Kā vienu no interesantākajiem un košākajiem ziedošajiem augiem telpās var audzēt Ķīnas hibisku (H. rosa – sinensis) jeb tautā saukto Ķīnas rozi un tās daudzās šķirnes un hibrīdus.
Lielākie riski telpaugu iekaltēšanai un, gluži otrādi, pārlaistīšanai ir nevis vasaras karstumā, bet tieši ziemas sezonā. Ja vasarā silts ir jebkurā reģionā, kur sastopama aktīva veģetācija, tad ziemas ir ļoti atšķirīgas un tas, kāds laistīšanas režīms nepieciešams augam, atkarīgs no reģiona, kas ir tā dabiskā dzimtene.
Ogu laiks ir vasarā, taču dekoratīvajos stādījumos atsevišķu sugu krūmos tās sastopamas arī ziemas sezonā, kad lapas nobirušas un auga rota ir tieši ogas. Vienas no izplatītākajām ir sniegogas, taču tās nebūt nav vienīgās.
Īves ir mūžzaļi augi ar dažādām skuju nokrāsām, un Eiropā tās ir populāras parku dekoratīvajos stādījumos, jo var augt gan kā solitāri augi, gan dzīvžogos un pat ir pateicīgas, lai tās apcirptu, veidojot dažādas krūmāju formas. Atkarībā no sugas vai šķirnes īpatnībām īvēm var būt dažādi augstumi un citas īpatnības. Īves veiksmīgi var audzēt arī Latvijā, bet Kurzemes dienvidos tās sastopamas arī savvaļā.
Sauss gaiss telpās apkures sezonas laikā ir izplatīta problēma, kas var traucēt gan mājokļa iemītnieku, gan telpaugu labsajūtai. Labā ziņa ir tā, ka ir telpaugi, kuri ne tikai prasa lološanu un priecē īpašniekus ar savu izskatu, bet arī palīdz uzturēt mitruma līmeni telpās.
Kad augi beiguši zaļot un lapas nokritušas, dārzs izskatās drusku bēdīgs un tāds kā noplucis, bet, to izstaigājot un tuvāk ieskatoties, dzīvības tomēr ir gana daudz vēl tagad. Kaut kas pilnīgi negaidīti saplaucis – hiacinte izspraukusies un zied šogad jau otro reizi, un pat atrodu vēl vienu otru sarkanu zemeni. Pat ziemā šad tad izdīgst kāda skābeņu lapa, bet žagaru kaudzē dzīvo sīks grauzējiņš, un, kad uzkritis sniegs, pa tā pēdu nospiedumiem varēs izsekot dzīvnieka ikdienas maršrutu.
Miegs ir dabiska organisma nepieciešamība, taču par tā ilgumu, gulēt iešanas paradumiem un citām saistītām tēmām ir daudz teoriju un mītu. Lielākā daļa cilvēku dodas gulēt vakarā un ceļas no rīta, visiem zināms, ka dienvidu zemēs ir tradīcija pagulēt arī pusdienlaiku, un tiek uzskatīts, ka šāds režīms ir īpaši labs veselībai, bet naktī jāguļ bez pamošanās. Taču ir arī iespējams gulēt dažādos diennakts laikos, miegam nepieciešamās stundas kā kūku sadalot pa gabaliņiem un to "apēdot" 24 stundu laikā ar noteiktiem intervāliem.
Uz daudzu citu valstu fona Latvija šķiet maza, taču arī pie mums klimats ir diezgan atšķirīgs, salīdzinot ziemeļu un dienvidu daļas, un tie ir ne tikai daži grādi šurpu turpu, vējainākas vai lietainākas vietas, bet pat atšķirīga augu valsts gan savvaļā, gan iespējās izaudzēt no tālām zemēm vestus eksotiskus augus zem klajas debess. Rucava ir Latvijas tālākais dienvidu punkts, un tieši tur 1996. gadā aizsākās Nacionālā botāniskā dārza arborētums, kur labi iejutušies augi no visiem kontinentiem, un taksonu skaits ir ap 1500.
Ēdamie kastaņi ir populārs našķis daudzās Eiropas valstīs, kur klimats ir siltāks. Dažas ēdamo kastaņu sugas aug arī Āzijā. Galvenokārt ēdamie kastaņi iecienīti Dienvideiropā, un rudenī, kā arī Ziemassvētku laikā uz oglēm cepti vai glazēti kastaņi ir tradicionāls kārums. Arī pie mums veikalos tie ir nopērkami, taču čakliem dārzkopjiem iespējams pie kastaņu ražas tikt arī pašu dārzā. Bet jārēķinās, ka koks ir siltummīlis un necieš salu.
Dārzs pamazām ir sagatavojies miera periodam, taču vēl labu laiciņu dārzu un piemāju teritoriju īpašniekus nodarbinās lapu savākšana. Tās krīt strauji un jau tagad veido itin blīvus paklājus, it sevišķi lielu koku pakājē.
Vēlme un centieni dzīvot videi draudzīgāk laiku pa laikam saskaras ar nevēlamu pavadoni – vainas sajūtu. Vismaz man. Pasaule piedāvā daudz vajadzību, kuras ne vienmēr ir vienkārši nošķiramas no iegribām. Un pat ja tā – vai tāpat vien kaut ko gribēt ir slikti?
Kaut arī rudens ir skaists gadalaiks, tomēr tas ievada tumšo un drēgno sezonu, kad arī dažādas saslimšanas pieķeras vairāk un gribas sevi palutināt ar ko siltu, smaržīgu, veselīgu. Ja vasaras sezonā ir palaimējies savākt tējai mārsilu jeb savvaļas timiānu, to var izmantot uzlējuma pagatavošanai, saberzts kopā ar sāli un olīveļļu vai kokosriekstu eļļu, tas der kā skrubis vai piedeva vannai.
Fenhelis nav nekāds neparasts augs, tas atrodams lielveikalu dārzeņu stendos. Taču, vai bieži tas nokļūst pircēju groziņos, ir cits jautājums. Arī mazdārziņos to audzē retais. Fenhelis ir pazīstamāks kā ārstniecības augs, nevis dārzenis. Arī man, un ar tā sakņauga labajām īpašībām es iepazinos, kad tas nonāca manā virtuvē no dārzeņu audzētājas Ilzes Lipskas piegādātās sezonas dārzeņu kastes. Nākamgad tam noteikti atradīsies vieta arī kādā manā dobītē!
Citrusi, vīģes, granātāboli, lauru un kafijas kociņi ne tikai sniedz gardus augļus, bet ir arī visai izplatīti telpaugi. Taču ne vien botāniskajos dārzos, bet arī mājās iespējams izaudzēt eksotiskos banānkokus, papaiju un ananasus, stāsta LU Botāniskā dārza telpaugu kopšanas speciāliste Ingūna Gudrupa. Tikai jābruņojas ar pacietību un augi rūpīgi jākopj.
Īpaši būtiska ir dažādu veselības aprūpes speciālistu savstarpējā sadarbība reģionu ārstniecības iestādēs un psihiatru praksēs, it sevišķi vietās, kas atrodas tālu no psihoneiroloģiskajām klīnikām, uzskata ārste psihiatre Evija Smilgāja. Viņa strādā Aizkrauklē un pieejama gan poliklīnikā, gan privātpraksē.
Laine (38 gadi) un Pēteris (45 gadi) labprāt stāsta par sevi, reizi pa reizei iestarpinot kādu jociņu. Dzīvespriecīgi, laipni un atklāti, un nezinātājs pat nepateiks, ka abi jau daudzus gadus slimo ar nopietnu psihisku kaiti – šizofrēniju. Tā viņus arī saveda kopā, un nu jau divus gadus Laine un Pēteris ir precēts pāris. Kaut arī saslimšana būtiski ietekmē dzīves kvalitāti, abi cer, ka, uzlabojoties terapijai, izdosies atrast darbu un realizēt savus sapņus.
Kopš jūnija Bruņinieku ielā 63 smaržo kafija un kūciņas – te atvērta RB Cafe. Tā nav kārtējā Rīgas konditoreja, bet gan pirmā vieta Latvijā, kur teju visus darbus veic cilvēki ar invaliditāti. Tostarp četri jaunieši ar intelektuālās attīstības traucējumiem, puisis ar garīgiem traucējumiem, cilvēks ar veselības radītu invaliditāti, meitene ar kustību traucējumiem. Kopumā no 11 darbiniekiem astoņi ir cilvēki ar invaliditāti. RB Cafe darbojas pēc sociālās uzņēmējdarbības biznesa modeļa, tas nozīmē, ka ne tikai tiek sniegti pakalpojumi, bet vienlaikus arī labums sabiedrībai, risināta sociāla problēma. Šajā gadījumā – darba vidē integrēti cilvēki ar invaliditāti, skaidro RB Cafe valdes loceklis Māris Grāvis.
Tikko kā daudzviet Latvijā atzīmēta starptautiskā Diena bez auto, mudinot cilvēkus izvēlēties videi draudzīgākus pārvietošanās veidus par privāto auto. Tomēr transporta radītais piesārņojums, resursu patēriņš un sastrēgumi lielajās pilsētās nav tikai vienas dienas problēma – tie ir jautājumi, kuriem risinājums nepieciešams ilgtermiņā, turklāt tas ir aktuāli gan globālā, gan lokālā mērogā.
Nav noslēpums, ka dzērvenes, it sevišķi tās, kas augušas savvaļā, ir īstas superogas vērtīgo vitamīnu un citu veselīgu vielu ziņā. Tikpat veselīgs gan ķermenim, gan prātam ir to savākšanas pasākums, ja dodaties uz purvu tās salasīt.
Lietus mežu degšana Amazones baseinā šovasar pievērsusi īpaši lielu uzmanību, tas aktualizējis virkni problēmu, kuras būtu pēdējais laiks risināt ne tikai konkrētā reģiona valstīs, bet arī citviet pasaulē.
Ražas novākšana, ravēšana, augsnes sagatavošana, sējot zaļmēslojumu vai mēslojot augus, kas dārzā ziemos, arī mulčēšana – šie ir galvenie darbi, kas veicami rudenī, it īpaši septembrī, dārzā. Arī augļu koku un krūmu dēstīšana, kā arī dekoratīvo stādījumu plānošana un atjaunošana jāīsteno, dodot augiem vismaz mēnesi laika, lai tie varētu kārtīgi iesakņoties, pirms iestājas sala periods. Kaut arī puķu dārza labiekārtošana vairāk saistās ar pavasara darbiem, ir augi, kas jāiedēsta jau rudenī, ja gribam, lai tie nākamgad zied, skaidro dārzkopības speciāliste Sanita Jane-Dārziņa.
Vizuāli līdzīgi kāļiem, bet nav kāļi, garšo kā kāposti, bet nav kāposti – tie ir krustziežu dzimtas dārzeņi kolrābji! Var teikt, ka tie ir kāpostu radinieki, jo pieder vienai un tai pašai dzimtai. Šie gaiši zaļie vai violetie dārzeņi savu popularitāti veselīga uztura ēdienkartēs vēl tikai iekaro pamazām, bet stabili. Nopērciet tirgū, bet varat atrast arī lielveikalā, pagaršojiet – varbūt ir vērts pašiem izaudzēt?
Pamazam tuvojoties rudenim, aktuāla kļūst dienliliju pārstādīšana, taču šīs košās, dekoratīvās puķes ir īpašas ar to, ka tās var stādīt visas sezonas garumā no aprīļa līdz pat septembrim, turklāt arī ziedēšanas laikā – ieaugs un jutīsies labi!
Garšaugs kinza jeb koriandrs ir gana populārs un izplatīts kulinārijā, taču tam ir specifisks aromāts, kas ne katram iet pie sirds, ja šī auga lapas svaigā veidā tiek pievienotas ēdieniem. Taču, to iepazīstot, iespējams atklāt jaunas garšas pasauli.
Kāršrozes latvieša košumdārziņā ir bijušas pazīstamas jau sen – vēstures un tradīciju pētnieki spriež, ka tautasdziesmās minētās rozes, visticamāk, bija tieši kāršrozes. To ziedēšanas laiks ir vasaras vidus un otrā puse – jūlijs, augusts.
Uzņēmums Alina tapis, Solvitai Kostjukovai mēģinot biznesā iedzīvināt tēva inovāciju – jaunu tehnoloģiju, kas padara krāsas videi draudzīgākas un veselībai nekaitīgākas. Nu jau uzņēmums ne tikai iekarojis popularitāti Eiropā, bet skatās arī Amerikas virzienā.