Izstādē, kas veltīta Imants Vecozols radošajai darbībai, piedāvāta iespēja iepazīt mākslinieka daudzpusīgo rokrakstu plašā laika amplitūdā – no zelta klasikas darbiem līdz pat jaunākajām gleznām. Ekspozīcija atklāj Vecozola konsekvento interesi par glezniecības valodas attīstību, vienlaikus saglabājot viņam raksturīgo formu skaidrību un kompozicionālo līdzsvaru.

Izstāde apvienojot glezniecību, fotogrāfiju un tēlniecību izzina, kā veidojas un transformējas cilvēka uztvere personisko atmiņu, kolektīvās pieredzes un dažādu kultūras kontekstu ietekmē.

Jāņa Avotiņa izstādes iecere veidojusies, balstoties Mākslas muzeja Rīgas birža arhitektoniskajā estētikā. Biržas Lielā izstāžu zāle ar pilnībā atsegtiem logiem dienas gaismā, ar skatu uz Vecrīgas dažādām perspektīvām atgādina greznākās Rietumeiropas metro un vilcienu stacijas eklektisma, neoklasicisma stilā. Tas rosinājis mākslinieku turpināt glezniecībā risināt viņam tik raksturīgās figūru un telpas attiecības, koncentrējot laika, vēstures, arī politikas dimensijas spriedzes uzlādētā nelielā gleznas plaknē.

Izstāde veidota kā tēlains un emocionāls stāsts par cilvēkiem, kas radīja Baltijas Universitāti, un apstākļiem, kādos tā darbojās. Tās mērķis ir likt aizdomāties par apbrīnojamo apņēmību un nelokāmību, ar kādu augstskolas mācībspēki un studējošie pārvarēja svešatnes grūtības, postu un trūkumu un šodienas apdraudējuma apstākļos parādīt lielo tautas pašorganizācijas spēku un ietekmi kritiskos mirkļos.

Tas ir pirmais tik apjomīgs mākslinieciskajam zīmējumam veltīts pārskats Latvijā, piedāvājot iepazīt senu grafikas tehniku kā patstāvīgu radošās pašizteiksmes formu un autorus, kuru praksē zīmējums ieņem īpašu vietu. Izstādes koncepcijas pamatā ir zīmēšanas un domāšanas attiecības, akcentējot zīmējuma spēju sniegt empātisku pieredzi un rosinot skatītāju pietuvoties mākslinieka ideju pasaulei.

Jāni Ferdinandu Tīdemani var uzskatīt par vienu no spilgtākajiem modernisma pārstāvjiem Latvijas mākslā. Viņa ekspresīvā glezniecība, drosmīgā krāsu izjūta un dinamiskais triepiens 20. gadsimta 30. gados ienesa Latvijas mākslā jaunu, Eiropas modernisma elpu.

Maira Karstā (1964) ir latviešu keramiķe no Rīgas, kura savā radošajā darbībā apvieno lietišķo keramiku, skulpturālas formas un poētisku vizuālo tēlu pasauli. Viņas darbu klāstā sastopama liela formu daudzveidība: trauki, vāzes, krūzes, šķīvji un dekoratīvas skulptūras, kas vienlaikus kalpo gan kā ikdienā lietojami priekšmeti, gan kā patstāvīgi mākslas objekti.

Ogres Vēstures un mākslas muzeja Mazajā zālē tiks atklāta izstāde Starp divām okupācijām, kas vēsta par notikumiem Ogres novadā laika posmā no 1941. gada 22. jūnija līdz 6. jūlijam — īsu, bet vēsturiski nozīmīgu periodu starp diviem okupācijas režīmiem.

Galerijai sadarbība ar Laimu Puntuli sākas jau pagājušā gadsimta 90-tos gados. Laima šķita ļoti cerīga. Īsts atklājums bija viņas zīmējumi, viņas darbs animācijā. Tad sadarbība pārtrūka, jo tā laika mākslas darbu pircēji nebija sagatavoti Laimas Puntules glezniecībai. Viņa neattēloja to ko redz, bet to, ko jūt, ko domā un zina.

Izstāde piedāvā ieskatu pazīstamās latviešu leļļu mākslinieces un kolekcionāres Tamāras Čudnovskas kolekcijā, kurā apvienojas vēsture, restaurācija un personisku atmiņu telpa.

Notikums turpina starpdisciplināro norišu ciklu Drošības zonas un mainīgas laika līnijas, kas pievēršas trauslajām attiecībām starp mākslas institūciju arhīviem un kolekcijām, kolektīvajai atmiņai un mainīgajai politiskajai situācijai Baltijas reģionā.

Izstādē eksponētas 11 gleznas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma, kurā glabājas liela, daudzveidīga un laika gaitā mērķtiecīgi veidota klasiķa darbu kolekcija – ap 150 gleznu un vairāk nekā 100 grafikas vienību.

Izstāde tapusi divu dažādu mūzu kalpu – stikla mākslinieka Daiņa Gudovska un dzejnieka Jāņa Rokpeļņa – sadarbībā.

Izstāde piedāvā skatītājiem iepazīt vairākus video darbus, kas radīti, izmantojot ilgstoši attīstītu eksperimentālu praksi, balstītu analogo un digitālo video tehnoloģiju hibrīdā pielietojumā.

Izstāde ir trešā cikla Senču upe ietvaros, kas ir veltīts dzimtai un tās sistēmai septiņās paaudzēs, un tā apvieno gan iepriekš izstādītus, gan tieši šai izstādei radītus darbus.