Ar savdabīgu garšu un raksturu
Aguardente de bagaceira vēsturiski tika ražots pārsvarā vietējam patēriņam. Atšķirībā, piemēram, no portvīna vīnogu spiedpalieku destilāts, pazīstams arī kā destilação de bagaço, nekad nav ieguvis starptautisku atzinību. Pārējai pasaulei tā nemaz nav laba ziņa, jo ļoti daudzās vietējās vīnogu šķirnes piešķir portugāļu drabiņu destilātiem ļoti savdabīgu garšu un raksturu.
Vislabāk tiek novērtēta Portugāles ziemeļos destilētā bagaseira, taču to ražo arī citos reģionos. Minju bagaseira (Bagaceira do Minho) ir vispopulārākā, taču to ražo arī Ribatežu un Alentežu reģionos.
Augstākās klases bāros Lisabonā un Portu visticamāk būs pieejama arī Doru reģiona bagaseira (Bagaceira do Douru) un Bairadas bagaseira (Bagaceira da Bairrada). Doru upes ielejā, kas vēsturiski ir slavena ar saviem portvīniem, bet pēdējās desmitgadēs arī ar lieliskiem sausajiem sarkanvīniem, tagad ražo arī labas bagaseiras.
Vienu vai divas reizes destilētos drabiņu brendijus parasti mēdz izturēt ozolkoka mucās. Labākie un līdz ar to arī dārgākie eksemplāri tiek nogatavināti divus gadus vai ilgāk. Arī 15 un vairāk gadus nogatavināti destilāti nemaz nav tik liels retums. Šādos gadījumos ar vārdu "velha" (vecais) apzīmētais drabiņu brendijs ne vienmēr ir sabalansētāks un labāks nekā dzidrie varianti. Tam mēdz būt arī pārāk spēcīga koksnes piegarša.
Labākie drabiņu destilētāji – vīndari
Caves Primavera vīna namu, kas atrodas Bairadā, stundas brauciena attālumā uz dienvidiem no Portu, 1947. gadā dibināja brāļi Vitāls un Lusēnju de Almeidas. Vislabāk vīna darītava ir pazīstama ar tās spēcīgajiem, senajiem sarkanvīniem. Sarkano vīnogu spiedpalieku klātbūtne ir jūtama prestižajā drabiņu brendijā Bagaceira Velha Balseirinha. Tam piemīt zeltains tonis ar izteiktām plūmju un krēma karameles niansēm. Pēc garšas maigs un līdzsvarots, mazliet piparots, tomēr pēcgaršā dominē plūmju notis.
Casal de Valle Pradinhos ir nomaļa vīna saimniecība Minju reģionā neskartas dabas vidū. Tur no tradicionālajām portugāļu vīnogu šķirnēm Tinta Roriz un Touriga Nacional, kā arī no veciem Cabernet Sauvignon vīnogulājiem tiek darīti vīni ar izteiktu raksturu. Arī šajā vīna darītavā gatavotajā Aguardente Bagaceira Velha (alkohola saturs – 50 tilpumprocenti) iezīmējas stipra personība. Tumšo drabiņu brendiju caurvij vaniļas, garšaugu, maizes un ābolu, kā arī saldu augļu aromāts.
Tradīciju nodod no paaudzes paaudzē
Drabiņu destilēšana Grieķijā vienmēr ir bijis mazo vīndaru un vīnogu audzētāju rūpals. Galaproduktu viņi pārdeva vai patērēja paši.
Drabiņu brendija cipuro nosaukums ir aizgūts no grieķu vārda "tsipoura", kas apzīmē drabiņas. Taču šim dzērienam ir arī citi tautā iegājušies nosaukumi. Piemēram, Krētā to sauc par "tsikoudia" vai "apostagma". Šis pēdējais apzīmējums, it īpaši kopā ar vārdu "stafilis", attiecas uz vīnogu brendiju – destilātu, kas gatavots no veselām, raudzētām vīnogām ar sulu un mīkstumu. Tas ir tradicionāls grieķu dzēriens.
Cipuro ražošana veidojās gadsimtu gaitā, no paaudzes paaudzē nododot vecmodīgus destilācijas katlus un mutiskus padomus. Laikā starp septembri un decembri, vīnogu ražas novākšanas beigās, vīndari ķērās pie darba, saberot vīnogu čagas mazos, bieži vien pašrocīgi pagatavotos vara destilācijas katlos. Pirms otrās destilēšanas destilāts nereti tika aromatizēts ar anīsa sēklām un tādējādi uzskatāms par priekšteci mūsdienu ozo (ouzo).
Tikai pirms dažiem gadu desmitiem ar lielo ražotāju gādību cipuro kļuva par kvalitatīvu produktu. Tehnoloģijas kļuva uzticamākas un izejvielu izvēle – labāka. Šodien augstvērtīgo drabiņu brendiju nozarē dominē tikai daži ražotāji, taču cipuro aizvien tiek gatavots tradicionālā veidā – ar roku kaltos vara destilācijas katlos, izmantojot dubulto destilācijas metodi, kas seko uzreiz pēc vīnogu presēšanas un drabiņu fermentācijas.
Izejvielas ilgstoši uzglabāt nav pieņemts, tāpat nogatavināt destilātu koka mucās. Cipuro visbiežāk uzglabā nerūsējošā tērauda tvertnēs, lai pēc neilga laika pildītu pudelēs.