Pirmā pudele uzreiz pēc kolonizācijas
Tagadējā Dienvidāfrikas Republikā vīnkopības tradīcijas aizsākās 1652. gadā, kad pirmie eiropieši izkāpa uz Dienvidāfrikas zemes. Tiek uzskatīts, ka pirmā vīna pudele Keiptaunā ir piepildīta 1659. gadā.
Lielāko daļu XX gadsimta Dienvidāfrikas vīna nozarei bija minimāla starptautiskā uzmanība, tās izolāciju saasināja Dienvidāfrikas produktu boikoti – tā pasaules demokrātiskas valstis protestēja pret valsts aparteīda sistēmu. Tikai pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kad aparteīds tika izbeigts, Dienvidāfrikas vīniem atvērās pasaules eksporta tirgus un tie sāka piedzīvot renesansi.
Nozares atīstība pēc aparteīda beigām
Daudzi ražotāji Dienvidāfrikā ātri pieņēma jaunas vīnkopības un vīna darīšanas tehnoloģijas. Valstī ieradās daudz vīndaru no ārzemēm, tie koncentrējās uz tādām starptautiski zināmām šķirnēm kā Shiraz, Cabernet Sauvignon un Chardonnay. Spēcīgā KWV kooperatīva reorganizācija par privāto biznesu aizveda pie vīnu kvalitātes uzlabošanās. Vīna dārzu īpašnieki un vīna darītavas, kas iepriekš vīnam izmantoja tikai tās vīnogas, kas palika pāri pēc stiprā alkohola destilācijas, tagad bija spiesti kļūt konkurētspējīgāki, fokusējot savu uzmanību uz kvalitatīva vīna ražošanu. To spilgti apliecina statistika: 1990. gadā mazāk nekā 30% no visām novāktajām vīnogām tika izmantotas vīna ražošanā, bet lielākā daļa – 70% – tika destilēta brendijā, pārdota kā galda vīnogas un vīnogu sula. Laika posmā līdz 2003. gadam šie skaitļi apgriezās otrādi – vairāk nekā 70% no tajā gadā novāktajām vīnogām nonāca tirgū kā vīns.
Tāpēc var teikt, ka kopš aparteīda beigām vīnkopības nozare ap Labās Cerības ragu ir piedzīvojusi eksporta uzplaukumu. Vīni no Pārlas vai Stellenboshas kļuva pieprasītāki nekā jebkad agrāk, turklāt strauji palielinājās starptautisko sarkano vīnogu šķirņu Cabernet Sauvignon, Merlot, Shiraz un Pinotage vīnogulāju platības. Vienlaikus Dienvidāfrikas Republikas vīna kalnos stabili nostiprinājušās arī starptautiskās baltvīna šķirnes Chardonnay un Sauvignon Blanc.
Savu nišu iekaro baltās vīnogas
Lai gan ārzemju vīndari valstī ieveda daudz starptautiski zināmu sarkano vīnogu šķirņu, tomēr 2000. gadu sākumā šajā valstī 80% vīna dārzu tika apstādīti ar balto vīnogu šķirnēm. Dienvidāfrikas firmas zīme, kas tiek audzēta lielās platībās, ir vēsturiski no Luāras ielejas nākusī balto vīnogu šķirne Chenin Blanc. XXI gadsimtā Chenin Blanc Dienvidāfrikā tiek audzēta divreiz vairāk nekā Francijā. Šīs šķirnes daudzpusība un spēja piemēroties, paņemt labāko no konkrētās vietas terroir (augsnes, klimata, audzēšanas metožu kopums) noved pie tā, ko vīna eksperti raksturo kā Chenin Blanc dubulto dzīvi.
Šīs šķirnes vīnogām ir augsts skābuma līmenis, un vīni no tām var būt gan pilnīgi sausi, gan vienkārši saldi, gan izsmalcināti saldi. Lai gan tiek uzskatīts, ka visaugstākā līmeņa vīni no Chenin Blanc vīnogām joprojām tiek gatavoti Luāras ielejas vidienē, tomēr arī Dienvidāfrikā top pietiekami kvalitatīvi galda vīni.
Labas kvalitātes vīnos Chenin Blanc var sajust ābolu, cidoniju, medus, meloņu vai/un bumbieru aromātu.
Labs skābuma līmenis karstajam klimatam
Dienvidāfrikas vīnus dara galvenokārt tērauda tvertnēs vai koka mucās lielākoties vēsākajos reģionos netālu no piekrastes.
Kaut arī klimats ir karsts, Dienvidāfrikas vīniem pārsvarā ir vairāk skābuma, nekā varētu gaidīt. To galvenokārt ietekmē vēsās straumes, kas plūst no Antarktīdas. Vēji pie šīm aukstajām straumēm atdziest un nodrošina vīnkopībai ap Labās Cerības ragu mērenu klimatu.
Ražas novākšanas mēnešos februārī un martā vidējā diennakts temperatūra daudzos Dienvidāfrikas vīna reģionos ir 23 grādu un tikai palaikam tā uzlec līdz 40 grādiem, kas nav nekas neparasts siltajās iekšzemes upju ielejās.