Dailes teātra direktors: Aktieri dzer, kad viņiem nav ko darīt un jūtas nenovērtēti

Cinisko intonāciju teicienam: "ar šķēpu vai mietu pastāvēt" DT ieviesa Liniņa aktieru kurss, kur mācijās Morkāns, Jarāns, Spanovskis... Līdz tam šāda izteikti nievājoša teiciena un attieksmes pret uzdevumiem, ko aktieri veic, tā sauktajos, masu skatos nebija. Režisora Arņa Ozola- Raiņa "Zelta zirga" inscenējumā faktiski PIRMO REIZI klaji tika demonstrēta vaļīga, bezatbildīga izturēšanās pret uzdevumiem, ko jāveic ansamblī. Pie Smilģa ko tādu nevarēja ne iedomāt, ne sagaidīt, ne pieredzēt uz skatuves. DT ansamblī masu skati aizvien bijuši izteiksmīgi, runājoši, lugas ideju stiprinoši. Piemēram, "Gēsta Berlingā" uz skatuves vienlaicīgi atradās vīru grupa- Pāvuls, Kreicums, Valters, Valdmanis, Mustaps...kas bija Lilitas Bērziņas "šķēpa" nesēji-kavalieri. "Spēlēju, dancoju" izrādē uz skatuves mazās lomiņās un bezvārda lomās uz skatuves darbojās viss DT zieds, kas radīja apstākļus, ka Harijam Liepiņam nospēlēt Totu "Nieks"vien bija. Jaunākos laikos masu skatu vairs tikpat kā nav, jo ansamblis nevēlas un atbildīgi neprot veikt kopīgu uzdevum: emocionāli, darbīgi radīt skatuves atmosfēru Piemērs no NT, A. Jaunušana "Piecstāvu pilsēta" un "putni bez spārniem". jaunušans sasauc kopā teātra kolektīvu un lūdz būt atbildīgiem, ŠOREIZ būs uz skatuves visi -ar vārdu, bez tā, ar dziesmu vai grupu uzdevumu. ielasmeitās: Antra Liedskalniņa, IrīnaTomsone, maiga Mainiece... Pilsonēs un kundzēs- Radziņa, Freimane, Ērika, Romanova, kungi un matroži, ielas cilvēki, sabiedrības tipi- Kubilis, Sebris, Burāns, Jakovļevs, Dumpis, Videnieks, Topsis, Zommers... Pretstats - Džilindžera jaunāķais "Marijas Stjuartes" incenējums, kur pat neliela loma šķita aizvainojoša. Andris Bērziņš bieži izcili demonstrējis uz skatuves cinismu, nākdams ne tikai pavirši, bet arī PIEDZĒRIS. Jaunāko laiku direktori veicina aprobežotību un cinismu teātra kolektīvā- Rubenis un Vītols varētu nodarboties ar saimnieciski administratīvām lietām, bet tēlo mākslas ZNATOKUS. Neinteliģentas personības teātru vadībā ir SĒRSKĀBE, kas pamazām saēd MĀKSLU. Viss.

mums vienkārši ir daudz par daudz to aktierīšu, analogi kā juristi, politologi, ekonomisti,menedžeri u.c., bet nav, kas mācētu trubas sašveicēt.. Valstij, ja tā dod izglītību, vajadzētu pamatā plānot resursus, nevis palaist "brīvo tirgu", kur katrs var kaut ko gribēt un pēc tam vairs nezināt, ko ar to iesākt..

Šis cilvēks ēd par daudz, jo viņam ir ļoti neveselīgs izskats. Pēdējais laiks (ir) nomest svaŗu un sākt dzert vairāk tieši ūdeni, nevis alko.

Skumji, ja teātrim ir tāds direktors, kas nepazīst teātri...

Cerība, ko viesa virsraksts, ka šis būs alkohola problemātikai veltīts raksts, kaut kā neviļus izplēnēja. Aktieru skaits un izrāžu daudzums, ko tāpat neviens neatcerēties pēc izlasīšanas.

Dailē nu gan nav ne tie labākie aktieri, ne labākās izrādes!

Aktieri dzer tad, kad viņus uzcienā. Jo populārāks aktieris, jo vairāk cienā. Vājš aktieris no tā ir pasargāts un pašam naudiņas arī pamaz.

Ja aktieri dzer tikai tad, ja tiem "ar šķēpu jāpāriet pār skatuvi," tad, kā Dailes teātra direktors izskaidro to faktu, ka nodzeras tieši tie labākie un talantīgākie? Un nodzeras ne tikai līdz baltajām pelītēm, kā, teiksim, Plēpis, bet nodzeras līdz pašai nāvei, kā, piemēram, nupat tikko Jānis Reinis? Tajā pašā Dailē pirmais mīlētājs Harijas Liepiņš, kurš jau nu nebija nekāds šķēpu vai paplāšu pārnesējs pāri skatuvei? Un Andris Bērziņš - vai arī iekrita pudelītē, šķēpus un paplātes nēsādams vai lielas, vadošas lomas spēlēdams? Un, kā ar tiem viduvējiem, pašdarbnieciskajiem aktierīšiem, kuri ne lomu nespēj izcili nospēlēt, ne kārtīgi pa bundžām nodot???

Saeimā tā pati figņa...