Seniors audzē dižbrūklenes, veic pētījumus par bioloģisko lauksaimniecības metožu pilnveidošanu un par pensijas apmēru neuztraucas: «Man ir līvu asinis un, kā liecina uzvārds, ar vācu celmu. Apvienoju vācu racionālismu ar līvu prasmi dzīvot saskaņā ar dabu.»
Ražu nokoda salna
Par lielogu dzērveņu audzētāja Andra Anša Špata saimniekošanu Senioru Dienai ir stāstījuši pensionāru biedrību pārstāvji Latvijas novados - kā braukuši ekskursijā pie seniora, uzzinājuši daudz vērtīgas informācijas par biosfēru, mikroelementu lomu cilvēka, dzīvnieku organismos un Latvijas augsnē, par veselību nostiprinošajām zālītēm un paši lasījuši dzērvenes. Seniors labprāt uzņem talciniekus - tie drīkst saņemt piekto daļu no salasītajām ogām vai saņemt par tām atalgojumu.
Šoruden, kad ierodamies ciemos pie Špata kunga viņa purvā, talcinieku ir mazāk. Seniore Daina stāsta, ka citu gadu varējusi salasīt ap 50 kilogramiem ogu dienā, šogad tikai ap 20. Arī saimnieks apliecina, ka šoruden visos Kurzemes un Vidzemes purvu laukos esot milzīgi ražas zaudējumi - līdz pat 90%, kas varētu būt radušies vasaras radiācijas salnas rezultātā 10. jūnijā. «Lielogu dzērvenes jeb dižbrūklenes zied pēc Jāņiem. Normāli Latvijā salnas ir maijā, kad pumpuri vēl snauž - tie var izturēt pat mīnus piecu grādu temperatūru. Radiācijas salna veidojas, kad ir starpība starp gaisa un zāles temperatūru. 10. jūnija naktī gaisa temperatūra nebija augsta, un, nokrītot rasai, gaiss kļuva sauss. Augi, izstarojot savu siltumu, paši sevi atdzesēja līdz mīnus 3,7 grādiem. Tas tiem bija nāvējoši,» paskaidro Gundegu saimnieks.
Pabeidzot aktīvās darba gaitas Latvijas Zinātņu akadēmijā, Špata kungs kā Breša zemnieks pievērsies lauksaimniecībai, lai arī ticis aicināts turpināt strādāt zinātnes jomā Indijā. «Sāku ar cidonijām, tad ar upenēm un smiltsērkšķiem, paralēli lauka izmēģinājumos eksperimentējot ar dzērveņu audzēšanu. Šīs manas apgūtās jomas pamatā ir vismaz 30 pētniecības programmas,» atklāj seniors.
Nebaidās eksperimentēt
Gundegu saimniecība ir 42 hektārus plaša. Saimnieks izrāda augstā purva laukus, uz kuriem ved no vecajiem dzelzceļa gulšņiem izbūvēts, ar skaidām pārklāts ceļš. Tālumā redzams Višezers. «Gribu parādīt jaunos dambjus. Kad sāku te saimniekot, vajadzēja pacelt ezera līmeni, lai dzērveņu laukos varētu pievadīt ūdeni. Faktiski to var uzskatīt par atjaunošanu, jo šis ir vecs purva ezers. Kāpēc būvēt ūdenstorņus, ja var izmantot ezeru?» Gundegu saimnieks neslēpj, ka cīņa par dambju nostiprināšanu vietās, kur ūdenstilpei nav stingras pamatnes, bijusi izaicinājums. «Dambis nedrīkst spiest uz pamatu, jo ūdens izskalo apakšu un dūņas dambi aiznes prom. Tā mums ir gadījies, bet nu jau esam iemācījušies dambjus nostiprināt - konstrukcija ir līdzīga tai, kā to veido bebri. Tā ir nopietna būve,» saka Špata kungs, viņš turpina: «Kūdru saberam maisos, sapresējam un maisus saliekam krusteniski. Pa vidu liekam balto sūnu, lai ūdens netecētu cauri. Japāņi ir realizējuši līdzīgu projektu, kādā purvā atjaunojot dambjus, tomēr ne tik lielus kā šeit. Mūsu dambji ir divarpus trīs metrus augsti.»
Latvijas melioratoriem nav bijis padoma, kā apūdeņot purvu, tāpēc galvenās ierosmes tiešām nācies aizņemties no bebriem. «Es nebaidos eksperimentēt,» uzsver seniors un ved mūs parādīt savu jaunāko tehnisko lolojumu. Tas ir universālais vilcējs, pielāgots pārvietoties pa purvāju slīkšņām. Mašīnītei ir balonriteņi, kas nelauž dzērveņu krūmiņus, jo riteņi nevis ripo, bet lien. Kabīne ir Baltkrievijas uzņēmuma Agromašresurs ražojums - vēsturiski izgudrots, lai pārvietotos pa tundru, bet tagad pielāgots lauksaimniecības vajadzībām. Vilcējs ir aprīkots ar ūdens laistīšanas ierīci, kas ražota Samarā - tai ir lidmašīnas propellers un automašīnas Žiguļi motors. «Vasarā vilcējs paredzēts dzērveņu lauku mitrināšanai, bet pavasarī - lai ar miglu patriektu salnu. Šis ir unikāls aparāts, tāda nav nevienam pasaulē. Subsīdijas par šādu joku gan nemaksā - paņēmu aizņēmumu bankā,» pastāsta Špata kungs.
Vajag tikai rakt!
Seniors daudz laika velta arī dažādiem pētījumiem - jo īpaši par mikroelementiem. «Biosfēra vienoti uztver cilvēkus, dzīvniekus, kultūraugus, kokus, kukaiņus un pat baktērijas. Viss ir savstarpēji saistīts ļoti sarežģītās attiecībās, kuru izzināšana turpinās jau simtiem gadu. Tomēr mazākas ir zināšanas par minerālās pasaules, it sevišķi mikroelementu, kolektīvo un individuālo ietekmi, tāpēc nepieciešams zemniekos radīt vismaz interesi par pieejamām zinātnes atziņām,» uzskata tehnisko zinātņu doktors.
Viņš izpētījis pelnu nesto mikroelemetu efektivitāti lauksaimniecībā. «Daudzas veselību nostiprinošas zālītes aug pakalnos - minerālā augsnē, bet, piemēram, šaurlapu ugunspuķe aug tieši ugunskuru vietās. Ugunspuķei piemīt brīnumainas ārstnieciskās spējas, tās tēju es vienmēr turu goda vietā. Ugunspuķes lielā spēka noslēpums ir tieši augstā mikroelementu koncentrācija. Tāpēc augsnei ir jāpiedāvā iespējami plašāks mikroelementu klāsts, kas mūsu reģionā atrodams degakmens pelnos - tajos ir vismaz 36 elementi. Šis plašais mikroelementu saturs dod iespējas mūsu ķīmiķiem un biologiem veikt ļoti nozīmīgus pētījumus Eiropas Savienības un pasaules zināšanu līmenī. Vajag tikai rakt!» mudina A. A. Špats.