Nav vairs mums citu interešu kā tikai laika apstākļi un ceļošana. Galu galā ir atvaļinājuma laiks, un pat darbavietās viena no mīļākajām sarunu tēmām ir par plānotajiem vai jau izbaudītajiem ceļojumiem. Tādēļ ar pārsteigumu Dienas aptaujātie ceļojumu eksperti uztver Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat datus, saskaņā ar kuriem tikai 53% Latvijas iedzīvotāju dodas ceļojumos uz ārzemēm, un tātad latvieši ceļo mazāk nekā kaimiņi lietuvieši un igauņi (attiecīgi 62% un 67% dodas ceļojumos uz ārzemēm). Turklāt latvieši, tāpat kā somi un ungāri, dodot priekšroku īsajiem ceļojumiem, kuros ārpus mājām nav jāpavada vairāk par trim diennaktīm, liecina Eurostat skaitļi, apkopoti par 2006.gadu. Ceļojuma eksperti gan biežāk sastop latviešus, kas saviem brīvdienu izbraucieniem velta vismaz 5—10 dienas.
Pie dabas, uz kalniem
2006.gadā 213 miljoni eiropiešu devās brīvdienu ceļojumā, kas bija
ilgāks par četrām diennaktīm. No viņiem 80 miljonu bija vecumā no
25 līdz 44 gadiem, secinājis Eurostat. Pētījumā atklāts, ka jauno
ES valstu pilsoņi biežāk izvēlas īsus ceļojumus, kas nepārsniedz
trīs diennaktis. Izņēmums ir Slovākijas tūristi, no kuriem 71%
ceļojumā pavada četras vai vairāk naktis. Arī Beļģijas, Vācijas,
Luksemburgas un Nīderlandes tūristi nežēlojot ceļojumiem laiku,
kamēr ceļotāji no Latvijas, Somijas un Ungārijas braucienam
visbiežāk nevelta vairāk kā trīs naktis.
"Negribētu piekrist," saka pilna servisa ceļojumu aģentūras Latvia Tours izpilddirektore Ieva Keiša. "Parasti mūsu klienti ceļojumā pavada 7—10 dienas. Īsajos ceļojumos — uz Sāremā salu Igaunijā, uz Lietuvas kūrortpilsētu Druskininki, spa viesnīcu Vanagupe Palangā vai uz kādu no Skandināvijas valstīm — cilvēki biežāk izvēlas doties svētku garajās brīvdienās, piemēram, Ziemassvētkos vai 1. un 4.maija brīvdienās."
Tūrisma firmas Impro mārketinga daļas vadītāja Zinaīda Tarasova braucienus "pa Baltiju šur un tur pa veikaliem" nemaz neuzskata par tūrismu: "Ja dzīvo pie robežas un nez" cik reižu šķērso robežu, lai nokļūtu veikalā, tas nav tūrisms." Arī Impro klienti visbiežāk izvēlas vismaz 5—10 dienu garus ceļojumus. Šogad ļoti populāra esot Norvēģija un dabas maršruti pa Alpu kalniem, Tatriem, Horvātiju. "Mana versija ir tāda, ka ikdiena ir stresaina un cilvēki vēlas no tās atpūsties. Lielākā daļa Eiropu jau ir apceļojuši, arhitektūru apskatījuši, tagad grib dabu un mieru."
Eiropas Savienībā visaktīvākie svešzemju apmeklētāji dzīvo Luksemburgā — šajā pundurvalstiņā gandrīz visi jeb 99% iedzīvotāji dodas braucienos uz ārzemēm. Došanās ārvalstu braucienos ir ļoti izplatīta arī Beļģijā, Īrijā, Slovēnijā.
Ceļojumi ar drošības izjūtu
Tūristu grupā vislielāko ceļotāju daļu — 38% — veido cilvēki vecumā
no 25 līdz 44 gadiem. Taču, ņemot vērā populācijas "novecošanās"
tendences, Eurostat paredz, ka nākamajā desmitgadē būs paredzamas
pārmaiņas. Jau tagad tieši gados vecākajiem tūristiem ir visgarākie
ceļojumi — viņi dodas divos ceļojumos gadā un katrā no tiem pavada
vidēji 11,7 naktis.
"Nedomāju, ka mums ir daudz pensionāru, kas var atļauties ceļot," saka I.Keiša. Latvia Tours klientu vidējais vecums esot 30—50 gadi. Arī Impro vairākums ceļotāju ir sasnieguši 30 gadu vecumu, bet pastāvīgo klientu vidū dominē 40, 50 un 60 gadu vecie. "Tā ir paaudze, kas nav pieradusi ceļot vienatnē. Jaunieši labi zina svešvalodas, viņiem nevajag tūrisma firmu un grupu, taču 40 un 50 gadu vecumā daudziem ir valodas barjera un, ja ceļo patstāvīgi, jābūt spējīgiem nopirkt biļetes, sameklēt vietu kartē, aiziet un paprasīt, ja ir kādas neskaidrības. Ļoti liels kontingents ir sievietes, kuras nevēlas braukt vienas — grupā viņas atrod domubiedrus un jūtas psiholoģiski droši," skaidro Impro mārketinga daļas vadītāja Zinaīda Tarasova. Viņa vēl piebilst, ka ļoti liels cilvēku skaits tagad izmanto čarterreisus — tajos brauc no visām vecuma grupām.
Tūroperatora firmas Novatours mārketinga menedžere Sanita Karpoviča saka — pēdējos gadus klientu skaits ir nemitīgi audzis. Vasarā vairākums braucot uz Turciju un Krētas salu, ziemā — uz Ēģipti. "Čarterreisi ir visērtākie, jo tajos atkrīt jebkādas rūpes. Ceļotāju iesēdina lidmašīnā, lidostā viņu sagaida, nogādā līdz viesnīcai, palīdz tajā piereģistrēties un, ja tūristam ir sarunvalodas šķēršļi, arī palīdz," skaidro S.Karpoviča. "Iesācējiem bez lielas ceļošanas pieredzes tie dod drošību un palīdz arī ietaupīt laiku."
Taču kopumā 2006.gadā Eiropas ceļotāji visās vecuma grupās vairāk ceļoja savas valsts robežās nekā pa ārzemēm. Vismazāk iecienīti ārzemju ceļojumi ir Grieķijā, Rumānijā un Spānijā, arī lielākā daļa franču, portugāļu, poļu un somu brīvdienas pavada savā valstī. Tikai sešās valstīs ceļojumos pa dzimto zemi kāda no vecuma grupām dominē, un viena no šīm valstīm ir Latvija, kur jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem braukā pa Latviju vairāk nekā viņu vecāki un vecvecāki. Un, kas zin", varbūt jaunieši, kuri kājām dodas pa Kurzemes jūrmalu, ar riteņiem pa Latgali vai laiviņbraucienā pa kādu no Latvijas upēm piedzīvo daudz vairāk neaizmirstamu mirkļu nekā viņu vecāki ārzemju braucienā.