Pētījuma veicēji arī piekrīt teorijai, ka omega-3 taukskābes, kas visbagātīgāk atrodamas treknajās zivīs, piemēram, lasī, skumbrijā, garspuru tunzivī, var ietekmēt ar vecumu saistītas mākulas deģenerācijas attīstību un progresu. Mākulas deģenerāciju rada patoloģisku asinsvadu augšana aiz tīklenes vai arī gaismas jutīgo šūnu pārrāvums pašā tīklenē, kas abas var radīt nopietnus redzes traucējumus. Turklāt mākulas deģenerācija ir galvenais akluma iemesls vecāka gadu gājuma cilvēkiem. Mākulas deģenerāciju nav iespējams izārstēt pilnībā, bet ir iespējams veikt ārstēšanas procedūras, kas var novērst vai aizkavēt nopietnus redzes zudumus.ASV valdības klīniskajā pētījumā konstatēts, ka īpaši lielas devas vitamīnu C un E, beta-karotīna un cinka kombinācija var palēnināt mākulas deģenerācijas progresu. Tas, vai slimības progresu var apstādināt zivis vai omega-3 bagātinātāji, vēl nav skaidrs. Pašreiz turpinās pētījumi, lai noskaidrotu, vai pievienojot antioksidantiem - luteīnam un zeaksantīnam - zivju eļļu, tiks gūti papildu ieguvumi.Pētījums veikts, analizējot datus par 2520 pieaugušajiem vecumā no 65 līdz 84 gadiem, respondentiem veicot acu pārbaudi un liekot aizpildīt detalizētu uztura anketu. Pētījumā secināts, ka tiem, kas ēda vienu vai vairākas zivju maltītes nedēļā drīzāk varētu būt mākulas deģenrācijas uzlabojums, nekā tiem, kas zivis ēda retāk kā reizi nedēļā. Turklāt pētījumā ņemti vērā arī tādi ar mākulas deģenerāciju saistīti faktori kā dzimums, rase, smēķēšanas paradumi. Tāpēc secināts, ka sievietēm ir lielāks risks saslimt ar mākulas deģenerāciju, nekā vīriešiem. Tāpat lielāks risks saslimt ir baltādainajiem, nevis afroamerikāņiem un smēķētājiem, nevis nesmēķētājiem.Kopumā pētnieku komanda konstatēja, ka nav skaidras saistības starp dalībnieku paradumiem ēst zivis un iespējamo risku saslimt ar mākulas deģenerāciju. Tomēr rezultāti uzrādīja saistību starp mākulas deģenerācijas progresu un uzturā lietotajām zivīm ar augstu omega-3 saturu. "Lai gan pašreizējie pētījumi liecina, ka uzturu bagātinātās taukskābes omega-3 var dažiem pacientiem samazināt novēlotas mākulas deģenerācijas riskus, tomēr joprojām nepieciešami plašāki pētījumi," atzīst pētniece B.Svenore. Pētniece arī norādīja, ka veiktais pētījums ir "šķērsgriezuma" pētījums, kas nozīmē, ka pētījuma dalībnieki nav novēroti ilglaicīgi, tāpēc nevar pilnīgi droši apgalvot, vai zivju ēdājiem mākulas deģenerācija veidojas mazāk.
Zivju ēdājiem mazāks risks vecumdienās saslimt ar acu slimībām
Vecāka gadu gājuma cilvēki, kas vismaz reizi nedēļā ēd treknas zivis, varētu būt pakļauti mazākam riskam gūt nopietnus redzes zudumus no ar vecumu saistītas mākulas deģenerācijas, liecina žurnālā Ophthalmology publicēts pētījums.Baltimoras universitātē veiktā pētījuma rezultāti nepierāda, ka zivju ēšana izslēdz ar vecumu saistītas mākulas deģenerācijas riskus, bet tie dod papildu apstiprinājumu iepriekš veiktiem pētījumiem, ka regulāriem zivju ēdājiem ir zemāks risks gūt mākulas deģenerāciju, nekā tiem, kas zivis regulāri neēd.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.