Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +20 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 29. aprīlis
Raimonds, Laine, Vilnis

Tekla Šaitere

Mēs esam uz strīpas!

Trīs stundas pirms Nacionālā teātra tradicionālās izrādes Skroderdienas Silmačos Arno Upenieka grimētavā esam divi vien. Aktieris izņem no somas Slokas konditorejā pirktās maizītes - «te ir gan sāļas, gan saldas» - un uzliek vārīties ūdeni kafijai. Arno pašam ir tikai viena krūzīte, tāpēc man ir tas gods dzert no Ģirta Jakovļeva galdiņa paņemtās krūzes. Aktiera saimnieciski gādīgā rosīšanās uzsit toni mūsu - senu paziņu sarunai.

Gliemežu pasaulē cilvēks neeksistē

Katru dienu dārzā zem kājām nošņirkst kāds mīkstmiesis jeb gliemis, kaut nav ne mazākās vēlēšanās kādai dzīvai radībai darīt galu. Gliemji līdz mūsdienām izdzīvojuši cauri laiku laikiem un dabas katastrofām un ir daudz senāki par zīdītājiem, putniem un zivīm. Gliemji ir daudzveidīgi. Viņi mīt visur - uz zemes, jūrās un okeānos.

Neizdevās ar bīglu iekļūt bankā

Nekas šajā dzīvē nenotiek nejauši. Droši vien arī neparastā tikšanās man bija lemta pēc tam, kad vairākos rakstos esmu sirsnīgi ieteikusi - neņemiet bīglu, ja neesat mednieks. Šī šķirne nav paredzēta mierīgiem cilvēkiem, kas alkst pēc klusuma, atslābināšanas, apcerīgas dabas baudīšanas. Bīgls ir kā uzvilkta atspere, un ne vienmēr tā būs stirna, kam četrkājainais ģimenes dārgums metīsies pakaļ. Jebkuras saostītās pēdas bīglu var aizvest nezināmā tālumā. Mednieki saka - kad bīgls paziņo par zvēra atrašanu, pēc tam vēl suns jāmedī vismaz trīs stundas, jo viņam emocijas iet pa gaisu.

Draugi pie pilnas bļodas

Dzīvoju pie paša Biķernieku meža. Tas ir tikai rokas stiepiena attālumā no manas mājas, tomēr, lai mežā nokļūtu, jātiek pāri ielai, pa kuru darbdienās abos virzienos diezgan intensīvi kursē mašīnas. Mikrorajona kaķi, kuriem mežā ir plaši ganību lauki, diezgan labi apguvuši satiksmes noteikumus un, kā novēroju, pirms ielas šķērsošanas uzmanīgi paskatās pa labi un pa kreisi. Tāpēc negadījumi ar letālu iznākumu notiek reti.

Bosis vienīgais bija suns kā suns(35)

Mūsu orientieri ceļā pie Edgara Kramiņa ir Balgales luterāņu baznīca, tai līdzās esošie vecie kapi un turpat blakus stāvošā divstāvu māja, kurai garš un sarežģīts mūžs. Ēka celta pirms divsimts gadiem, un tajā atradusies gan baznīcas skola, gan jau krietni vēlākos laikos veco ļaužu pansionāts un ambulance, gan kultūras nams.

Bosis vienīgais bija suns kā suns

Mūsu orientieri ceļā pie Edgara Kramiņa ir Balgales luterāņu baznīca, tai līdzās esošie vecie kapi un turpat blakus stāvošā divstāvu māja, kurai garš un sarežģīts mūžs. Ēka celta pirms divsimts gadiem, un tajā atradusies gan baznīcas skola, gan jau krietni vēlākos laikos veco ļaužu pansionāts un ambulance, gan kultūras nams.

Juglas Princis Džordžs

Zinu, ka nav labi izmantot dienesta stāvokli, bet atkal pienākusi reize, kad nevaru palikt malā. Ciemojoties pie kaķu pagaidu māju saimnieces Sandras, mani savaldzināja Princis, kurš man, pilnīgi svešam cilvēkam, visu laiku mīļi murrāja un vēlējās sēdēt klēpī. Sandra pastāstīja, ka Princis nāk no 14. autobusa galapunkta kolonijas Juglā, kur bija ieradies ne pēc sava prāta.

Mākslinieks Krollis: Mans templis ir darbnīca(8)

Gunārs Krollis ir fascinējoša personība. Jau vairāk nekā pusgadsimtu grafiķa darbi apbur mākslas cienītājus dažādās izstādēs, tie guvuši daudzas balvas Latvijas un arī starptautiskajās mākslas izstādēs. Krollis bija izcils pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā un nenogurstošs sabiedriskās dzīves jundītājs Latvijas Mākslinieku savienībā. Pirms diviem gadiem mākslinieks nozīmīgo dzīves jubileju atzīmēja ar vērienīgu izstādi Zemapziņas pārnesumi. Tagad, 82 gadu vecumā, Gunārs Krollis joprojām ir ierindā.

Labas gribas žests

Apgāda Zvaigzne ABC nupat izdotās grāmatas Ielas kaķis, vārdā Bobs autors Džeimss Bouvens stāsta par brīnišķīgajām pārmaiņām savā dzīvē no brīža, kad sastapa Bobu. Pirms abi varoņi satikās tālajā 2008. gadā, Bobs bija novārdzis klaiņojošs runcis Londonas ielās, bet Džeimss - narkomāns un ielu muzikants. No daudzajiem miljoniem londoniešu tieši Džeimss uzņēmās rūpes par izvārgušo kaķi, un abi kļuva par nešķiramiem draugiem. Tagad Džeimss ir atbrīvojies no narkotisko vielu atkarības, bet Bobs «uzēdis» kuplu kažoku. Kā norisinājās pārvērtības, lasiet aizkustinošajā stāstā.

Ar ticību un izturību

Gunārs Krollis ir fascinējoša personība. Jau vairāk nekā pusgadsimtu grafiķa darbi apbur mākslas cienītājus dažādās izstādēs, tie guvuši daudzas balvas Latvijas un arī starptautiskajās mākslas izstādēs. Krollis bija izcils pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā un nenogurstošs sabiedriskās dzīves jundītājs Latvijas Mākslinieku savienībā. Pirms diviem gadiem mākslinieks nozīmīgo dzīves jubileju atzīmēja ar vērienīgu izstādi Zemapziņas pārnesumi. Tagad, 82 gadu vecumā, Gunārs Krollis joprojām ir ierindā.

Karaliska dāvana mīļotajam jubilejā

Sabiedrībā izplatītu nepamatotu mītu un aizspriedumu dēļ rāpuļi - čūskas un ķirzakas - vairākumam cilvēku izraisa bailes. Un, pat ja nav bail, sajūsmā par šiem rāpuļiem neesam. Pirms pieciem gadiem par rāpuļiem maz zināja arī programmētājs Vasilijs un viņa dzīves draudzene Jevgēnija. Tagad viņu privātmājas pirmajā stāvā terārijos dzīvo divdesmit divi eksotiski radījumi - karaliskais pitons, Amūras zalkši, bārdainā agāma, apkakles iguāna, Jaunkaledonijas gekons, zilmēles scinks, plankumainie eublefāri un citi rāpuļi.

Karma mana, spīguļo, spīguļo(11)

Cilvēka liktenis nav nejaušību virknējums, tajā viss ir iepriekš paredzēts - gribi vai ne, bet, kam jānotiek, tas notiks. Par to pārliecināta Vita Jaunzeme: "Kad kādā no medijiem ieraudzīju Šaha foto, jutu, ka man tiek sūtīta informācija - šis suns jāglābj. Taču mājās viņu vest nedrīkstēju."

Karma mana, spīguļo, spīguļo

Cilvēka liktenis nav nejaušību virknējums, tajā viss ir iepriekš paredzēts - gribi vai ne, bet, kam jānotiek, tas notiks. Par to pārliecināta Vita Jaunzeme: «Kad kādā no medijiem ieraudzīju Šaha foto, jutu, ka man tiek sūtīta informācija - šis suns jāglābj. Taču mājās viņu vest nedrīkstēju.»

No bankas aizgāja pie mīļdzīvniekiem

Kākciems atrodas tikai kādus trīsdesmit kilometrus no Rīgas, bet autobuss te iegriežas tikai trīs reizes dienā. Katrīna Gukalova mūs sagaida uz ceļa pie Spārītēm. Viņai blakus dīdās pa lauku modei apcirpts mīlīgs šitcu šķirnes sunītis Maksis, kura trīs sugas brāļiem - lielajam rīzenšnauceram Tengijam, dalmācietei Viskijai un dobermanim Grāfam - ciemiņu sagaidīšanas prieks liegts, lai kņada nav par traku.

Gāzes noplūdē izdzīvojuši suņi meklē saimniekus

Kādā dzīvoklī notika gāzes noplūde. Bojā gāja cilvēki un viens suns, bet trīs sunes tika izglābtas. Vācu aitu šķirnes jauktenītei Dženai ir 6 gadi, čau-čau šķirnes jauktenītei Lakijai - 5, bet Lakijas meitai Radai - pusotra gada.

Ne katrs atrasts dzīvnieka mazulis ir pamests un glābjams

Šiem palaimējās - pāris dienu vecos zaķa bērnus cilvēki atrada brikšņos zem kokmateriālu grēdas Rīgā rūpnieciskajā teritorijā! Atradējus varēja saprast - kur dzīvnieciņus likt? Un aiznesa uz Rīgas Zooloģisko dārzu. Tur zaķēni nokļuva pie Daijas Līdakas. Viņas rūpju lokā nonāk dzīvnieki, kuriem zoodārzā jāiziet karantīnas laiks.

Kā Čārlija eņģeļi

Kādā dzīvoklī notika gāzes noplūde. Bojā gāja cilvēki un viens suns, bet trīs sunes tika izglābtas. Vācu aitu šķirnes jauktenītei Dženai ir 6 gadi, čau-čau šķirnes jauktenītei Lakijai - 5, bet Lakijas meitai Radai - pusotra gada.

Savvaļas dzīvnieka vieta ir dabā

Šiem palaimējās - pāris dienu vecos zaķa bērnus cilvēki atrada brikšņos zem kokmateriālu grēdas Rīgā rūpnieciskajā teritorijā! Atradējus varēja saprast - kur dzīvnieciņus likt? Un aiznesa uz Rīgas Zooloģisko dārzu. Tur zaķēni nokļuva pie Daijas Līdakas. Viņas rūpju lokā nonāk dzīvnieki, kuriem zoodārzā jāiziet karantīnas laiks.

Maltā ir miljons kaķu!

Ideja uzrakstīt par kolēģes Aivas Kalves ceļojumu uz Maltu rodas spontāni, klausoties viņas stāstu par nedēļu ilgo atpūtu vienā no mazākajām Eiropas valstīm. No aizrautīgā stāstījuma izvelku fragmentus, kas saistās ar dzīvnieku tēmu.

Manta nav galvenais šajā dzīvē

Kopš 1991. gada katru pavasari, kad Rīgā sāk smaržot ceriņi un ievas, no Ņujorkas pie mums ierodas horeogrāfe un dejotāja, savu uzvedumu gleznotāja un kostīmu māksliniece Vija Vētra. Pareizāk sakot, viņa te atbrāžas kā pavasara vējš! Pēc 15 stundu gara ceļa, tikko ielidojusi Rīgā un klusajā dzīvoklītī Alksnāju un Vecpilsētas ielas stūrī izpakojusi čemodānus, - «braucu kā karā ar visiem lielgabaliem, līdzi man vienmēr ir divi koferi ar kostīmiem un mūzikas instrumentiem» - vakarā viņa jau vada meistarklasi, bet 3.

FOTO: Mini zoodārza Ķekaviņas līči saimnieks sola vietu atrast ikvienam dzīvniekam(10)

Ziedošs, zaļš pavasaris pie klusi burzguļojošas Ķekaviņas upes - tādā ierāmējumā nofotografējam uzņēmēju, Ķekavas domes priekšsēdētāja vietnieku sociālajos jautājumos, dabas mīļotāju Igori Malinausku ar monas pērtiķmeiteni (Cercopithecus mona) Simonu rokās. Igoris saka: "Ar Simonu sākās mans mini zoodārzs Ķekaviņas līči, kuru pamazām turpinu iekārtot."

Visu mūžu esmu dziedājusi

Manas paaudzes iemīļotā dziedātāja, elegantā un dzīvespriecīgā Māra Krievkalne, malkojot kafiju ar pienu, stāsta: «Piedzimu Madonas rajona Bērzaunes ciema Apšukalnos. Tur tiešām bija kalns un kalna galā - apšu birzs. Vecāki stāstīja, ka es esot sākusi dziedāt agrāk, nekā kājām staigāt, bet apzināti atceros, ka kalna galā, pakāpusies uz celma, dziedāju, bet apšu lapas trīsuļoja vējā un es iedomājos, ka man aplaudē klausītāji.»

Astes un ūsas cer uz atbalstu

Bez mājām un saimnieka palikušo vai nelaimē nokļuvušo dzīvnieku liktenis lielā mērā atkarīgs no cilvēku palīdzības, atbalsta, pašaizliedzības un sapratnes. Tāpēc Rīgā un daudzos novados darbojas dzīvnieku patversmes, bet brīvu vietu tajās nekad nav. Patversmju darbinieki strādā, stundas neskaitot, un palīdz, cik ir viņu spēkos, bet pienāk brīdis, kad jālūdz līdzcilvēku atbalsts.

Un būs tev savs degunlācītis…(1)

Ziedošs, zaļš pavasaris pie klusi burzguļojošas Ķekaviņas upes - tādā ierāmējumā nofotografējam uzņēmēju, Ķekavas domes priekšsēdētāja vietnieku sociālajos jautājumos, dabas mīļotāju Igori Malinausku ar monas pērtiķmeiteni (Cercopithecus mona) Simonu rokās. Igoris saka: «Ar Simonu sākās mans mini zoodārzs Ķekaviņas līči, kuru pamazām turpinu iekārtot.»

Šīs receptes izgrieziet! Noderēs

Nu beidzot! Pavasaris klāt, saulītei vaigs aizvien mīlīgāks un siltāks. Pārbaudīts - labā laikā jo mazāk gribas stāvēt pie plīts. Taču ģimene gaida gardu mielastu jebkurā gadalaikā. Nesatraucieties! Restorānu 4 Rooms un Zilā govs šefpavārs Rolands Rudzāts ir gatavs palīdzēt. Viņam padodas ne tikai sarežģīti pagatavojami ēdieni, bet arī visvienkāršākie.

Druvās mīluļu bez sava gala(2)

Taksīšveida jauktenītis Eiro lauku mājās Druvās ieklīda piecus gadus pirms tam, kad Latvijā oficiāli ieviesa jauno naudu. Kāpēc par Eiro nosaukts, Druvu saimnieks Juris Epro neatceras. Tā vienkārši notika. Druvās dzīve rit pašsaprotami - pasaulē nāk teliņi, ruksīši, inkubatorā šķiļas pīles un zosis, kūtī steliņģī dīdās sniegbaltais ērzelis Puisītis, piesaulītē satupuši mājas peļu junkuri.

Strādājot ne slima, ne veca(8)

Vienistabas dzīvoklītī Pļavniekos ne īsti kur apsēsties, ne soli spert. Pie mākslinieces Mildas Šaltiņas visapkārt, kur vien rokas sniedz, kur acis redz, atrodas gleznas un mākslas grāmatas. Istabā kaut kā ierūmēts dīvāns, neliels galds un skapis. Milda Šaltiņa saka: "Esmu laimīga tikai strādājot, tad man nekas nesāp un es nejūtu, ka esmu jau tik sena.

Strādājot ne slima, ne veca

Vienistabas dzīvoklītī Pļavniekos ne īsti kur apsēsties, ne soli spert. Pie mākslinieces Mildas Šaltiņas visapkārt, kur vien rokas sniedz, kur acis redz, atrodas gleznas un mākslas grāmatas. Istabā kaut kā ierūmēts dīvāns, neliels galds un skapis. Milda Šaltiņa saka: «Esmu laimīga tikai strādājot, tad man nekas nesāp un es nejūtu, ka esmu jau tik sena.»

Par gudrību, labestību un līdzjūtību

«Ja vēlaties, lai citi būtu laimīgi, esiet līdzjūtīgi. Ja vēlaties paši būt laimīgi, esiet līdzjūtīgi,» šajos vārdos var izjust to autora Viņa Svētības XIV Dalailamas un budistu izpratni par laimi.

Lielās Piektdienas labā ziņa

Aizvadītā gada decembra vidū pēc suņu ķērāju kārtējā reida Dārziņu kooperatīvā Rūķītis Rīgas pilsētas patversmē Līčos atveda divus skaistus aptuveni četrus mēnešus vecus kucēnus - brālīti un māsiņu. Par minētajā rajonā tikko dzimušajiem kucēniem patversmei tika ziņots jau septembrī, bet toreiz nevienu noķert neizdevās. Līčos dvīnīši nonāca jau paaugušies un tramīgi. Turklāt kucēnpuikam operācijā no kakla tika izņemta medību skrots. Patversmē suņuki sāka saprast, ka cilvēka tuvums var nest mīlestību, mieru un drošību. Dvīņi auga un kļuva arvien skaistāki.