Riskanta garšviela, kas marinādi no garšīgas ļoti ātri var padarīt par nepatīkamu, jo robeža trausla, ir krustnagliņas. Tāpēc ar krustnagliņām ieteicams apieties ļoti uzmanīgi. Receptēs parasti min nenostāvējušos krustnagliņu skaitu, jo tādām garša un smarža ir ļoti spēcīga. Bet dzīvē nereti izrādās, ka krustnagliņas jau veikala plauktā nostāvējušas ilgi un pēc tam vēl ilgāk mājās. Līdz ar to, sākumā nogaršojot marinādi, krustnagliņu garšu var nejust, bet pēc kāda laika parādās salkani nomācoša piegarša.
Šajā ziņā ir vēl viena slidena lieta – ja esat pieradušu pie nostāvējušos krustnagliņu neizteiksmīguma, var sanākt pievienot gan marinādēm, gan ēdieniem divreiz vairāk, nekā rakstīts receptē. Un tad pēkšņi patrāpās svaigas krustnagliņas – pieberot tās krietni vairāk, nekā vajadzīgs, rezultāts būs nebaudāms. Svaigas krustnagliņas var pazīt pēc mazliet taukainā, spīdīgā izskata. Ja paloka kātiņu, tas lokās un izspiežas eļļa. Ja kātiņš knakšķēdams pārlūst, tas nozīmē, ka vērtība jau zudusi.
Vai pirms marinādes liešanas burkā garšvielas jāizkāš? Daļā recepšu teikts, ka konserviem pārlej izkāstu marinādi, turpretim citās rakstīts, ka burkā ieber piparus, krustnagliņas, ieliek pa laurlapai. Kā rīkoties?
Ja marinādi kopā ar garšvielām tikai uzvāra vai pavāra dažas minūtes, var gadīties, ka garšas īsti labi neatraisās, un marināde sanāks pliekana.
Man labāk patīk garšvielas bērt burkā un uzliet vienkāršu etiķa marinādi. Tad var izvēlēties, kurai garšai dot priekšroku, un pievienot vairāk vai arī mazāk.
Vai garšvielu marināde vienmēr jāuzvāra?
Ne vienmēr. Ir jāeksperimentē un jāatrod sev piemērotākais variants. Gurķus marinēju pavisam vienkārši: burkā salieku visas piedevas, kas patīk, ieberu noteiktu daudzumu sāls un cukura, pieleju etiķi un uzleju virsū aukstu ūdeni no krāna (vai avota ūdeni, ja tādu izmanto). Divdesmit gadu laikā neviena šādi marinētu gurķu burka nav sabojājusies.
Vēl konserviem var pievienot sinepju sēklas. Ja patīk pikantāka marināde, ar tām var neskopoties. Sinepju sēklām garša atraisās pēc ilgāka laika un piedod marinādei patīkami kodīgu niansi.
Koriandra sēklas vairāk noderēs konserviem ar tomātu mērces un austrumniecisku garšu piedevām. Jāatceras, ka koriandra lapiņām un sēklām piemīt absolūti atšķirīga garša un smarža un vienu nevar aizstāt ar otru.
Mārrutka lapas un sakne saglabā konservējamo produktu kraukšķīgumu un piešķir viegli rūgtenu niansi.
Kanēļa standziņa labi sader ar produktiem, kam konservēšanas gaitā jāiegūst saldeni skāba vai pikanta garša. Kanēli gan vēlams neatstāt burkā, jo tas pārmāks visu pārējo. Tad jau labāk nolauzt mazu šķēpelīti.
Ķimenes piemērotas kāpostiem, burkāniem un bietēm.