Gēni ietekmē
Vācijā liekais svars ir katram piektajam bērnam un katram trešajam
jaunietim. Pētnieki norāda, ka resnums ir ierosinātājs arī citām
slimībām - kaulu, sirds asinsvadu, diabētu saslimšanām, tas veicina
augstu asinsspiedienu. Ja savulaik visas minētās bija pensionāru
slimības, tagad tās parādās cilvēkiem jau ap 40 gadu vecumu. Lai
izveidotu labu profilakses sistēmu, Volfgangs Arens, Brēmenes
Sociālmedicīnas izpētes institūta profesors, kopš 2006.gada pēc
Eiropas Komisijas pasūtījuma pēta liekā svara iemeslus. Kopumā
pētījumā iesaistīti 17 000 eiropiešu vecumā no diviem līdz 12
gadiem. Ja iepriekš tika veikti pētījumi, skatot tikai vecuma un
dzimuma faktorus, tagad pēta arī sociālos, kultūras un etniskos
faktorus. Bērni kopā ar vecākiem tiek medicīniski izmeklēti, viņiem
tiek veikti fitnesa un garšas testi, tiek izpētīta katra bērna
slimību vēsture un dzīvesveids, brīvā laika pavadīšanas paradumi,
laiks, kas tiek pavadīts pie datora un televizora, katru dienu tiek
protokolēti ēšanas paradumi.
Bieži vien vecāki savu bērnu aptaukošanos attaisno ar argumentu - mums ģimenē tas ir gēnos. Rheinischer Merkur apstiprina, ka, nosliecē uz aptaukošanos, ir nozīme arī ģenētiskajam mantojumam: to pierādīja 90.gados veiktais vācu zinātnieku pētījums ar ģenētiski pārveidotām pelēm. Iepotējot iztrūkstošo hormonu, parastās peles kļuva divreiz smagākas par nepārveidotajām, taču, kad tika veikts pretējs eksperiments, apetīte mazinājās uz pusi, ķermeņa svars normalizējās. Tas apliecina, ka gēni ir līdzatbildīgi ķermeņa svara maiņās, un līdz ar to ir iemesls cerēt, ka gadu gaitā no tukluma varētu izvairīties, iepotējot trūkstošo hormonu.
5000 soļu
Tas, ka zāles glābs no resnuma, patlaban gan ir tikai sapnis. "Tad
atcelt amerikāņi sen būtu kaut ko izdomājuši," komentē Diāna
Zagorska, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas diētas ārste.
Viņa uzskata, ka samazināt svaru ar zāļu palīdzību un vibrējošajiem
brīnumlīdzekļiem, ko redzam TV ekrānā, nav nopietni. Ir jākustas un
veselīgi jāēd. Ar 5000 soļiem dienā pietiekot, lai sevi uzturētu
formā, taču par svara samazināšanu varētu domāt, kad noietu 10 000
soļu, kas ir aptuveni stunda. D.Zagorska iesaka uzturā lietot
dārzeņus, augļus, pie salātiem nelikt majonēzi, iegādāties
kvalitatīvus produktus. "Jāiemācas atšķirt labie no sliktajiem.
Pārdošanā ir krējuma un tauku masas izstrādājumi, pusfabrikāti,
veci salāti. Tiek arī uzlabots produktu vizuālais izskats, jo
cilvēki ēd ar acīm, jo īpaši bērni." D.Zagorska aicina neuzķerties
uz mārketinga noslīpētajām, košajām lietām. Bieži vien ražotāji
pārtikai pievienojot speciālas vielas, kas kairina garšas kārpiņas,
lai gribētos vēl un vēl. "Jāmaina arī ēšanas tradīcijas ģimenē,"
saka D.Zagorska, kurai, noskatoties uz meitenēm, kurām starp
džinsiem un topiņu ārā karas tauku blāķis, kļūst skumji, ka vecāki
nespēj "savākt savus bērnus". "Diez" vai pieaugušie paši zina, kas
ir veselīgs uzturs," konstatē Ēriks Harms, Vācijas bērnu un
jauniešu medicīnas organizācijas viceprezidents, norādot, ka par
ēdiena izvēli mājās un pasīvo dzīvesveidu atbildīgs katrs pats.
Bez reklāmām
"Bērniem ir izvēles brīvība un viņi var sevī sastūķēt, ko vēlas.
Pārslogotie vecāki, redzēdami, kā viņu atvases sprāgst pušu, ir
nevarīgi," raksta Rheinischer Merkur. Ekspertu aicinājumi ēst
veselīgi lielākoties nelīdz. Sāpīgs ir arī psiholoģiskais aspekts.
"Ja apaļvaidži un speķmopši bērnudārzā vēl izskatās mīļi, tad skolā
tauku polsteri ir apsmiešanas iemesls," raksta vācu laikraksts.
Varbūt nespēja saprast, kāpēc jāsporto un jāēd veselīgi, jāārstē
pie galvas dakteriem, nevis endokrinologiem? Raisa Andrēziņa,
Gaiļezera bērnu psihoneiroloģiskās klīnikas vadītāja, stāsta, ka
līdz Vācijas līmenim, kur ir vispusīga ārstēšana un atbalsta grupās
iesaista arī vecākus, Latvijā vēl tālu. Gaiļezerā ārstējot ar
bulīmiju un anoreksiju slimos bērnus, tuklīšu vecāki psihologu
apmeklē par saviem līdzekļiem. Latvijā lielākoties resnuma
ārstēšanas ķēde ir sekojoša: ģimenes ārsts-endokrinologs-diētas
ārsts. Latvijā darbojas arī Sirds veselības kabineti, kur iespējams
pārbaudīt ķermeņa masas indeksu un konsultēties par veselīgu
uzturu.
World Health organisation dati liecina, ka ES aptaukojušies ir 100 miljoni cilvēku, no tiem 20 miljoni ir bērn un jauniešu. Tik daudz, ka ar kampaņām un uzsaukumiem galā vairs netikt, tāpēc tiek plānotas profilakses sistēmas. Lai mazinātu bērnu aptaukošanos, 2006.gadā Latvijas skolās ierobežoja tādu produktu tirdzniecība, kas satur vairākus E jeb pārtikas piedevas un ir ar pārlieku augstu sāls saturu. Kā tas ietekmējis skolēnu veselību un ēšanas paradumus, nav zināms, toties Valsts Sabiedrības veselības aģentūra nesen nāca klajā ar pētījumu Skolēnu ēšanas paradumi, kas uzrādīja 2005./2006.gada iegūtos datus: gandrīz 40% aptaujāto skolēnu vismaz reizi dienā ēd saldumus, saldinātos gāzētos dzērienus vismaz reizi dienā dzer 12,7% skolēnu. Čipsus vismaz reizi nedēļā ēd vairāk nekā puse aptaujāto, taču katru dienu - gandrīz 8% skolēnu.
Inga Šmate, Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore, stāsta, ka tagad ir laiks, kad bērni neiet ganos, bet sēž draugiem.lv, līdz ar to aptaukošanās ir loģiskas sekas. Viens veids, kā pret to cīnīties, ir aizliegumi, otrs - izglītošana. Patlaban tiekot plānota krāsaino un neveselīgo produktu reklāmas ierobežošana pirms bērnu raidījumiem. Cīnīties ar pasaules līmeņa mārketingu esot grūti, jo Latvijā nav speciālu institūtu, Slow food jeb lēnās ēšanas kustības. "Mums nav naudas, lai atļautos labas veselības kampaņas un vides reklāmas, kas būtu pārliecinošākas par čipsu vai kolas reklāmām, kas noslīpētas un aprēķinātas līdz pēdējam. Mēs tām pretim nevaram likt neko. Mums ir bukleti, kurus cilvēki izmet miskastē," saka I.Šmate.