Laika ziņas
Šodien
Migla
Aktuāli
Rīgā +3 °C
Migla
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga
Foto: Dienas mediji

Smīnu nomaina asaras. XXI gs.

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes

32 komentāri

ikss
i
Dīvaini lasīt šādas polemikas. Izvērptas no katra iedomām. Vai tiešām komentāru autori nemaz nelasa to, kas uzrakstīts? Galvenais ir nokomentēt? Kaut gan, komentēšana un tās veids apliecina rakstā pateikto - cik īstas ir domas, kas tiek izteiktas? un tajās nav ne ironijas, ne sāpju. Vien imitācijas.
y-grēks
y
"Galu galā vulgaritāte un bezgaumība ir jāizpilda visaugstākajā līmenī, lai tās vienlaicīgi būtu piedauzīgas, bet nebūtu aizskarošas." Domas,manprāt, ir visīstākās, to filtrācija un destilācija ir gaumes un zemtekstu izpratnes jautājums. Domāju, ka ir gan ironija, gan sāpes, gan slāpes un dažād-pakāpes. Imitācijas? Atdarināt kaut ko patiesi lielu/ vērtīgu spēj tikai prasmīgi meistari, tādēļ ikviens var būt lepns,ka saņēmis komplimentu
  • 0
  • 0
Ragana
R
... auzas, meitiņ, auzas... gudri vārdi, tukšas skaņas
Zanei
Z
Paldies par rakstu! Tikai vajadzēja aiz vārda pielikt klāt "Fulbraita stipendiāte", lai latvji nesāktu komentāros pilnā mērā izrādīt savu skaudīgo dabu. Lai veicas, Zane!
jumors
j
Lasot sāk šķist, ka latvieši izmirs tikai tāpēc, ka viens otru apsitīs dēļ viedokļu atšķirības. Kāpēc vispār kaut ko lasa? Taču lai iepazītos ar pieredzi, kuras pašam nav , vai ne? Un tieši tāpēc ir šis blogs - nevajag- neviens nespiež lasīt!
tas neattiecas uz Zani personiski,
t
izplūstot kā amēba, vispārinājoties: lasot blogus, arī pa reizei komentārus, domāju- kā būtu, ja būtu... Ja nu, par piemēru, telpa būtu sakārtota, nevajadzētu neko mēzt, flammēties, varētu dzīvot mierā, iecietībā un sadraudzībā, bet KAISLĪGI! Jā... cūka gan ragus grib, bet vai kaza dos? Tāds,lūk, ir jautājiens. Ideālisms, konfirmācija, konfederācija, selekcionizācija, konvertācija, konversācija, degradācija, globalizācija un Mūžībā iekšā gan! Kurš šo ceļu,glābjot no chaosa, mazmotivētām izdarībām, spētu labiekārtot un secīgi izkārtot bez vai ar radariem?
  • 2
  • 0
zvirbulēns
z
Ārzemēs Fulbraita programmu administrē divpusējās Fulbraita komisijas. Valstīs, kur šādas komisijas nav izveidotas, Fulbraita programmu administrē ASV Vēstniecības Preses un kultūras nodaļa --------------------------- Latvijai ar ASV ir divpusējā Fulbraita komisija? Šķiet, ka nav, a, ja nav, tad jāstaigā uz ASV Vēstniecības Preses un kultūras nodaļu! Jā! Ko tik tu cilvēks neuzzini! Bet tomēr, kādi, tak, no Latvijas tos zaķus tur aizved, kuri tie ir, lūk, jautājums!
zvirbulēns
z
Tā, nu palasāmies par to labdarību, kas šie tādi, sieriņa spraudēji pelīšu lamatiņās. ------------------------- Fulbraita programma, ASV valdības starptautiskā apmaiņas programma, izveidota 1946. gadā saskaņā ar senatora Dž. Viljama Fulbraita ierosināto likumdošanu. Programma veidota, "lai palielinātu savstarpējo sapratni starp Amerikas Savienoto Valstu un citu valstu iedzīvotājiem." Fulbraita programmas ietvaros tiek piešķirtas stipendijas Amerikas un ārvalstu pilsoņiem, lai studētu, pasniegtu, lasītu lekcijas un veiktu pētījumus ārzemēs. Programmas dibinātājs ir senators Dž. Viljams Fulbraits. 21 gada vecumā devies uz Angliju kā Rodsa stipendijas saņēmējs, viņš tur piedzīvoja kultūršoku un saprata, ka miers pasaulē sasniedzams tad, ja visu valstu tautas iepazīs un cienīs cita citas tradīcijas, kultūras un vērtības. Senatora Fulbraita ideja bija pati vienkāršība. Izveidot programmu, kuru īstenotu visā pasaulē, tā vienlaikus mudinātu studentus no cik vien iespējams daudzām valstīm studēt Amerikas Savienotajās Valstīs, gan arī pārliecinātu jaunos amerikāņus dzīvot Āfrikā, Āzijā, Eiropā , Rietumu puslodē un Klusā okeāna reģionā un iepazīties un izprast tos. Sākotnēji šo programmu finansēja, pārdodot ASV nevajadzīgos armijas īpašumus, bet vēlāk arī ar ASV piederošo ārzemju valūtu, ko ieguva, pārdodot labību ārzemēs, kā arī ar Kongresa piešķirtajiem līdzekļiem. Pirmajos darbības gados programma lielā mērā pastāvēja, pateicoties Amerikas entuziasmam; jaunajā gadsimtā tai jaunu enerģiju dod 51 divpusēja Fulbraita komisija un izglītības iestādes visā pasaulē. Šobrīd apmēram 60 procentus no programmas izmaksām sedz Amerikas Savienoto Valstu valdība, pārējos līdzekļus dod izglītības iestādes, vairāk nekā 40 citu valstu valdības un privātais sektors. Pašlaik 21 no 51 partnervalstīm nodrošina tādu pašu finansējumu kā ASV vai to pārsniedz. Termins “ Fulbraita stipendija” ietver ļoti daudzveidīgas programmas: stipendijas Amerikas un ārvalstu maģistratūras un doktorantūras līmeņa studentiem; stipendijas zinātniskā darba veikšanai līdz pat vienam gadam amerikānim ārzemēs un ārvalstu zinātniekam; stipendijas lekciju lasīšanai; īstermiņa mācībspēku apmaiņa; pasākumi, lai atvestu uz Amerikas Savienotajām Valstīm valsts pārvaldes darbiniekus; programmas skolotāju un administratoru apmaiņas veicināšanai, kontakti starp institūcijām; svešvalodu apguve, kā arī doktorantu un pasniedzēju zinātniskais darbs ārzemēs. Fulbraita programma aptver gandrīz visas iespējamās mākslas un humanitāro zinātņu, uzņēmējdarbības un finanšu, zinātnes un tehnoloģiju, izglītības, žurnālistikas, plašsaziņas līdzekļu un valsts pārvaldes disciplīnas. Šīs stipendijas saņēmēju vidū ir izcili cilvēki no visām dzīves jomām gan Amerikā, gan ārzemēs. Starp viņiem ir dzejnieki un prezidenti, Nobela prēmijas laureāti un laikrakstu komentētāji, mākslinieki un biznesa līderi, ekonomisti, ārsti, aktieri, dramaturgi, finansisti un kabinetu locekļi. Lai kāda būtu stipendiāta studiju joma vai profesija, pieredze, kas iegūta, pateicoties Fulbraita stipendijai, ir paplašinājusi un padziļinājusi potenciālo vietējo un starptautisko līderu skatījumu. Kopš Fulbraita programmas izveidošanas 1946. gadā vairāk nekā 189 000 ārvalstu pilsoņu devušies uz Amerikas Savienotajām Valstīm studēt, pasniegt, lasīt lekcijas vai veikt zinātniskus pētījumus. Vairāk nekā 101 000 amerikāņu devušies uz ārzemēm. Amerikas Savienotajās Valstīs Fulbraita programmu finansē ASV Valsts departaments ar ASV Kongresa gadskārtējo piešķīrumu. Stipendijas ir pieejamas ASV pilsoņiem maģistratūras un doktorantūras studijām, zinātniekiem ar doktora grādu pētījumu veikšanai, kā arī pasniegšanai universitātes vairāk nekā 140 pasaules valstīs. Citu valstu pilsoņiem stipendijas ir pieejamas līdzīgu mērķu realizēšanai Amerikas Savienotajās valstīs. Informācija ASV pilsoņiem Ārzemēs Fulbraita programmu administrē divpusējās Fulbraita komisijas. Valstīs, kur šādas komisijas nav izveidotas, Fulbraita programmu administrē ASV Vēstniecības Preses un kultūras nodaļa
zvirbulēns
z
Zanei Radzobei ir piešķirta Fulbraita stipendija pētniecības darbam ASV. ------------------------ Nu, skaidrs! ASV zvejo dvēseles, varbūt ir vervē aģentus, īsāki sakot, baigi riebīgi! Kaut kas sorosītisks ar te ir, viņa atgriezīsies ar pavisam citādu mentalitāti, sāks te visiem smadzenes čakarēt, oi, šausmas! :( Vispār drūmi!
arī kritiķe > Mur
a
Vai tik pati Zane nav Mur, ka tik labi zin, ko tieši ZR pēta un par ko stipendiju dabujusi? Hermanis un Ņujorka - tiešām smieklīgi. Bet nu labi, ka ASV nodokļu maksātāji atbalsta visādu Zaņu tūristiskās izpriecas.
es arī
e
domāju,ka nevajadzēja tā sašpiļkot "Mur-ru", arī ne visai izdevušos dramaturģiju dara interesantu - noslēpums, turklāt kaķītis ir miera un ņipruma simbols. Es gan esmu grēkojis,kad izsludināja konkursu,lai dotu vārdu mazam,baltam,pūkainam kaķītim,es biju skaudīgs un ieteicu- Lemesis. Kauns, bet slēpjos aiz iegansta,ka mīlu kontrastus. Tādi esam,ko nu!
  • 0
  • 0
to zinu gan
t
Tas ir pats par sevi skaidrs, bet tā kā par nelaimīgo Mur te ir nosaukti jau ļoti konkrēti vārdi, piemēram, Zane Radzobe un Silvija Radzobe, tad arī šī arī kritiķe, vai nu viņa būtu vairāk vai mazāk iegūtīgs cilvēks un profesionālis, nes kādu vārdu un uzvārdu.
  • 0
  • 0
zinu gan
z
Ja Jūs teikuma kodols slēpts vārdā "arī", tad domāju, ka vispirms ir izglītots un iejūtīgs vai mazāk smalks cilvēks, profesionālis, vēsturnieks, tad kritiķis, bet kopumā,kā mēs visi, Dieva radība, KRONIS ar vai bez pēdiņām.
  • 0
  • 0
to to
t
Varbūt Jūs zināt arī to, kas ir arī kritiķe?
  • 0
  • 0
to atklājējam
t
Man jau sen bija aizdomas, ka slepenie dienesti nesnauž, ir pasūtījuma raksti u.c. veida radošas izpausmes. Tāpēc nākamgad uz karnevālu laiku rīkosim masku balli,kur ja ne nu katram, tad otrajam, būtu ūsas un pīpe zobos. Lai ir atraktīvi un silti ap sirdi! Mana vaina,mana vaina, tā ieķērcos un kaisu pelnus uz galvas, jo esmu gaidījis, nelietis tāds, no bloga vairāk, kā tajā ieplānots, neizprotu dziļi...Kad esmu nomūrējies pēc nabaga,saprotu,ka nevienā silītē tāds nedrīkstu rausties, eju vannā,nomazgājos tīrs, šausmas! Un es atkal esmu balts un tīrs, cerība pār mani varavīksnas gaismu lej, un es atkal ticu sev ( un tev) , un smaidu pasaulei.Ceru,ka iznāca samierinoši.Tad nu dodos silītē uz lauriem, attā!
  • 2
  • 0
to - arī kritiķe
t
Mur ir Silvija Radzobe.
  • 1
  • 0
arī kritiķei
a
Tik labi zināt par ZR stipendiju un pētniecību var ikviens, kurš portāla satori sadaļā 'sarunas' ir noskatījies / izlasījis interviju ar aprakstu, kam nosaukums "Zane Radzobe: Teātra skatītāja pienākums nav iedziļināties". Un kāpēc Jūs domājat, ka Fulbraita stipendija sastāv no ASV nodokļu maksātāju naudas? Turklāt amerikāņi to dod visādiem cilvēkiem, tad kāpēc ne Zanēm?... "tūristiskas izpriecas" jau ir tīrākā interpretācija.
  • 2
  • 1
Nav jau pirmais
N
ZR atgādinājums par sevi. Viņai svarīgi to darīt caur publisku portālu. Vai tā ir apziņa, ka aplaimo Latvijā palikušos? Var taču dalīties ar saviem draugiem. Tiešām liekas, ka ar katru vēstījumu tiek sacīts: /Fulbraita stipendijas iegūšana ir liela atzinība pētniekam, un to tiešām nepiešķir kuram katram./ - kā te komentāros teikts. Bet ZR jau nav vienīgā. Zināmi vēl citi stipendiāti.
Tradīcijas turpinās
T
Nav par ko brukt viršu Zanei, tā tas ir bijis un tā tas ies,ka no vienas puses šķidris no otras biezs. Mums bija P. Pētersons- izcila personība,kurš pamanījās gan kā T. biedr. priekšnieks, gan kā Latv. B. priekšnieks izmantot visus naudas līdzekļus ,lai būtu ārzemēs. Pēc tam mums dāvāja atreferējumus, publikācijas,ko redzējis,jutis, ar ko bagātinājies.Man nav žēl, ja kādam ir tāda daba un iespējas. Kamēr dzīcošu ,palikšu pie prasta ieskata- labāk vienu reizi savām acīm redzēt, nekā lasīt un klausīties citu pastāstus,kas ir neizbēgami, jo jāattaisno notērētā nauda, viss.
=> < Ņau-am
=
Vai tu jau guli,Putnu Bulbuli?
  • 0
  • 0
Vispirms tautiski apstrīdēšu, tad d
V
Jūs rakstītajam. Brīdinājumus varbūt nevajag, bet tie arī varētu būt, jo tieši tas kas un kā šo uzmanības zīmi izveidos ( Kā zīmolu?) piedos blozgam pievienoto vērtību. Izcili ir, ka pieminat KULTURĀLU cilvēku- deficītu, kas būtu meklējams zem letes. Vēl vajadzētu izkliegt: Morāli un ĒTIKU neaizmirstiet, velli tādi! Metīs Jums ar ezīti- jauki, ka Hermanis kļūs par doktorantūras upuri, bet varētu būt plašāka tēma: Piemēram: Atraktivitātes pielietojums latvju teātrī- pašmērķīgs un piepildīts, Hermanis, viņa domu biedri un ne tik vienvirzienā domājošie, jo var arī itādi. Domāju, ka tā,līdz smieklam izspīlētā simbolizācija, heroizācija, postamentācija, glorifikācija un citas nācijas jau vairs nenāk par svētību ne JRT, ne pašam Hermanism, nu jau sāk piedāvāt kā vecu sviestu vai brāķa linus ( No saldenās pudeles- R.B.-150). Operdziedoņu repertuārs tāds visu varošs ir tapis šais laikos par Gandēkļa un Izvirtuozuma zīmi. Pārāk jau nu daudzi- Alanja, Netrebko, Vilanzons ( vai Viljasons?), mūsu pašu Galante, Pētersons ir bijuši un daudzi vēl būs nobīdījušies- kallasieši atradušies, neierobežotā daudzumā, ašpadsmit vienā! Es neskaužu Zani, lai empīriski uzkrājas, jūs tā skaidrojat, it kā kāds būtu iedomājies, ka Zane tur 'medībās" aizbraukusi. Lai Zanei labi klājas un lai priecīga atbrauc mājās! R. B. "Kas pa gaisu lec, tas pa gaisu var arī skriet! Kas empīriski pierādīts, to nevar apstrīdēt." Par Žagaru rakstu grāmatu, tādēl Jums neatklāšos, bet aizkāršu "dvielīti kājstarpē". Tik to vienu pasacīšu, tas j-gs ir greizsirdīgs, atriebīgs un ieņemts no sevis kā veca meita. Neesiet naivumā tik pilnīgi kā es, Žagarm IR sakari un atsevišķs sakars arī. Vai tad tie Jūsu pieminētie "veterāni"te brauc aiz mīlas vien? Kristīnes Opalais zīmols ( manā plauktā) turpmāk būs Dvoržāka "Nāra", uzskatu šo muzikālo darbu par visai monotonu, vienveidīgu, ja gribat, arī garlaicīgu, bet tas jau tūliņ nenozīmē, ka kamponists vainīgs ( skrienu paskatīties spogulī uz sevi). Kristīne mani satrieca lupatās, ir sastapusi labu vokālo pedagogu, beidzot kliegt, bet kas tas trakākais, sit pušu mūsu teātra un seriālu dīvas aktiermeistarībā. Pate Nāra un Ūdensgars,kurš visas iz-lolojis, vēl bāz ķepu biksēs un trillero. ( Bet, kā sacītu kāda mums labi pazīstama būtne, vārtīšanās pa grīdu slapjumā jau ir ŠTAMPS.) . Akmeņu man netrūkst, pietiks visiem, gan muzikologiem, gan teātra kritiķiem, tie visi ir kā caur kop-papīru štancēti, ar pavisam nelielu atbirumu. Neaizmirstiet, ka tā teātra kritiķu komiskā kompānija lika āboļus arī operizrādēm. NN aiz-dusēdamies cēlās un krita par Hermaņa režiju J. Mediņa "Ugunij un naktij", tā kā drusku piemirsdamies, ka operā mūzika nāk pa priekšu. Visbeidzot, ES neesmu kurš katrs, bet gan DO-ģiezs un tagad es eju uz tirgu, jo šodien izmetīšot "Kulturālību" medus, kas tas par mārrutka un Sinepīša mērcē, attā! P. S. Kad atgriezīšos, lai še būtu jau atbilde, gatavosimies Ziemsvētkiem pastiprinātā režīmā,labi!?
  • 0
  • 0
=>ņau
=
Man tomēr šķiet, ka brīdinājuma zīmes pie blogiem likt nevajag, jo no kulturāla un pieauguša cilvēka var sagaidīt, ka viņa paša spriestspēja ir pietiekami attīstīta, lai saprastu, kādi autori, tēmas un žanri viņu interesē, lai pats izvēlētos sev lasāmvielu. Savukārt, ja nu reiz šis pieaugušais un kulturālais lasītājs ir devies izpētīt sev nezināmus laukus, izvēloties lasīt to, par kā atbilstību savai gaumei un interesēm nav pārliecināts, un piedzīvojis vilšanos, tad nebūtu īsti pareizi vainot tikai autoru, jo autors raksta, kā māk. Man drīzāk šķiet, ka pie blogiem būtu jābūt uzrakstam: "Nešaujiet uz pianistu, jo viņš spēlē, kā māk!" Kā vesternos. Bet par operu es Jums piekrītu absolūti, jo tā ir liela sāpe. Tur ir ne tikai tās problēmas, kuras Jūs uzskaitījāt. Arī tā tagadējā mūsdienu lepošanās ar Latvijas operdziedātāju spožo plejādi, kuri gūst starptautisku atzinību un dzied viselitārākajos pasaules opernamos, ir švaukstisms tīrā veidā. Ar LNO kaut kāds sakars ceļā uz šiem panākumiem ir vienīgi Ingai Kalnai, Aleksandram Antoņenko un Kristīnei Opolais, bet arī viņu gadījumā LNO loma ir neviennozīmīga. Inga Kalna LNO nez kāpēc bija kā 2. numurs, kamēr Antoņenko un Opolais par iespēju būt vadošajiem solistiem maksāja ar savas balss mocīšanu pilnīgi nepiemērotā repertuārā - Antoņenko falseta loma "Alčīnā", kuras dēļ viņam sākās nopietnas problēmas ar balsi, kamēr Opolais diez cik ilgi arī vairs nedziedātu vienā nedēļā dziedot titullomas "Mcenskas apriņķa lēdijā Makbetā", "Aīdā" un "Traviatā", bet jau nākamājā nedēļā piemest tam visam klāt "Madama Butterfly" un kaut ko no Vāgnera. Un tas viss soprānam, kam vēl nav 30 gadu! Neticama veiksme, ka viņai šī forsēšana beidzās līdz ar došanos starptautiskajos ūdeņos. Elīna Garanča, Maija Kovaļevska, Marina Rebeka savukārt nekad pat nav bijušas LNO štatā, bet Inese Galante un Egils Siliņš tomēr pieder citai paaudzei, kuras panākumiem un karjeras augšuptieces periodam tīri hronoloģiski nevar būt nekāda sakara ar Žagara ēru operā. Kamēr par Jūsu uzskaitītajām aizgājušo gadu Latvijas operas leģendām tiešām katastrofāli trūkst nopietnu pētījumu un labas literatūras. Taču tas ir akmens nevis teātra kritiķu, bet gan muzikologu dārziņā. Jo šādas grāmatas, lai tās tiešām pildītu galveno funkciju - pavēstīt par izcilu operdziedātāju - jāraksta mūzikas profesionālim, nevis kuram katram, kurš tikai prot rakstīt.
  • 1
  • 0
=< > ? Ņau-a
=
Piekrītu, varbūt,ka esmu mazliet aizšāvis šķērsām, vienīgi piebildīšu: Ja te tais blogos jāraksta (gandrīz) tikai to,ko nav jālasa, varbūt pārmaiņus pēc varētu driķēt, ko vajag iepazīt vai arī brīdināt kā teātrī: Izrādē smēķē! Tagad Jūs mani satricinājāt vēl vairāk, par ko, saprotams, paldies, akcentējot Žagara nekaunību. Tas k-gs taču patērē mūsu pilsonību,gūst visādīgu atsaucību- Kult. min., Teter-kindu fondā, Maskavas kuļtmasu sektorā un starptautiskajos angažmentos. Viņš arī šurp aicina neskaitāmus viesus, kuri viņu patencina ar pret-žestikulācijām. Kā pateicību sūtu Jumspretim atklāsmi: NO neviens nav instruēts, kas tur bija Mākslinieciski sasniegts pirmās brīv-valsts laikā. Neko par Kultūru, ne par solistiem, ne dekoratoriem, ne par inteliģenci, zināšanām, talantu. Sasniegumi: Mildas Brehmanes- Štengeles un Ādolfa Kaktiņa gari kļuvuši nemierīgi, kaut Mūžibā, bet Žermēna Heine- Vāgnere, Sergejs Martinovs atturas operu apmeklēt, viņu domas arī vairs nelūdz izsacīt publiskā telpā, jo pārāk jau nu Mākslinieki aizrāvās ar laikmeta, stilu un vokālās Mākslas zinībām. Šādu pētījumu satori.lv neatradīsit, bet, ja ir,lūdzu, dariet zināmu. Pateicos.
  • 2
  • 0
=>ņau
=
Jūs neesat īsti precīzs, jo tas mur jau nemaz nerakstīja, ka nekas "nav jāattaisno", bet gan tieši pretēji: "Un par to arī viņai būs jāatskaitās saviem amerikāņu stipendijas devējiem". Jūs argumentējat lai apgalvotu to pašu, kas te jau teikts. Un Jums tiešām " NAV PIENĀKUMS" iepazīties ar to, ar ko iepazīties nevēlaties. Jūs tiešām pret savu gribu spiestā kārtā lasāt visus KD ierakstus? Jā, es arī neesmu sajūsmā par tiem ārzemju iespaidu aprakstiem, bet mani ievērojami vairāk tracina Nacionālās operas PR teksti, kuri apgalvo, ka Žagars atkal jau iekļauts kaut kādas prominentas žūrijas sastāvā, kura vērtē vokālistu sniegumu prestižā vokālistu konkursā. Tā ir visīstākā nekaunība un tiešām par mūsu visu naudu. Šis gadījums var kaitināt, bet nenodara lielu ļaunumu. Jo te nekur nav teikts, ka šos blogus lasīt kādam IR PIENĀKUMS. Par tiem Zanes Radzobes pētījumiem ASV bija intervija satori lv.
  • 3
  • 0
Ņau
Ņ
Labi,ka aizstāvat Zanes pozīcijas, nepastāvu uz absolūto patiesību, mūsu pieredze ir visai rūgta. Tomēr vienā aspektā vērsīšu visu uzmanību uz Jūsu argumentāciju- "nav jāttaisno"! IR GAN jāattaisno, vienalga, kurš un ko ir piešķīris! Katram ir jāattaisno,lai arī šis varbūt nav labākais termins, sava esamība šeit šobrīd un Mūžības priekša. Skaļi vārdi,kuri mums traucē savtīgi un pašapmierināti dzīvot, vai ne! Es bezkaunīgi atgādināšu savu viedokli- Mums NAV PIENĀKUMS iepazīties ar katra piedzīvojumiem un iespaidiem ārzemēs, tam varētu radīt atsevišķu izdevumu, kam tīk,lai lasa. Šitie te bloki jau ir līdz brošai, kur jaunuves kaifo ap saviem tvīksmainajiem iekšējiem procesiem!
  • 3
  • 2
Mur
M
Zanei Radzobei ir piešķirta Fulbraita stipendija pētniecības darbam ASV. Tie ir ASV finansiālie līdzekļi, nevis Latvijas, kurus konkursa kārtībā pēc nopietnas atlases saņem pētnieki no visas pasaules. Tātad ne KM, ne vēl kāds šajā gadījumā ne ar ko nav šķiedies ar Latvijas naudu. Ja Zane Radzobe, uzturoties savā pētniecības vietā, skatās arī izrādes un mums kaut ko par to uzraksta, šajā gadījumā Latvijas valsts budžeta līdzekļi tam netiek tērēti, turklāt tas nemaz nav viņas pienākums. Ja viņa tomēr par izrādi, ko noskatījās, nolēma uzrakstīt, tad darīja to tikai aiz savas iniciatīvas. Tas acīmredzami nav darīts tāpēc, ka "jāattaisno notērētā nauda", jo Fulbraita stipendijas finansiālie līdzekļi Zanei Radzobei ir piešķirti pētniecības veikšanai viņas doktordarba vajadzībām. Un doktordarbs nav ne par šo izrādi atsevišķi, ne arī par amerikāņu teātri kopumā, bet gan par kaut kādiem elementiem Alvja Hermaņa daiļradē. Un arī tikai tāpēc, ka Ņujorkā ir pieejams visplašākais teorētisko materiālu arhīvs tieši par teātri. Pašu Hermaņa izrāžu dēļ jau nav jābrauc uz ASV, Tomēr disertācijās parasti ir empīriskā *izrāžu skatīšanās un to recenzijas) un teorētiskā daļa. Nezinu tik smalki, bet pieļauju, ka pēc loģikas Z.R. tur veic tieši sava darba teorētisko daļu. Un par to arī viņai būs jāatskaitās saviem amerikāņu stipendijas devējiem, nevis par izrādēm, kuras viņa pie viena Ņujorkā pati aiz savas iniciatīvas skatījās un par kurām vēl uzrakstīja KD portālam. Jā, es absolūti piekrītu tam, ka "labāk vienu reizi savām acīm redzēt, nekā lasīt un klausīties citu pastāstus", bet šaubos, vai Latvijas teātramīļiem ir tik lielas iespējas aizbraukt uz Ņujorku un paskatīties tur amerikāņu izrādes. P.S. Fulbraita stipendijas iegūšana ir liela atzinība pētniekam, un to tiešām nepiešķir kuram katram.
  • 6
  • 5
zvirbulēns
z
Kā? Vai tad viņa par savu naudu nebija atztriekusies uz ASV? Kultūras ministrija šito visu apmaksāja? Tad, tak, viņi jāliek visi cietumā? Vispār drūmi!
  • 5
  • 3
.
.
Zane, labāk ne sevi žēlo, bet tos, kurus apraksti savās recenzijās
Kate
K
Sākumā domāju: kāpēc man būtu interesanti lasīt par lugu kaut kur tur, kuru nekad (domājams:) neredzēšu, bet bija labi. Visu sapratu un beigās aizdomājos (ne apraudājos:)
zvirbulēns
z
Kur Tu vazājies pa pasauli, brauc mājās! Būs tev i prieki, i asaras, i smīns i ņirdziens! :)
zvirbulēnam
z
Kur parādās zvirbulēns, tur vienmēr kaut kas neadekvāts. Saprast no lasītā nesaprot, bet tā gribas rakstīt. Grafomānija kā saslimšana.
  • 2
  • 2
Spier
S
Kaa kuram..dazhiem ir otraadaak peec seeraam naak prieki.. ;D

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Mūžībā devies mākslinieks Eižens Valpēters

Ziemassvētku laikā 23. decembrī mūžībā devies mākslinieks nonkonformists, grāmatas Nenocenzētie. Alternatīvā kultūra Latvijā. XX gs. 60-tie un 70-tie gadi (2010) sastādītājs Eižens Valpēters (1943–20...

Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja