Mans draugs bulterjers?

Tigra un Panda, mūs ieraugot, uzņēma ātrumu un gandrīz nogāza mani gar zemi. Atzīšos - kājas man bija stīvas, jo, lai arī Sanita pa tālruni skaidroja, ka bulterjeri ir ļoti mīlīgi radījumi, manas bailes no triju šķirņu suņiem - rotveileriem, dobermaņiem un bulterjeriem ir nepārvaramas. Šī tikšanās bija liktenīga. Tagad varu apgalvot, ka bulterjeri ir mīlīgākie suņi pasaulē. Šo pārliecību guvu divu stundu laikā, ko pavadījām kopā ar Sanitu, Tigru un Pandu.

Baigie mīļumiņi!

Sanita visu dienu ir kopā ar saviem suņiem - bulterjeriem Pandu, Tigru un Meski. Suņi nāk viņai līdzi uz biroju, un pavada tur cauru dienu. Izjārējušies milzīgajā pagalmā, Sanitai un viņas vīram Andim piederošā uzņēmuma birojā suņi guļ katrs uz sava dīvāna vai uz grīdas. Taču buļkas gatavi kuru katru brīdi lekt augšā un piedalīties gan rotaļās, gan apliecināt savu mīlestību ikvienam Sanitas un Anda kolēģim vai nejaušam atnācējam. Sanita brīdina: "Neizrādiet Tigrai vai Pandam savu labvēlību, tad viņi nerimsies un nomīlēs jūs līdz nāvei!"

Sanita ir bulterjeru fane: "Esmu iemīlējusies šajā šķirnē. Būtu dažus iegādājusies jau ātrāk, bet nevarējām atļauties. Tagad drīz būs gatava mūsu māja, tad mums visiem būs ērta dzīvošana." Panda ir Sanitas vīra Anda dāvana sievai dzimšanas dienā, jau trīs gadus vecs. Savu vārdu viņš dabūjis pelnīti - pēc izskata graciozais suns ļoti līdzīgs mīlīgajiem lāčukiem pandām, kas dzīvo kokos un ēd bambusu dzinumus. Klāt neesošajam Meskim ir astoņi mēneši. Viņš atstāts mājās, jo Tigrai sākušās suņu dienas, un Meskis gatavs nekavējoties stāties ar rotaļu biedreni tuvos sakaros. Pandam kaislīga mīlestība nedraud, jo viņš savulaik Lietuvā iegādāts ar iedzimtu defektu - kucēnam bija tikai viena oliņa, tāpēc viņu nācās kastrēt. Gadu vecā Tigra ir tīģerkrāsas suņu meitene. Viņai pat sapņos vairs nerādās traģiskais dzīves posms bulterjeru audzētavā kādā Latvijas mazpilsētā. Tigra tur piedzima un auga kopā ar četriem citiem kucēniem. Gaidot pircējus, bez darba palikusī "audzētāja" suņu bērnus turēja pusbadā. Par to nejauši uzzināja bulterjeru draugu kopa. Viņi darīja visu, lai bezatbildīgajai sievietei atņemtu nelaimīgos kucēnus. Četri suņu bērni nokļuva Tukuma dzīvnieku patversmē, bet Tigra - Sanitas mājā: "Sākumā nedomājām, ka atstāsim Tigru sev, paredzējām viņai meklēt labas mājas, tāpēc pat vārdu nedevām. Taču mūsu suņi ar viņu tik ļoti sadraudzējās, ka nespējām tos šķirt. Tigra pāris nedēļu laikā no skeletiņa, kas apvilkts ar ādu, pārtapa par īstu skaistuli. Mana vienpadsmit gadu vecā meita Debora teica - mamma, viņa taču ir mūsējā! Tā Tigra pie mums palika. Visi trīs suņi ir baigie mīļumiņi."

Vajag šaut nost?

Pajokoju, ka, pieņemot darbā cilvēkus, Sanita droši vien jautā - kādas ir pretendentu attiecības ar bulterjeriem? Sanita smej - gluži neesot. Taču sagadījies tā, ka birojā visi mīl viņas trīs suņus, diena bez dzīvnieku klātbūtnes birojā nav iedomājama. Panda šeit jūtas kā biroja administrators. Tieši viņš pirmais visus sagaida, apsveicinās ar atnācējiem (to mēs ar fotogrāfu Uldi paši izjutām!). Pandam ļoti patīk, ka viņu paijā. Sanita min šīs šķirnes suņu labākās rakstura īpašības - stabilo nervu sistēmu, sabiedriskumu, bezgalīgo uzticību cilvēkiem, izturību, iedzimto intelektu. Bulterjers pēc rakstura ļoti līdzīgs cilvēkam, tāpēc viņš kļūst par ģimenes vislabāko draugu. Taču viens gan jāzina - bulterjeri mēdzot uzkundzēties, tāpēc saimniekam jābūt stingram un savās prasībās noteiktam. Bulterjera audzināšanu nedrīkst uzticēt bērnam. Bilstu, ka tāpat kā man (līdz šai tikšanās reizei) arī daudziem citiem cilvēkiem ir bailes no šīs šķirnes suņiem. Vai Sanita neizjūt to, ka garāmgājēji uz ielas raujas maliņā, ieraugot bulterjeru? Jaunā sieviete pārliecināta, ka tas ir stereotips no laikiem, kad bulterjeri un amerikāņu Stafordšīras terjeri piederēja būdīgiem vīriem melnās ādas jakās, kuri dresēja suņus cīņām, uzbrukumiem un aizsardzībai. Kāds saimnieks, tāds suns! Ja cilvēka labāko draugu audzinās ar mīlestību un sapratni, rīkļurāvējs no viņa nekad neizaugs. Ne mazāk svarīgi ir jebkuras šķirnes kucēnu iegādāties labā audzētavā, nevis pie pagrīdes suņu vairotājiem, kuri dzīvniekus atražošanai krusto pa labi un pa kreisi, nerēķinoties ar ģenētisko ciltskoku. Sanita atceras gadījumus, kas liecina par cilvēku nezināšanu: "Panda vēl bija mazs kucēntiņš, gāja gāzelēdamies, bet kāda sieviete aiz muguras nošņāca - šitādus vajag šaut nost! Nedusmojos, jo viņa ir stereotipu varā! Mūsu spēkos ir šos stereotipus mainīt."

Sanita stāsta, ka ar savu ģimeni - vīru, meitu un trim suņiem bieži vadot jaukus brīžus dabā. Latvijas Kinoloģijas federācijas forums www. dogs.lv organizē burziņus bulterjeriem un viņu saimniekiem. Pagājušā gada jūlijā uz vienu no tādiem ieradās divpadsmit pazīstami un nepazīstami bulterjeru īpašnieki ar saviem suņiem - lieliem un maziem (ir arī miniatūrie bulterjeri), aktīviem un egoistiskiem, mīļiem un aizrautīgiem. Saimniekiem šī tikšanās izvērtās par tādu kā neformālu semināru, kur sastapās cilvēki ar līdzīgām interesēm.