Jau kož pirkstos
Daijai Līdakai jau ir pieredze dzīvnieku mazuļu aprūpētājas lomā: «Pirms Tipa un Tapa šopavasar mēģināju glābt eža bērnus. Divas nedēļas baroju viņus ik pēc trim stundām, diemžēl sīkučus neizdevās izglābt.»
Zoodārzs ir Daijas otrās mājas. Kamēr citus bērnus vecāki pa dienu atstāja bērnudārzā, Daija laiku vadīja Rīgas Zooloģiskajā dārzā, kur strādā viņas vecāki - zoodārza atbalsta biedrības priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka un Informācijas nodaļas vadītāja Laura Līdaka. «No bērna kājas esmu «barota» ar bioloģiju, dabu un dzīvniekiem, mācīta izjust atbildību par vissīkāko rāpulīti, kaut gan tieši rāpuļi mani biedē līdz pat šim laikam. Taču, ja tētis atrada pie mājas kādu interesantu čūsku, man bija tā jātur rokās, kamēr viņš aizskrēja pēc videokameras.»
Pašlaik Daija studē Latvijas Kultūras akadēmijā un cer, ka dzīvē nodarbosies ar bērnu pievēršanu dabai: «Salikšu kopā LKA iegūtās zināšanas ar bioloģiju, kuru noteikti studēšu, un mēģināšu padarīt dabas izglītību saistošāku.»
Tas nākotnē, bet pagaidām Daijas audžubērni ir Tips un Taps. Mazie savus vārdiņus ieguvuši, jo «zaķēni pa aplociņu pārvietojās lēkšiem tip - tap, tip - tap». Daija pārliecināta, ka atradenīši nebūtu izdzīvojuši, ja ne viņas tēva un mātes iekļaušanās glābšanas operācijā visgrūtākajās pirmajās dienās. Zaķa bērni bija pavisam sīki, svēra tikai 100 gramu. Tika atrasts mātes piena aizstājējs - kondensēts piens bez cukura. Sākumā to atšķaidīja ar ūdeni. Vēlāk piens tika dots tīrā veidā ar pievienotiem probiotiķiem, kas palīdz izvadīt kaitīgās vielas un stimulē imūno sistēmu. Tas viss Tipam un Tapam bija ļoti vajadzīgs. Viņi ātri sāka pieņemties svarā - pēc divām nedēļām katrs zaķēns jau svēra 250 gramu. Daija smej: «Mazie putriņu pa vienu mutes pusi šņakarēja iekšā, bet pa otru tā lija laukā, jo mutē ir divi zobiņi augšā un divi apakšā! Aiz dusmām, ka vēders nepildās tik ātri kā gribētos, šie sāka kost karotē un pirkstā!»
Drīz Tips un Taps pārgāja uz divām ēdienreizēm dienā. Divu nedēļu vecumā zaķēni izgaršoja pirmās svaigās pieneņu lapiņas, tad sāka grauzt arī zāles stiebriņus, panātrītes. Daijai radās jauna nodarbošanās - pavasara pirmo zaļumu lasīšana zaķēnu ēdienkartes dažādošanai. Pašlaik Tips un Taps ir pusotru mēnesi veci. Zaķēni atšķirībā no trušiem piedzimst redzīgi un jau kažociņos tērpušies. Pirmais, ko zaķu māte iemāca bērniem, ir «būt mirušiem». Māte zaķēnus baro reti - tikai divas reizes dienā, pārējā laikā zaķēniem jābūt nekustīgiem. Tas palielina viņu iespējas izdzīvot, kļūt nepamanāmiem vanagiem, lapsām un citiem ienaidniekiem. Tipam un Tapam šī mācība gājusi garām, jo savu māmiņu viņi neatceras un no cilvēka nebaidās. Tas nozīmē, ka dabā atgriezties viņi vairs nevarēs. Visticamāk, Tips un Taps tuvākajā laikā pārcelsies uz pastāvīgu dzīvi Līgatnes dabas takās.
Rokas nost no mazuļiem
Nesen sociālajos portālos Draugiem un Facebook daudzi cilvēki skatījās Ingmāra Līdakas aizkustinošo videosižetu par Tipu un Tapu un uzklausīja lūgumu neaiztikt dabā atrastus putnu un dzīvnieku mazuļus. Daija priecājas - brīdinājums nāca īstajā laikā, jo zaķu mātes tikko bija laidušas pasaulē pirmos šī gada mazuļus. Vēl viņām būs metieni arī vasaras vidū un rudenī: «Ja dzīvniekiem nav fizisku traumu un redzamu ievainojumu - rokas nost no mazuļiem! Māte viņus nav pametusi. Mazuļi ir dzīvi, pabaroti, un māte noteikti ieradīsies, kad ēdienreize atkal būs klāt un nelūgtie viesi pazudīs no acīm!»
Sarunā iesaistās Ingmārs Līdaka: «Maijā bērni būs pūcēm, jūnijā pasaulē nāks mazas stirniņas, vasarā - vāverēni. Ja gadās mazuli pārnest mājās, bez gudra padoma neiztikt. Konsultējieties ar veterinārārstu, mežsargu, Dabas muzeja speciālistiem, uzziniet, kā atradeni barot un turēt. Bez pieredzes izbarot un izaudzināt to, kas paņemts no dabas, izdodas reti. Tas prasa lielas rūpes un pašuzupurēšanos. Vislabāk mazuļus atstāt tur, kur tie atrodas un - lai Dievs un daba tos sargā! Mēs aicinām putnu ligzdošanas, perēšanas un mazuļu augšanas laikā necirst kokus; pļaujot zāli vai labību, atstāt neaiztiktu puduri pļavas vidū, kur paglābsies gan stirniņa, gan zaķēni. Vecā lapu kaudzē alu var būt iekārtojusi ežu ģimene, arī to nevajadzētu traucēt. Mēs dzīvojam līdzās. Ļoti tuvu līdzās, tāpēc vajag saprast un sargāt, bet galvenais - nejaukties dabas noteikumos!»
Ingmārs Līdaka priecājas, ka cilvēki kļūst gudrāki un vairs nestiepj uz zoodārzu dzīvniekus, kā tas bija vēl pirms pāris gadiem. Šī pavasara «raža» ir tikai četri ronēni, kuri drīz tiks palaisti brīvībā Rīgas jūras līcī, un abi zaķēni. Tas ir pareizi - lai dabā paliek tas, kas tai pieder un tajā iederas!