Taču alnis ir liels dzīvnieks, turklāt aļņu māte ir pašaizliedzīga un nikni aizstāv savu bērnu pret ienaidniekiem. Galvenais jau ir alnēnam izaugt vismaz līdz pusotra gada vecumam, kad viņš var pats sevi aizstāvēt. Šim ir paveicies. Pēc attēla spriežot, Kanādas albīns jau ir nobriedis alnis, kas spēj stāvēt pretī visām briesmām."
Latvijas Dabas muzeja taksidermijas laboratorijas vadītājs Valdis Rēders savukārt zināja stāstīt, ka pirms kādiem desmit gadiem arī Latvijā bijuši divi aļņi albīni (pats dzīvnieks balts, bet purna gals un radzene sarkani). Abi nomedīti Madonas rajonā. Madonas rajonā sastapti arī divi balti jenotsuņi, esot nomedīta arī balta cauna un redzēti daļēji albīni - raibas mežacūkas. Sastapti arī albīni eži, kurmji, lapsas un pat stirnas. Ik pārgadu tiekot nomedītas baltas mežapīles - mercenes. Valdis Rēders teica: "Zviedrijā ir ap trīsdesmit balto aļņu populācija. Interesanti, ka, krustojot balto alni ar pelēko, nākamajā paaudzē dzimst pelēkie aļņi, bet tai sekojošajā - balti."
Vaicāju - kā medniekiem ceļas roka nošaut skaistu un neparastu dzīvnieku?
Valdis parausta plecus: "Aizliegt darīt to nevar, bet mēs esam lūguši šos dzīvniekus saudzēt, domājot par nākotni.