Zinātāji teic, ka šogad esot padevies labs lāceņu gads un patlaban to gatavība ir pašā pilnbriedā. Jāmeklē purvainas vietiņas un jādodas lasīt! Protams, jebkuras ogas visvērtīgākās ir tieši svaigas, un arī lācenēm piemīt specifiska garša un veselībai noderīga uzturvērtība, bet īpaši gardas tās ir ievārījumā.
Jūnija beigās kopš paša rīta saulīte tā karsē, ka šķiet – uzcepies būs pats makšķernieks vēl pirms loma izvilkšanas. Taču no laipiņām, kas no atpūtas namiņa ved tieši LVM Tērvetes ūdenskrātuvē, ūdenī iemērktas vairākas makšķeres, kāds bagātīgāka loma meklējumos iepeldējis ezera vidū ar laivu. Turklāt zivis vilina ne tikai vietējos – blakus dzird skanam arī lietuviešu valodu.
Šī vasara burtiski skrien, burtiski joņo uz priekšu. Liekas, ka tikko kā iekāpām jūnijā, bet nu jau jūlijs klāt! Liekas, ka tik daudz ko vajag paspēt, tik daudz redzēt, apmeklēt un piedzīvot. Tūrisma joma Latvijā attīstās nemitīgi, un gadu no gada ir arvien vairāk labiekārtotu taku, ērtu atpūtas vietu, izziņas pasākumu. Taču šogad liekas, ka tie birst kā no pārpilnības raga.
Ierakstot interneta meklētājā ''sekss un veselība'', ikviens var atrast sarakstus ar mīlēšanās pozitīvajiem aspektiem – sākot no kardioslodzes un svara kontroles, beidzot ar bezmiega mazināšanu un stresa novēršanu. Taču cilvēks ir komplicēta būtne, un viss nav tik vienkārši, jo – kur sekss, tur attiecības. Jā, pat tad, ja tas ir vienas nakts sakars vai solo sekss. Attiecības ne tikai ar to otru, bet arī ar sevi, savu pagātni, traumām un ilgām. Lai kā gribētu, šajā jomā nevaram atdalīt fizisko no psiholoģiskās veselības, un, kaut dzīvojam informācijas pārbagātajā XXI gadsimtā, seksualitāte joprojām ir joma, par kuru ir daudz mītu, aizspriedumu un nedrošības.
Vasarai piestāv veselīgi, vējā plīvojoši mati, kas viegli smaržo pēc siltas un ziedošas pļavas. Taču vasarā tiem arī jāpiedzīvo liela apkārtējās vides ietekme: saules nodarītais kaitējums, sāļš jūras ūdens, ekstravagantas frizūras. Taču, izmantojot dabiskus un vienkāršus līdzekļus, iespējams tikt pie matu skalotāja, kas vienlaikus gan kopj, gan aromatizē matus.
Svaigs gaiss, dabas klātbūtne un sportiskas, kā arī izzinošas aktivitātes visai ģimenei, turklāt estētiskā un labiekārtotā vidē, kas nemitīgi attīstās, aizvien piedāvājot ko jaunu, – tas izklausās pēc ideālām brīvdienām! Šāda vieta ir Latvijas valsts mežu dabas parks Tērvetē. Ja kādam šķiet, ka tas jau iepazīts un izstaigāts kopš bērnības, parku atkal apmeklējot, sagaidīs daudz pārsteigumu un garlaicīgi noteikti nebūs. Tikai jāsaliek gardumi piknika somā un jāieplāno brīva diena!
Tiek uzskatīts, ka labākais laiks tēju ievākšanai ir ap vasaras saulgriežiem, tad augos esot visvairāk vērtīgo vielu, taču patiesībā tējas ir vācamas gandrīz visu cauru gadu, jo to gatavība lietošanai ir atkarīga no sezonas, kad nobriest attiecīgā drogām lietojamā auga daļa.
Arvien vairāk jaunu cilvēku pievēršas augu kopšanas hobijam. Mūsdienās, kad liela daļa laika tiek pavadīta virtuālajā pasaulē, vēlme redzēt savām darbībām taustāmas sekas ir dabiska reakcija, un dārzkopība šajā ziņā ir ļoti pateicīga nodarbe, kas visai īsā laikā ļauj pieredzēt, kā no mazas sēkliņas izaug skaists zieds vai garšīgs auglis. Un nemaz nevajag laukus vai mazdārziņu – radoši domājot, ļoti daudz ko var izaudzēt arī uz balkona un pat palodzes. Viena no ''zaļo pirkstiņu'' īpašniecēm ir Ieva Reinholde. Viņa lolo ne tikai telpaugus, bet izmēģina spēkus arī ēdamu zaļumu audzēšanā un ar savu pieredzi dalās gan Instagram profilā Uz palodzes, gan blogā un pod. kāstā.
Sīpols ir visparastākais dārzenis, bez kura neiztikt nevienā virtuvē, un ēdam gan to lakstus – lociņus, gan sakņu bumbuli. Tomēr nav nemaz tik vienkārši pie labas sīpolu ražas tikt, jo tos ir jāprot gan iestādīt pareizā vietā, gan atbilstoši kopt. Arī šķirnes ir dažādas, un labāk iestādīt vairākas – kādu lokiem, kādu uzglabāšanai ziemā, parastos dzeltenos un arī sarkanos, kas glīti izskatās, pievienoti salātiem.
Tulpes ir pirmās pavasara vēstneses, taču ne katrs zina, ka atsevišķas to šķirnes zied līdz pat Jāņiem. Pēc ziedēšanas laika tulpes iedala agri, vidēji agri un vēlu ziedošās tulpēs. Latvijā arī savvaļā ir sastopamas tulpes – tā dēvētās meža tulpes Tulipa sylvestris L. , kurām patlaban ir intensīvs ziedēšanas laiks.
Mežtaka – skan tik vilinoši! Dabas mīļotājam acu priekšā uzburas biezi, saules pielieti meži, silta diena un cauri mētrām aicinoša vijīga taciņa. Nomainiet tikai gadalaiku dekorācijas, dažreiz noskaņai varbūt arī nedaudz lietus nenāk par sliktu…
Ik pavasari a/s Latvijas valsts meži mežkopju dienaskārtībā ir trīs aktuālākie darbi – jaunu koku stādīšana, cīņa ar atkritumiem dabā un mežu ugunsdrošības uzturēšana.
Lavandu Latvijā audzē jau daudzus gadus, un, no plašā klāsta izvēloties piemērotāko šķirni, pie smaržīgas ražas var tikt pat iesācējs dārzkopībā. Iespējams iegādāties gan stādiņus, gan sēklas.
Siltam un mitram laikam iestājoties, mauriņš jau tūlīt, tūlīt būs tik sazēlis, ka jāpļauj, tāpēc ir īstais brīdis ķerties pie tā atjaunošanas un pilnveidošanas.
Tagad, kad citas izklaides un atpūtas iespējas ir ierobežotas un daudz laika pavadām mājās, nereti daba ir vienīgā iespēja izrauties no četrām sienām. Un, diemžēl, kur cilvēki, tur arī atkritumi… Covid-19 pandēmijas laikā būtiski pieaudzis dabas taku un objektu apmeklētāju skaits, diemžēl proporcionāli pieaudzis arī dabā atstāto atkritumu apjoms.
Dārzā vieni no pirmajiem pamostas maurlociņi. Kamēr mājās uz palodzes rokas stiepiena attālumā kuplo loki, kas izaudzēti no apaļa lielā sīpola, dobēs pavasara zaļumu klāstu steidz papildināt šie smalkie, mazie, bet garšas ziņā piesātinātie lociņi, kas ir ne tikai garšīgi, bet arī īpaši bagāti ar vitamīniem.
Kaut arī ir augi, kurus neapkurināmā siltumnīcā var sēt pat martā, nepastāvīgo un krasi svārstīgo laikapstākļu dēļ tomēr daudzi ar darbiem nesteidzas, bet aprīļa beigas jau strauji tuvojas un līdz maija pirmajai pusei vajadzētu veikt sagatavošanās darbus siltumnīcā, lai tā varētu uzņemt jaunos "iemītniekus".
Košs, dekoratīvs un viegli kopjams – strauji augot un attīstot lielo biomasu, amaranti nomāc nezāles, daudzas šķirnes arī ēdamas un izteikti bagātas ar uzturvielām. To audzēšana dārzā nav nekas jauns, un tumšsarkanie, pūkainie, lapsu astēm līdzīgie nokarenie ziedu ķekari rotāja ne vienu vien dārzu Latvijā arī pirms vairākiem desmitiem gadu, kaut amaranta dzimtene ir siltā un saulainā Dienvidamerika, Indija, Āfrika.
Vilnai, ko tepat Latvijā var iegūt no augiem, lielākoties no kokiem, ir ap 20 veidu, stāsta amatnieks Ritvars Točs no Madonas novada Barkavas pagasta. Savās mājās viņš ierīkojis nelielu darbnīcu, kurā kopš 2014. gada darina audumus un aksesuārus, kuru izejmateriāli iegūti dabā.
Kārlis Taukačs ir a/s Latvijas valsts meži (LVM) vecākais plānotājs. Liela daļa viņa darbalaika tiek aizvadīta, izstaigājot un vērtējot pārziņā esošās meža teritorijas. "Dabā neviena diena nav tāda pati kā iepriekšējā. Ja arī šķiet, ka neko citu kā kokus neredzi, pēkšņi vari ieraudzīt, piemēram, divas stirnas kompānijā ar lapsu. Neparasti!" atklāj Kārlis Taukačs.