Humānā atlīdzība

Filozofs nav profesija.

es neskaitos, es drīkstēt visu

Paldies Dievam, ka vismaz Tu, Junona, neesi pārvērtusies par kādu matildi vai klotildi....Un izrādās Senais vēl arī tepat kaut kur veģetē...Prieks, prieks, prieks! Būs vismaz kam novēlēt priecīgus Ziemassvētkus, jo nevar jau zināt vai nākošgad tas tiks akceptēts no valdošā politiskā vēja virziena. Redz, Vilnis Vējš par to šaubās jau tagad .... Kvēli velkomētie "ciemiņi" uztaisīs mums riktīgu ramadānu. ... Un jāsāk jau pie laika trenēties 5 reiz dienā sliet dibenu gaisā.....

Tieši tāpat kā es, Jumona un tieši tāpat kā Jūs es priecājos par lauku veča konsekvenci pat alojoties :-).

Nu jau te vairs neko nevar saprast :( Es gan te tik aktīvi vairs neatzīmējos, bet palasu gan. Labi, ka vismaz lauku vecis vēl palicis tas pats :)

Atkal tu, veci, ar saviem pieņēmumiem. Senais te sen nav rādījies, bet, ja būtu, tad nelīstu ne zem kā.

Āboltiņai nav ne vainas, gudra dāma. Kolaboracioniste - bet maz ir tādu, kuram tas grēks būtu svešs. Tu naciķis vecis vien kādu grēku sev esi uzkrāvis. Es gan pagaidām tieku tikai pie IR interneta versijas, tur neko tādu Zariņa nesaka. Tur gan ir pilns atkal ar bēgļu lietas slavināšanu, Merķeleni arī atkal rausta pa slavas debesīm, un es atkal lamājos kā krievu jūrnieks. Vispār jau tā ir slodze tik daudzus izlamāt, nokaunināt vai vēl kā citādi uz tiem reaģēt. Ko slavināt jau maz ir. Lūk. Veci, par ko atkal briesmīgi saniknojos. Skatos 100gr kultraidījumu par Kārli Vērdiņu. Un tad šito liekulību !!!! Parādās uzraksts - uzmanību - dzeju būšot. Un pat Vērdiņš arī žēlojas - nelasot latvieši dzeju, nemīlot. Bet nu ellle un un Indija - kaut vai tas pats sasodītais TV - vari man pateikt veci, cik tur ir bijusi dzejas lasīšana ? Bija Vācieša gads, Raiņa gads - bet kur šo dzejnieku dzeja ? Kur ?! To pašu Ziedoni - tas fonds Viegli - smaida un smejas un pogo un vītero - nu ko neskaitīt un ko nevīterot - bet veci!!! - kur Ziedoņa dzeja? Zini,kas bija pirmā un pagaidām vienīgā dzeja, kuru esmu klausījusies LNB ? Ķīniešu - klasiskā laikmeta. Bija jau nu īpaša , bet .... vārdu sakot - nav ne taisnības, ne kārtības pasaulē veci, vienkārši nav. Un vislielākā mērā vainīgie , protams, ir kremļa draudziņi naciķīši ar savu ministrīti - pa priekšu. Lūk.

Ak, tad šodien mani uzrunā Hilda! Kāpēc ne Teiksma...tak būtu latviskāk, vai ne... Sīkums , bet patīkami, ka kāda visnotaļ interesanta dāma par mani, sakārni no Sūnu ciema , nav piemirsusi... Neē, izolatorā vis nesēdēju, bet ja arī sēdētu, tad arī neatteiktos no savas pārliecības... Bet, lūk, kas šodien mani patiesi sarūgtināja. Lasu "Ir" ....un tur aktrise, ko tiešām cienīju , ņem un pasaka, ka norobežojas no Alvja Hermaņa teiktā...Izrādās, vēl viena welcomiste mums uzradusies! Tas par Gunu Zariņu. Par Āboltiņu nav ko runāt .Maita caurcaurēm!

svētā debestiņ, veci, Tu !! Lidinies te tā kā fenikss pār pelnu laukiem ... Es atkal spriedu,ka pēc Solvitas Āboltiņas paziņojumiem par naciķiem - kremļa partneriem - būsi aizvilkts uz DP un par atteikšanos sniegt liecības - sēdi izolatorā - nu jau trešo nedēļu. Iztēlojos , kā tava Laimdotiņa ar silto ēdienu trumulīšiem sēž pie režģa un lūdz tevi padoties , bet tu nē un nē. Pat tāds kā lepnums [par tādu cietu gribu , bet kas izrādās - tepat vien esi ... kinžalu aiz spārniem aizbāzis un dīžājies kā gailis vistu aplekdams gribēdams. Nu to vajadzētu izbeigt - šo runu un darbu nesakritību. Āboltiņu maisā iekšā pie naciķiem , maisam galu ciet un izlaist ārā tikai uzvarētāju. Ko teiksi veci?

pieņēmums nebija aksioma?

Toties, ja teorijā kaut viens pieņēmums, tā ir bezjēdzīga.

ai, tas ir tik tik ļoti sarežģīti. Lūk, reiz biju Jāņa baznīcā uz dievkalpojumu. Un tur tante man dod konfekti un manu - jau mammu ar izaugušiem bērniem sauc par meitenīti un gandrīz galviņu grib glaudīt. Un tad es kaut kā iedomājos par to,ka viņa varbūt jūtas par kaut ko ļoti ļoti vainīga. Un ka tagad izpērk savus grēkus pret kādiem savējiem - aplaimojot ar savu mīlestību un labestību svešinieku. Jo - padomā pats - ja mēs ņemam tā individuāli - nu ir taču tā,ka visi esam labi un maigi, visu pasauli apķert un samīļot spējīgi. Es par sevi domāju,kā par labestīgu būtni. Bet visu to acīs, kuri uzskata, ka mums bez runām ir jāpieņem un jāuztur musulmaņi - to acīs es taču esmu ļauna ksenofobe. Vai kā par mani rakstīja Ikstena- ka es rakņājoties viņas dzīvē -kaut gan par viņas dzīvi es esmu spiesta uzzināt, jo viņa par to stāsta visur un visiem ... Tā kā .... nu ja - jāsaka banālais - ir sarežģītāk kā vienkārši pateikt labus vārdus ...

Neslinko - atbildi - kāpēc cilvēki karo? Es domāju,ka tur ir vesels komplekts ar atbildēm. Kaut kas no izdzīvošanas instinkta - cīņa par resursiem, kaut kas no gēniem - tie prasa visu to labāko sev un tiem pie kājas - ja tā drīkstētu teikt - morāle un gars vai Augstais firmaments. Es domāju,kā tas ir tām tautu staigāšanām - zemākattīstītie dorieši pakļāva smalkos ahajiešus , bet ar tiem saplūstot radīja šodienas Rietumu civilizācijas pamatus. Tagad saplūdīs musulmaņi ar kristiešiem - un ko tie radīs? Jaunu civilizāciju ? Kādu ? Jeb tomēr tieši otrādi - iznīcinās civilizācijas vispār ?

Arī pretendējat uz ģēniju:)))...ir tāds rakstnieks un filozofs M.Vellers un viņš ļoti labi ir uzrakstījis- kāpēc cilvēki karo?

kā tie Skaisles kloni vairojas.

Ļoti labi uzrakstījāt. Visgrūtākais ir sarežģītas lietas pateikt vienkārši un saprotami.

Viduslaiku didaskalikās pie filozofijas bija pieskaitīta arī jūrniecība, lauksaimniecība un amatniecība. Tieši tādu apsvērumu dēļ, kā Jūs, cienītais lustīgais nerri uz tirgus plača, piesaucāt kurpnieku. Visām šīm it kā materiālajām nodarbēm ir ļoti nopietna garīga bāze, pamatīgs domāšanas process, lai tās vispār īstenotos. Tātad to arī uzskatīja par filozofiju jeb mūslaikos varētu teikt - kultūru.

Nu, ir tāds Ksenofonta dialogs, ko sauc "Oeconomicus", kā arī pastāv vēl cits, nedaudz vēlāks sengrieķu traktāts ar tādu pašu nosaukumu, kura autorību pētnieki bieži vien piedēvē Aristotelim. Aristoteļa filozofijā vispār ir mēģināts ietvert pilnīgi visas cilvēka dzīves jomas. Tas gan visvairāk ir saistīts ar to, ka gan Senajā Grieķijā, gan ļoti ilgi pēc tam - faktiski līdz Jauno Laiku sākumam filozofija bija tāda kā pamatmasa, kas, pati nebūdama zinātne, iekļāva sevī visas zināšanu, zinātņu un mākslu jomas. Vismaz antīkajā laikmetā un viduslaikos tā bija, ja paskatāmies visas tolaik esošās zinātņu klasifikācijas un mācību programmas (viduslaiku triviums un kvadriums, vai, ka pirmajās viduslaiku universitātēs vispirms studenti apguva filozofiju, lai pēc tam pārietu uz teoloģijas studijā). Var pat teikt, ka tajos tālajos laikos par filozofiju sauca to, ko šis mūslaiku autors (domāts Svece) sauc par "kultūru". Jā, piekrītu, ka rakstniecību vispārināti saukt par strādāšanu kultūras jomā ir augstākā mērā šķērsām, jo tādā gadījumā ne mazāk vai varbūt par vairāk kultūras jomā strādā arī fiziķi, gēnu biologi un citi pētnieki visdažādākajās jomās, starp citu, bieži vien radot daudz novatoriskāka un "autorīgāka" par kaut kādu kārtēju sieviešu literatūras grāmateli šaurai sabiedrības daļai. Bet, jā - kultūrā darbojas visi. Arī grāmatveži. Jo ar kultūru mūslaikos saprot to, ko antīkajos un viduslaikos saprata ar filozofiju - tajā bija ietvertas visas cilvēka prāta darbības, ieskaitot mūziku un aritmētiku. Visādā ziņā filozofija un ekonomika nav pretnostatāmas tā vienkāršā iemesla dēļ, ka filozofijā nav noteiktas robežas, par ko tajā var vai nevar domāt un spriest - ekonomika, politika, tiesības, māksla, medicīna, ētika utt. Visās šajās jomās ir plašs lauks filozofiskiem jautājumiem. Drīzāk būtu jāapšauba kas cits, proti, KURŠ var par šo visu spriest. Lai filozofs cienījamā veidā runātu par kādu ar fiziku, ekonomiku vai valodu saistītu jautājumu, viņam jābūt ļoti nopietnām zināšanām konkrētajā jomā. Pretējā gadījumā ir daudz, daudz labāk par to visu paklusēt.