Mārim Oltem nepatīk staigāt resnam
Par to, kas dzīvesveidā slikts un kas ne, dabas pētnieks un TV raidījumu vadītājs Māris Olte aizdomājās, kad "rupucīši" parādījās. Tāpēc tagad viņš labprāt dzīvo laukos, nevis pilsētā. Laiku labāk pavada ārā, nevis iekšā. Jebkurā laikā gatavs "tīt makšķeres", iet un darīt.
Vai no bērniem var iemācīties gulēt diendusu?
Diendusiņš dažreiz ir. Bet bērni dažkārt lēkā pa virsu, un tad gulēšana ir apgrūtinoša. Man pietiek ar desmit minūtēm. Izslēdzos un ieslēdzos, tas ir tas, ko kompim sauc par restart. Labu naktsmiegu iespaido āderes. Ļoti būtisks man ir labs matracis un spilvens. Ienīstu pufīgos spilvenus — vienlaikus tie ir un to nav. Staigā pēc tam šķībs un greizs. Man patīk gulēt istabā, kurā vairāk ir auksts nekā karsts.
Kas mainās dzīvesveidā pēc 35?
Viss mainās. Vairs nevar ēst tik daudz, cik līdz tam, jo paliek resns. Kuram patīk staigāt resnam? Tāpēc vakarā cenšos "nepārrīties" un ielikt vairāk fundamentu no rīta. Auzu pārslas nekad tā nav gājušas pie dūšas, kā šobrīd. Tās man ir čipsu vietā, ielieku mutē un pakošļāju. Rodas sāta sajūta. Bet lietoju ekoveikaliņā pirktās. Tās, kuras domātas ātrai pagatavošanai, nav tik auzīgas un sātīgas, tās ir plānākas. Esmu gaļēdājs, vairāk turos pie liellopiem. Cūkgaļai ir smacīgā piegarša, liellops ir liesāks, vieglāks.
Jums ir aktīvs darbs, vai ir vēl kāda fiziska slodze?
Nedēļas nogalēs sevi kārtīgi nodarbinu laukos. Īpašums ir jauns, darba pietiek atliektiem galiem. Vasarās ir regulāra cīņa ar zāli — ar izkapti vālēju no rīta līdz vakaram. Dārza ravēšana, zāģēšanas darbi, malkas krāmēšana, ciršana — pamatīga slodzīte. Ziemā gan jūtu, ka vajag vairāk pakustēties, bet maksāt kādam naudu par to, ka viņš man iedod paripināt kādus smagumus sporta zālē, — tas man liekas perversi. Bieži vien labāk atlieku kādām citām ģimenes vajadzībām to laiku, tizls nepalikšu, zinu droši.
Kā izvēlaties celtniecības materiālus?
Savas guļbūves atstāju pelēkas — tā ir visskaistākā krāsa. Nebliežu virsū neko tādu, kas ēku paglabā konfektes nedabīgā krāsā divdesmit gadus. Kam tas vajadzīgs? Vai tas ir skaisti, ja lec ārā no dabīgās ainavas. Ļauju dabīgajam materiālam novecot. Pret linsēklu eļļu man nav iebildumu. Māju siltināšu ar ekoproduktiem. Ir pašam savi koki un zāģmateriāli, pagaidām nav nozagti.
Reklāmās taupāt elektrību un ūdeni, audzējat bioloģiskos burkānus…
Tas nebija flirtēts, tikai tāpēc, ka Parex man maksāja, lai es to rādu. Tā arī ir. Iesēju burkānus, selerijas, iestādīju sīpolus, kāpostus, kartupeļus, avenes. Ar velosipēdu gan vairs nebraucu. Divus nospēra. Man nav tik daudz naudas, lai tik bieži pirktu. Tagad eju kājām, ja vajag kur braukt, tad cenšamies, lai braukšana vairāk sakrīt visai ģimenei, bet nevis es viens pats ēzelis braucu.
Pārgājieni, makšķerēšana — no ērcēm nebaidāties?
Esmu potējies. Bet cilvēks var izdzīvot arī nepotējies. Jāzina vietas, kur ērču ir vairāk un kur mazāk. Tās ir zvēru takas un laivu piestātnes. Ja normāli sevi jūti, kas pa tevi rāpo un kas notiek, tad nav jābaidās. Un, ja esi apģērbies tā, ka vairāk slīd nost nekā ķeras klāt, tad ērces dabūšanas iespējas ir minimālas arī vietās, kur to ir daudz.
Veselības kaitēkļi ir?
Paveicās, jo esmu bijis sportists, turējos tālāk no dūmu rīšanas. Tāpēc tā nav iepatikusies. Līdz divdesmit diviem gadiem arī šmigu nelietoju. Negribējās sev dot pa pieri. Ja neesi lietojis līdz tam laikam, tad sākt ir problemātiski. Labs alkohols nelielos daudzumos nav inde, bet tajā pašā laikā man neprasās piemaut ģīmi reizi divās nedēļās, lai atlaistu stresu. To var izdarīt citādi. Piemēram, makšķerējot. Nebojāju redzi, lūrot caur plastmasu. Nēsāju stikla saulesbrilles.
Toties man ir psiholoģiskas dabas problēmas. Grimstu absurdās shēmās, TV varu lūrēt ilgi ar muti vaļā, bezmērķīgi. Bet uzmanības ir tik, cik ir, vairāk nav. Ja kaut ko vajag noskatīties, atradīšu veidu, kā to izdarīt. Vairāk atliek laika sarunām, dziedāšanai, mūzikas klausīšanai, zīmēšanai ar bērniem. Avīzes lasu telefonā, tādā veidā nav jātērē papīrs.
Kā Oltes ģimene atpūšas?
Ļoti reti ir tāda sestdiena, svētdiena, kad mūs var redzēt Rīgā. Braukšana prom ir būtiska, jo ir milzīga atšķirība starp psiholoģisko vidi pilsētā un laukos. Rīgā ir cilvēciskais piesārņojums. No stresa var aizbēgt, braucot prom.
Kādas ir lauku priekšrocības?
Laukos var saplūkt visādas lauku tējas. Ļoti laba tēja ir pelašķis, mārsils, kuru pārāk bieži gan nedrīkstot dzert. Piparmētra. Jāskatās, kuri augi labāk uzrunā, un ir jāžāvē ēnā. Dzerot tēju bez cukura, mainās garšu un sajūtu dimensija.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.