Kā norāda neiroloģe, Latvijas Insulta biedrības vadītāja Evija Miglāne, sievietēm salīdzinājumā ar vīriešiem ir lielāks insulta risks, jo to ietekmē ne tikai tradicionālie asinsvadu slimību riska faktori, bet arī dažādi specifiski riska faktori, kas saistās ar hormonālām izmaiņām, piemēram, hormonālā kontracepcija, hormonaizvietojošā terapija, grūtniecība un dzemdības. «Sievietēm biežāk nekā vīriešiem sastopama migrēna, kas pati par sevi paaugstina insulta risku. Arī mirdzaritmija biežāk izraisa insultu sievietēm. Vaskulāru slimību risks sevišķi palielinās pēc menopauzes, kad estrogēnu līmenis sievietes organismā samazinās,» skaidro neiroloģe.
Turklāt pasaules dati liecina, ka sievietes pēc insulta retāk saņem reperfūzijas terapiju (tromba šķīdināšana vai izvilkšana no asinsvada), viņām biežāk izveidojas invaliditāte un biežāk mēdz būt arī depresija pēc insulta. «Latvijā ik gadu stacionāros ārstējas ap 8,5 tūkstošiem cilvēku ar dažāda veida insultiem. Pēc P. Stradiņa Insulta vienības reģistra datiem sievietes ir lielākā daļa - 57% - no visiem insulta pacientiem kopumā, bet pēc 85 gadu vecuma jau 82% insulta pacientu ir sievietes. Pēc mūsu reģistra datiem Latvijā, tāpat kā pasaulē, diemžēl sievietēm ir sliktāki ārstēšanas rezultāti, kas attiecas gan uz augstāku mirstību, gan smagāku nespēju pēc insulta. Tāpēc sievietēm ir ārkārtīgi svarīgi apzināties visus šos riskus un dzīvot veselīgi,» uzsver E. Miglāne.
Savukārt pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa norāda - insults ir viena no tām slimībām, kuru daudzos gadījumos iespējams novērst, savlaicīgi veicot profilaktiskus pasākumus, kā arī diagnosticējot insultu izraisošus riskus un uzsākot atbilstošu ārstēšanu. Tāpēc jāseko līdzi pulsam un asinsspiedienam, jāmēra holesterīns un jānosaka citi sirds veselības rādītāji. Ja cilvēkam jau ir diagnosticēta kāda kardioloģiska saslimšana, piemēram, mirdzaritmija, ir ļoti svarīgi, konsultējoties ar ārstu, uzsākt atbilstošu ārstēšanos, lai novērstu slimības komplikācijas un sekas.