Es pati pagājušajā nedēļā tur biju divreiz. Ceturtdien kopā ar
Dienas fotogrāfu, lai sagatavotu šo rakstu. Piektdien Dzintaros
pavadīju visu dienu kompānijā ar divām bērnu atrakciju ekspertēm -
Ruti (11 gadu) un Bellu (deviņi mēneši). Labi pavadījām laiku visas
trīs.
Interešu zonas
Parks pilns ar cilvēkiem jau no paša rīta. Taču, tā kā teritorija
ir liela, cits citam uz galvas nekāpj, bet izklīst atbilstoši
interesēm. Vairākums tīņu pulcējas skeitparkā. Pamanījuši, ka ar
fotogrāfu viņus vērojam, atbilstoši arī nodemonstrējas.
Citā parka daļā iekārtoti trīs strītbola laukumi, to speciālais segums un malu slīpums veidots tā, lai mazinātu spēlētāju traumu iespējas. Strītbolistus gan vēl nemana.
Parka centrā ierīkota skrituļslidotāju trase. Tāpēc sadusmojos uz puišeļiem, kas slido nevis tur, bet starp mazuļiem bērniem domātajā rotaļu laukumā. Tajā ņudzoņa vislielākā. Krāsainas dažādu veidu šūpoles, slidkalniņi, virvju pinumi kāpelēšanai, smilšu kaste. Daļa atrakciju manītas arī citās vietās, dažas Rute novērtē kā nekur citur neredzētas.
Laukuma segumam izmantots elastīgs materiāls, lai mazie krītot negūtu traumas. Pamēģinu ar basu kāju pati - patīkami. Palaižu arī Bellu ar plikām pēdām rāpot. Bella spiedz, Rute priecājas par Bellu, es priecājos par abām un vēroju mammas un nedaudzos tēvus.
Otrs rotaļu laukums, kurā daļa atrakciju vēl nav pabeigtas, tāpēc paslēptas zem melnām plēvēm, ar sarezģītākām virvju sistēmām kāpelēšanai, šļūkšanai un citām aktivitātēm domāts lielākiem bērniem. Atbilstoši vecumam, Rutei pienāktos šis laukums, taču viņa to novērtē kā pārāk drūmu un izvēlas dzīvoties kopā ar mazuļiem.
Visas parka zonas savieno celiņi, kas daudzviet, lai saudzētu parka priežu mežu, veidoti kā koka laipas virs zemes. Tālāk no jezgas, nomaļākos nostūros uz koka zviļņiem, lasot grāmatas vai bučojoties, laiku pavada pārīši.
Ķibeles un cukurvate
Atrakciju parku tapšanas laikā pavadījušas arī ķibeles. Sākotnēji
to bija plānots atvērt jau pagājušā gada rudenī, taču to atklāja
tikai jūnija vidū. Kā ziņoja LETA, starp Dzintaru mežaparka izveidē
iesaistītajiem uzņēmumiem izcēlušās nesaskaņas, kuras tie gatavojas
risināt tiesā.
Tagad tiek solīts, ka nepabeigtais laukums tikšot atvērts šoruden. Parka kafejnīcas sākšot strādāt augustā.
Toties par to, kas jau darbojas, prieks gan bērniem, gan lieliem. Dienas beigās Bella un Rute pat tika pie cukurvates. Man ir jābūt īpaši labā omā, lai pirktu ko tādu.
***
Dzintaru mežaparks
13 ha starp Meža un Dzintaru prospektu, Madonas ielu
Pasūtītājs: Jūrmalas dome
Arhitektūra: birojs Substance, arhitekts Arnis Dimiņš
Izmaksas: ap 3 miljoniem latu
Ieeja bez maksas, darba laiks plkst. 9-22
***
* * * * * Ieva Zībārte, Arhitekte un ŽurnĀliste
Latvijā ir maz publiskās telpas objektu, kuros dažādas vecuma
grupas varētu aktīvi pavadīt vairākas stundas, tāpēc šā parka
izveidošana ir nozīmīgs ieguldījums sabiedrības veselībā. Arņa
Dimiņa paveiktais, strādājot pie parka dizaina, arī ir apbrīnas
vērts, jo situācijā, kad pasūtītājs ir pašvaldība, uz laba dizaina
rēķina parasti tiek taupīts. Lai arī šur tur redzami nepabeigti
būvdarbi, skaidrā koncepcija nav sabojāta. Priecē gan veiksmīgi
izkārtotās funkcionāli atšķirīgās zonas, gan to savienojumi ar koka
pastaigu celiņiem, gan nelielie paviljoni, kuru apdarē spoguļojas
koki, tādējādi arhitektūras klātbūtni dabā padarot neuzkrītošu.
Pievilcīgs ir arī kontrasts, ko rada koka zviļņi mijoties ar
robustajiem Konstantīna Grčiča parka soliem. Drošības sajūtai
palīdz žogs, un dienā, kad parku apmeklēju, nebija problēmu ar auto
novietošanu. Veiksmīgs projekts, kas ieskicē aktuālas problēmas
risinājuma virzienu Rīgas un citām pašvaldībām. Jārod tikai
līdzekļi un politiskā griba nekampt no tautas bļodiņas.
* * * * Andrejs Ģelzis, arhitekts
Ja nav līdzekļu atklātu publisko telpu uzturēšanai, ierīko slēgtas.
Jaunais Jūrmalas mežaparks ir tieši šāds kompromiss. Kopumā ieceri
piesardzīgi vērtēju kā izdevušos. Iepriecina melleņu mētras ar
visām ogām. Lielisks ir starp priedēm ielocītais skrituļotāju
celiņš. Betona bruģa celiņi ir kā visur. Gājēju celiņi koka laipas
ir atbilstošs risinājums gan reljefa pārvarēšanai, gan zemsedzes
saglabāšanai. Efektīgs ir slaidais velosipēdistu tiltiņš, tikai tā
balstu konstrukcijām pietrūkst dizaina. Teritorijas zonējums
dažādām vecuma grupām un aktivitātēm ir pārdomāts un dinamisks.
Labi, ka nav izmantoti raibi krāsainie bērnu rotaļu elementi.
Paviljonu arhitektūra domāta ļoti mūsdienīga, taču spoguļveidīgās
fasādes atgādina lētus Ziemassvētku rotājumus. Kuriozi ir audekla
"skuju ķērāji" uz terasēm, domāti lietussargi galdiņiem. Atšķirīgi
no tradicionāliem koka soliem, šeit jāsēž vai nu tievos metāla
režģos vai masīvās grīdas dēļu "lokās". Taču, neskatoties uz
nelielajām iebildēm, šis ir ļoti labs sākums.