvēks, kurš savu dzīvi veltījis darbam, audzēkņos ieguldījis daudz zināšanu un mīlestības pret mūziku, kas iet roku rokā ar ticību," pieteikuma vēstulē _Latvijas lepnumam _raksta Aglonas bazilikas Kora skolas audzēkne Amanda Repša-Kondratjeva.

Kad laukos skan klavieres

Aglonas bazilikas Kora skolā tās direktori Ievu Lazdāni audzēkņi sauc par skolotāju Ievu. «Sirdī viņa ir īstena latgaliete, kura ar savu attieksmi un darbiem māca bērniem cieņu pret latgaliešu kultūru un valodu. Esmu lepna, ka viena no manām skolotājām ir Ieva - cilvēks, kurš savu dzīvi veltījis darbam, audzēkņos ieguldījis daudz zināšanu un mīlestības pret mūziku, kas iet roku rokā ar ticību,» pieteikuma vēstulē Latvijas lepnumam raksta Aglonas bazilikas Kora skolas audzēkne Amanda Repša-Kondratjeva.

Kompaktā novadā vides jautājumus risina kompakti

«Pie mums viss nav ideāli, bet ir daudz lietu, ko citos novados var pamācīties,» bez lielības saka Preiļu novada domes izpilddirektors Vladimirs Ivanovs. Preiļu novadā ietilpst Preiļu pilsēta un četras lauku teritorijas. Novads ir kompakts, ar labu apdzīvotības blīvumu - 29 cilvēki uz kvadrātkilometru. Kā norāda Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītājs Zigmārs Erts, salīdzinot ar citām teritorijām Latgalē, tas ir labs rādītājs: «Priecājamies, ka pašvaldība ir kompakta, ar saviem uzņēmumiem un spēcīgām zemnieku saimniecībām.»

Degradētās teritorijas sakārtot liedz līdzekļu trūkums(1)

"Esam ieinteresēti novada infrastruktūras un vides sakārtošanā, un mūsu darbs vērsts uz saprātīgu dabas resursu izmantošanu. Apkārtne lielākoties ir sakopta, infrastruktūra labiekārtota, attīstām ekotūrismu, pašlaik labiekārtojam tirgus laukumu, risinām saimnieciskās lietas. Mēs nesildām dabu, bet siltinām ēkas; esam nomainījuši ielu apgaismojumu, tā samazinot elektroenerģijas patēriņu par 80%.

Sirds ir tikai viena!

Oktobrī Latvijas Farmaceitu biedrība ar Veselības ministrijas un Latvijas Kardiologu biedrības atbalstu 600 Latvijas aptiekās realizēs sociālo kampaņu, kas veltīta sirds un asinsvadu slimību riskiem - Sirds tev tikai viena!. Kampaņas laikā arī seniori aicināti iegriezties aptiekā, lai veiktu veselības paškontroles mērījumus, aprunātos par sirds un asinsvadu slimību riskiem un saņemtu speciāli izveidotu Veselības pasi.

Olimpiādē seniori apliecina, ka spēj izdarīt vairāk nekā domā

Starptautiskajā senioru dienā septiņās Latvijas pilsētās norisinājās pirmā Senioru datorprasmju olimpiāde. Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī, Liepājā, Jelgavā un Cēsīs to rīkoja Lattelecom sociālās atbildības iniciatīvas Pieslēdzies, Latvija! kursu dalībniekiem. Starppilsētu konkurencē pirmo vietu ieguva Jelgavas seniori, iegūstot 20 punktus no 23. Nākamie bija Jēkabpils un Liepājas seniori ar 19 un 18 punktiem.

Līdzekļu trūkums liedz sak ārtot degradētās teritorijas

«Esam ieinteresēti novada infrastruktūras un vides sakārtošanā, un mūsu darbs vērsts uz saprātīgu dabas resursu izmantošanu. Apkārtne lielākoties ir sakopta, infrastruktūra labiekārtota, attīstām ekotūrismu, pašlaik labiekārtojam tirgus laukumu, risinām saimnieciskās lietas. Mēs nesildām dabu, bet siltinām ēkas; esam nomainījuši ielu apgaismojumu, tā samazinot elektroenerģijas patēriņu par 80%. Ko varam, to esam jau paveikuši un gribam strādāt tālāk, taču mazajām pašvaldībām netiek dota iespēja attīstībai,» uzskata Strenču novada pašvaldības vadītājs Jānis Pētersons.

Dzelzceļu atzīst par videi draudzīgāko transportu ar vismazāko oglekļa dioksīda izmešu apjomu(7)

Transporta būtiskākā ietekme uz vidi ir gaisa piesārņojums. Eiropas Komisijas Transporta Baltā grāmata šai nozarei līdz 2050. gadam paredz samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas par 60% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Eiropas valstu dati par emisijām gaisā liecina, ka dzelzceļa radītais gaisa piesārņojums ir daudzkārt mazāks nekā citiem transporta veidiem.

Sabiedrībā zarnu vēzis joprojām ir tabu; mirst 500-700 cilvēku gadā(22)

"Vēzis var skart katru neatkarīgi no vecuma, un iedzimtais vēzis var attīstīties strauji un negaidīti. Ar zarnu vēzi Latvijā katru gadu saslimst aptuveni 1200 cilvēku, mirst 500-700 cilvēku gadā - vairāk nekā ar citiem vēža veidiem saslimušo," uz biedējošo statistiku norāda zarnu vēža pacientu biedrības EuropaColon Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Vesers.

Kā dāvana šī zeme arī jāatstāj

«Esmu no tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka mēs atnācām dzīvot uz Zemes un zemi saņēmām kā dāvanu. Kā dāvana šī zeme mums ir jāatstāj arī nākamajām paaudzēm,» uzskata tehnisko zinātņu doktors, pētnieciskās jaunsaimniecības Gundegas saimnieks Andris Ansis Špats. Kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma viņš saimnieko savās tēva mājās Limbažu novada Bīriņos.

Šķirot atkritumus nav grūti

«Man patīk tīra, sakopta vide. Uzskatu, ka mēs paši varam daudz izdarīt, lai tādu to arī uzturētu,» saka seniore Valentīna (69) Strenču novada Sedā. Šai Vidzemes mazpilsētā ir ieviesta šķiroto atkritumu savākšanas sistēma, un iedzīvotāji to aktīvi izmanto, arī Valentīna.

Lai nejustos zuduši sabiedrībai

«Vēzis var skart katru neatkarīgi no vecuma, un iedzimtais vēzis var attīstīties strauji un negaidīti. Ar zarnu vēzi Latvijā katru gadu saslimst aptuveni 1200 cilvēku, mirst 500-700 cilvēku gadā - vairāk nekā ar citiem vēža veidiem saslimušo,» uz biedējošo statistiku norāda zarnu vēža pacientu biedrības EuropaColon Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Vesers.

Plāno elektrificēt dzelzceļa tīklu

Energoresursu izmantošanas ziņā dzelzceļš tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem, jo, pēc transporta nozares ekspertu domām, ir pat divas līdz piecas reizes energoefektīvāks par autotransportu un gaisa transportu.

Kravas pārvadā efektīvāk un ekonomiskāk

Transporta būtiskākā ietekme uz vidi ir gaisa piesārņojums. Eiropas Komisijas Transporta Baltā grāmata šai nozarei līdz 2050. gadam paredz samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas par 60% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Eiropas valstu dati par emisijām gaisā liecina, ka dzelzceļa radītais gaisa piesārņojums ir daudzkārt mazāks nekā citiem transporta veidiem.

Reģistrēts ap 300 lidmašīnu

Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija ICAO ieviesusi noteiktas prasības civilās aviācijas dzinēju ražošanā.

Rēķinās lidostas oglekļa pēdas nospiedumu(15)

Pašlaik visā pasaulē par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem tiek uzskatīta oglekļa dioksīda (CO2) izmešu samazināšana. Transports ir atbildīgs apmēram par ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām.

Reģistrēts ap 300 lidmašīnu

Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija ICAO ieviesusi noteiktas prasības civilās aviācijas dzinēju ražošanā.

Rēķinās lidostas oglekļa pēdas nospiedumu

Pašlaik visā pasaulē par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem tiek uzskatīta oglekļa dioksīda (CO2) izmešu samazināšana. Transports ir atbildīgs apmēram par ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām.

Elektromobilis piespiež braukt ekonomiskāk(28)

Eiropas Savienības (ES) kopējā transporta politika paredz jau tuvākajā nākotnē transportam patērēt tīrāku enerģiju, turklāt mazākā apjomā, izmantot modernu infrastruktūru un samazināt transporta negatīvo ietekmi uz vidi. ES Ceļvedī uz Eiropas vienoto transporta telpu ir noteikts mērķis - līdz 2050. gadam transporta siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu samazināt par 60%.