«Baltijas reģions ir pilns kluso liecinieku – rēgu, kas radušies nepārdomātas industrializācijas, ekstraktīvas ekonomikas un politisku kļūdu rezultātā, kā arī Krievijas pilna mēroga kara Ukrainā ietekmē. Izstāde aicina ieklausīties šajās liecībās, atgādinot ka minētie rēgi nav tikai metafora,» komentē izstādes kuratore, LLMC direktore Solvita Krese.
Izstāde Neiespējamās tagadnes rēgi 2024. gadā bija skatāma mākslas telpā State of Concept Athens, kur to rīkoja LLMC. Attīstot aizsākto konceptu, izstāde Rīgā top sadarbībā ar MVM pētniekiem, tajā iekļaujot muzeja krājuma priekšmetus. Tie ļauj izzināt padomju laika priekšstatus par ķermeņa mijiedarbību ar ekoloģiski ievainotu vidi un ideoloģijas ietekmi uz domāšanu par veselību, dabu un sociālajām lomām.
Pagātnes nospiedumus, kas glabājas iežos, fosilijās un pilsētvidē, savos darbos ar kustību un skaņu atdzīvinās Linda Boļšakova. Padomju laika patriarhālās varas vertikāles kritisku pārlasījumu piedāvās Liene Pavlovska, izmantojot tā laika enciklopēdijas kā ideoloģisku konstrukciju liecības. Kristina Olleka savos darbos pēta Baltijas jūras ekoloģiskos procesus, īpaši cianobaktēriju jeb zilaļģu vairošanos, kas ik gadu rada ekosistēmas sabrukuma riskus. Līvas Dudarevas darbos kodolizmēģinājumu iežu moduļi un to nospiedumi cilvēka ķermenī kļūst par biedējošu atgādinājumu par miera trauslumu un kara iespējamību. Egles Budvitītes filmas dalībnieki, iemiesojoties hibrīdās dzīvības formās, apdzīvo postapokaliptiskas ainavas. Savukārt Elo-Rētas Jarvas ādas un fosiliju skulptūras, kas radītas pirms vairākiem gadu desmitiem un ir savam laikam pārsteidzoši novatoriskas, nojauc robežu starp akmeni un dzīvnieku, starp cilvēku un kiborgu.