Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Aktrises arhetips

Latvijas kinovēsturē, kurā talantīgu cilvēku netrūkst, tomēr ir tikai viena īsta zvaigzne – aktrise Vija Artmane (1929–2008), kuras 90. jubileja augustā tiek atzīmēta dažādos pasākumos

Apgalvojums par "vienīgo zvaigzni" var izklausīties pārdrošs, tomēr to pārliecinoši jau pirms vienpadsmit gadiem pierādīja kinozinātniece Inga Pērkone, savā grāmatā Es varu tikai mīlēt… Sievietes tēls Latvijas filmās (2008, apgāds Neputns) veselu nodaļu veltot tieši Vijai Artmanei. Padomju iekārtā, kur aktrisei nācās aizvadīt lielāko daļu sava radošā mūža, patiesībā nebija īstu priekšnoteikumu kinozvaigžņu kultam (atšķirībā no Holivudas, kur studiju konkurences sistēmā zvaigznes bija pašsaprotama mārketinga sastāvdaļa), tomēr pieprasījums bija, jo apbrīnot un pielūgt elkus ir cilvēka dabā. Vija Artmane ar visām savām pozitīvajām īpašībām lieliski atbilda zvaigznes statusam, turklāt piepildīja to tik iespaidīgi, ka pārdzīvoja pat sistēmu, kurā šis statuss bija veidojies.

Protams, neviena sistēma nevar izveidot zvaigzni, ja kandidātam nav talanta, un šajā jomā Vijas Artmanes kvalitātes nav apšaubāmas – tāpēc jubilejas laikā ir arī pietiekami daudz vērtīgu filmu, ko rādīt un redzēt. Starp citu, Nacionālā kino centra portālā filmas.lv var iesākumam noskatīties pat gandrīz unikālu relikviju – 1955. gada kinožurnālu Padomju Latvija, kur iemūžināta viena no pirmajām Vijas Artmanes virsotnēm Dailes teātrī – Džuljetas un Romeo duets ar Eduardu Pāvulu, divu jaunu, skaistu un ārkārtīgi daudzsološu talantu divspēle.

 

Tā izskatās Eiropa!

Turpmāko aktrises un viņas personības mūžu rādīs dokumentālā filma Aktrise un laiks. Vija Artmane – Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcijas jaunākais darbs, ko veido režisore Agita Cāne-Ķīle un scenārija autore Daira Āboliņa. Laika jēdziens filmas nosaukumā nav ielikts nejauši – Daira Āboliņa uzsver, ka Vija Artmane ir viena no retajām kinozvaigznēm, kas savu tēlu nevis vienreiz atklāj un pēc tam visu mūžu ekspluatē, bet gan dabiski mainās līdzi laikam un pasaulei – to apliecina kaut vai Vijas Artmanes balss ieraksti, kas jaunībā skan kā maigas princeses balstiņa, bet gadu gaitā pārvēršas par skaisti samtainu altu.

Lielākais pārsteigums filmas uzņemšanas gaitā scenārija autorei bijis Vijas Artmanes privātais kinoarhīvs, kuru filmas autoriem uzticēja aktrises dēls Kaspars Dimiters, – 32 stundas amatierfilmējumu materiāla uz 8 mm kinolentes. Divas diennaktis skatoties šo nu jau tehnoloģiski grūti pieejamo kinomateriālu, Daira Āboliņa atskārtusi, ka tas skaudri ilustrē kultūrvēsturei tik būtisko pienākumu fiksēt aizejošo laiku, – līdz šim neviens cits nebija tik daudz un tik dabiskās situācijās filmējis Viju Artmani tieši tajos gados, kad viņa patiešām bija sava talanta virsotnē, īsta dīva, turklāt arī jauna, skaista sieviete, kurai patīk sauļoties skaistos peldkostīmos un priecīgi dauzīties ar bērniem un suņiem.

Jānis Streičs filmā saka – tolaik mēs skatījāmies uz Viju un domājām: "Tā izskatās Eiropa!", bet tā ir tikai laimīga nejaušība, ka līdz mūsdienām saglabājušies šie filmētie dokumenti, kuros redzam dzīvu, nevis oficiāli angažētu Viju Artmani viņas daudzajos sabiedriskajos pienākumos. Dairai Āboliņai filmas radīšanas procesā izveidojies iespaids par Viju Artmani kā par varenu aisbergu, kura neaptveramo zemūdens daļu aktrise aizejot paņēmusi sev līdzi; kā daudzdimensiju figūru, kurai nav tikai viena – komunistes vai kolaboracionistes – šķautne, ko mīl uzsvērt sociālo tīklu komentētāji.

 

Atmiņas par karalieni

Dokumentālās filmas Aktrise un laiks. Vija Artmane pirmizrāde notiks kinoteātrī Splendid Palace aktrises dzimšanas dienā 21. augustā. Trīs dienas vēlāk, 24. augustā, filma būs skatāma LTV1 ēterā. Tomēr šis būs Latvijas kinovēsturē pirmais gadījums, kad vēl četras dienas pirms pirmizrādes tiks uzņemtas atsevišķas ainas, kuras plānots iekļaut filmā, un šajā piedzīvojumā var piedalīties visi Vijas Artmanes talanta cienītāji.

Rīgas svētkos 17. augustā kinoteātris Splendid Palace un filmas radošā komanda rīko pasākumu kompleksu Vijas Artmanes lielā nakts vairākās Rīgas vietās, sākums ir plkst. 20 kinoteātrī, kur ar leģendārā režisora Rolanda Kalniņa ievadvārdiem tiks demonstrēta dokumentālā filma Saruna ar karalieni (1980) – ļoti atklāts un brīžiem nesaudzīgs mākslinieces portrets, kas filmēts viņas 50. jubilejas gadā (operatori Juris Podnieks un Kalvis Zalcmanis). Rolanda Kalniņa filmogrāfijā šī ir visbūtiskākā dokumentālā filma, 1980. gadā tā saņēma balvu Lielais Kristaps un 2018. gadā restaurēta studijā Lokomotīve pēc Valsts kinofotofonodokumentu arhīva pasūtījuma. Uz šo seansu ieeja par brīvu visiem interesentiem.

Vakara turpinājumā kinoteātra Splendid Palace pagalmā turpināsies sarunas un atmiņas par Viju Artmani – stāstīs Jānis Streičs un Daira Āboliņa, aktrisei rakstītas vēstules lasīs viņas meita Kristiana Dimitere un mazmeita Berta Vilipsone, skanēs pašas Vijas Artmanes balss dažādu gadu dzejas lasījumos no Latvijas Radio arhīva (vakara režisore – Zane Gargažina). Lielās nakts scenārijā ietilpst arī videoprojekcijas pilsētvidē – Vijas Artmanes fotogrāfiju montāžas no plkst. 21.40 būs skatāmas Laipu ielā Vecrīgā, kur aktrise mitinājusies studiju gados, un Dailes teātra logos, tādējādi tiks iezīmēta vieta, kur aizvadīta mākslinieces radošā mūža lielākā daļa.

 

Kaislību mezglā

Dienu pēc jubilejas, 22. augustā, Vijai Artmanei veltītu vakaru rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība, kas svinēs arī pirmās profesionāli izglītotās latviešu kinoaktrises Astrīdas Gulbes (1929–2018) jubileju un kinoteātra Splendid Palace Mazajā zālē demonstrēs režisora Pāvela Armanda spēlfilmu Kā gulbji balti padebeši iet (1957). Šī ir faktiski pirmā spilgtā Vijas Artmanes kinoloma pēc ekrāna debijas ne visai veiksmīgajā viesrežisora Eduarda Penclina filmā Pēc vētras (1956), Latvijas kinovēsturē tā paliks kā brīnišķīgs aktieru tandēms – (vēl tumšmatainas) Vijas Artmanes tēlotā skolotāja meita Dace un Valdemāra Zandberga revolucionārs Mārtiņš.

Vēl citas un visai dažādas Artmanes kinolomas var meklēt portālā filmas.lv – tur skatāma gan hrestomātiskā Blaumaņa ekranizācija Purva bridējs (1966), kur temperamentīgais režisors Leonīds Leimanis ar ģeniālu nojautu salika vienā pārī Viju Artmani un par viņu astoņus gadus jaunāko Uldi Pūcīti, gan pavisam citas desmitgades aktiermeistarības paraugs – Jāņa Streiča Svešās kaislības (1983), kur Vijas Artmanes tēlotā saimniece Anna pēckara gados nonāk sarežģītu kaislību mezglā gan sievišķīgi privātu, gan politisku iemeslu dēļ.

Portālā filmas.lv pieejama arī Valdemāra Pūces filma Mērnieku laiki (1968), tikai to labāk šobrīd datorā neskatīties, bet pagaidīt septembri – kinofestivāls Baltijas pērle tieši Vijas Artmanes dēļ pēc ilgiem gadiem atkal pievēršas Latvijas kino parādībām un pat kopā ar Valsts kultūrkapitāla fondu ieguldījis finansējumu filmas restaurācijā, tāpēc 22. septembrī kinoteātrī Splendid Palace notiks atjaunotās filmas pirmizrāde un Vijas Artmanes godināšana. Festivāla vadītāja Marina Ļipčenko pati izvēlējusies restaurācijai tieši šo klasikas ekranizāciju, kurā Vija Artmane "šekspīrisku kaislību līmenī" spēlē Lienu, turklāt par satriecoši spēcīgiem tiek uzskatīti arī Elzas Radziņas un Eduarda Pāvula aktierdarbi. Un galu galā – Vijas Artmanes partneris šajā filmā ir Gunārs Cilinskis, kurš, kā atgādina Inga Pērkone, ieņem Vijai Artmanei līdzvērtīgu zvaigznes vietu Latvijas aktieru vīriešu plejādē.

Tātad Vijas Artmanes 90. jubilejas svinības sola izvērsties plašumā, un tas arī pelnīti – kā zvaigznei, karalienei un lielai aktrisei pienākas.

Top komentāri

Par karalieni
P
viņu izmelot nesanāk. Artmanei no aristokrātisma ne tik, cik melns aiz naga, nevarēja tik vaļā no vulgaritātes. Arī tāpēc bija izteikta padomju aktrise. Radziņa pēc karalienes izskatījās daudz vairāk.
Itamars Toledano
Klausīties muļķa spriedelēšanā ir tas pats, kas savu apziņu sagandēt un dvēseli piegānīt. Tāpēc allaž der padomāt par vārdkopas - ''Smiļģa skola'' patieso nozīmi un izsecināt kā bija PATIESĪBĀ: vai tā bija talantu kalve vai mankurtu un izvirtuļu zaņķis. Der padomāt par kritērijiem, kas nosacīja šī bara sajūtas un klātbūtnes PIEDERĪBU. Der atcerēties par KP tiešo līdzdalību visur un visā, un tieši šajā rakursā vērtēt gatavā produkta kvalitāti un kvalitātes potences iespējas un robežas, nevis lēti un akli jūsminoties aizgrābtu un apstulbinātu tirgus bābu līmenī.
Mīti un elki ir visām tautām.
M
Tagad, kad viss aizgājis aizmirstībā, var stāstīt lerģendas par teātru korifejiem, lai gan viens tāds īsts bija tikai Pēteris Lūcis vai Rolands Kalniņš. Pārējie - partijas un valdības korifeji, ar akūtu vai ne tik akūtu nacionalitātes, un prievīšu un pastalu slimību, tai pašā laikā, uz vēdera un dibena lienot valdošo spēku priekšā. Latvijas māksla ir pārāk provinciāla, diletantiska un infantila lielās kultūras priekšā, un būtu daudz gudrāk paklusēt.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja