Kopš aizgājušā gada nogales kinoteātros skatāma režisora Ridlija Skota filma Visa pasaules nauda/ All the Money in the World. Tā ir nozīmīga vairāku iemeslu dēļ – Ridlijs Skots sen ir viens no tiem režisoriem, kura filmas ir jāskatās kā būtiski pieturas punkti Holivudas kinovēsturē. Nesen meistars nosvinējis savu astoņdesmito dzimšanas dienu, to "atzīmēdams" ar Visu pasaules naudu – vienu no uzņemšanas procesā neparastākajiem darbiem savā karjerā (par to mazliet vēlāk).
Perfekcijas lauciņš
Ridlijs Skots biznesā ienāca 60. gados, un 80.–90. gados talantīgais britu režisors kļuva par ietekmīgu spēlētāju Holivudā. Nekavēšu jūsu laiku, uzskaitot visus Ridlija Skota labos darbus, – viņš ir uzņēmis četrdesmit filmu, bet pieminēšu vien tās, bez kurām Holivudas attīstība nav iedomājama. Tas ir gan fantastikas un žanra šedevrs Svešie/Alien (1978), gan futūristiskais trilleris Pa asmeni skrejošais/The Blade Runner (1982), gan feministiskais manifests Telma un Luīze/Thelma & Louise (1991), gan senvēstures varoņsāga Gladiators (2000) un daudzas citas.
Arī pēdējos septiņpadsmit gadus, ko laimīgi esam pavadījuši XXI gadsimtā, Ridlijs Skots ir strādājis ārkārtīgi intensīvi, un, kaut arī viņa šajā laikā tapušās filmas vairs nevar nodēvēt par Holivudas svarīgākajiem darbiem, tie ir ārkārtīgi profesionāli Holivudas produkti, kas pamatā veidoti Ridlijam Skotam tik tuvajā fantastikas filmu žanrā (Marsietis/The Martian (2015), Prometejs/Prometheus (2012) u. c.). Nesen Ridlijs Skots ir atgriezies pie saviem būtiskākajiem XX gadsimta darbiem, veidojot to turpinājumus (dažādā kapacitātē), – viņš režisējis Svešo. Covenant/Alien: Covenant (2017), kas uz ekrāniem iznāca pērn. Filmas Pa asmeni skrejošais 2049/Blade Runner 2049 (2017) – 1982. gada filmas turpinājuma – tapšanā Ridlijs Skots piedalījies producenta statusā.
Arī 2018. gada darbu saraksts ir blīvs – Ridlijs Skots kā producents darbojas astoņpadsmit projektos, kā režisors – divos (to vidū ir kārtējais Svešo/Alien laidiens). Nav šaubu – Ridlija Skota darbaspējas 80 gadu vecumā ir apbrīnojamas. Turklāt viņa filmas – gan izcilās, gan "tikai" labās – apdzīvo to profesionālās perfekcijas lauciņu, līdz kuram "mirstīgam" (vai vienkārši viduvējam) režisoram neaizsniegties.
Šķietami vienkārši
Visa pasaules nauda Ridlija Skota filmu un to žanriskās amplitūdas kontekstā ir šķietami vienkāršs darbs – uz dokumentāliem faktiem balstīta drāma, kuras centrā ir amerikāņu naftas magnāta miljardiera Žana Pola Getija mazdēla nolaupīšana 1973. gadā Itālijā. Un, protams, turpmākie notikumi – sešus mēnešus ilgstošā drāma, kuras gaitā Geila Herisa Getija, nolaupītā pusaudža māte un magnāta dēla šķirtā sieva, izmisīgi mēģina savākt nolaupītāju pieprasīto izpirkuma maksu – 17 miljonus ASV dolāru.
Kas gan tā par summu cilvēkam, kuram ir visa pasaules nauda? Tāds ir nolaupītāju – itāļu radikāļu – domu gājiens. Taču viņi acīmredzami nav bijuši īpaši informēti par Getiju dzimtas īpatnībām. Miljardieris Getijs ir ne tikai visu laiku bagātākais cilvēks pasaulē (tāds teksts izskan filmā), bet arī, iespējams, viens no visu laiku visknauzerīgākajiem, skopākajiem tipiem, kurš nekādā gadījumā netaisās maksāt pieprasīto izpirkuma maksu. Savukārt Geilai Getijai (lomā izcila ir Mišela Viljamsa) nekādas naudas nav. No Žana Pola Getija dēla – narkomāna – viņa ir šķīrusies, turklāt šķiršanās gaitā atteikusies no jebkādas naudas ar nosacījumu, ka viņai tiek saglabāta aizbildniecība pār abu bērniem.
Filmas dramaturģija tiek būvēta, konfrontējot nolaupītā (lomā labs ir jauniņais Čārlijs Plamers) un viņa mātes izmisumu, noziedznieku nepacietību un Getija eksaltētās skopuma izpausmes – viņš ir gatavs piedalīties mazdēla glābšanā nevis ar izpirkuma naudu, bet gan piesaistot savu darbinieku, izbijušu CIP spiegu Flečeru Čeisu (lomā – Marks Vālbergs). Ridlijs Skots filmu veido samērā vienkārši, pretnostatot cilvēcīgu izmisumu, bailes, neziņu, draudus, kas kulmināciju sasniedz vienā no vardarbīgākajām epizodēm (ar nolaupīto puiku), un nolaupītā zēna mātes, kā arī viņas sabiedrotā (Marka Vālberga varoņa) mēģinājumus nodiņģēt izpirkuma summu, uzturot sarunas ar nolaupītājiem, kā arī panākt, lai pasaules bagātākais cilvēks šo summu tomēr samaksā...
Filmā ir labi sabalansēta gan trillera, spriedzes līnija, gan šajā drāmā iesaistīto varoņu raksturu izpausmes.
Izdzēst Speisiju
Viena no lielākajām filmas veiksmēm ir 88 gadus vecais kanādiešu aktieris Kristofers Plamers slimīgi skopā Žana Pola Getija (1892–1976) lomā. Iespējams, kāds atceras Kristoferu Plameru jaunu un daiļu no leģendārajām Mūzikas skaņām/The Sound of Music (1965). Ārzemju presē jau daudz un krustu šķērsu rakstīts par neierasto veidu, kādā Kristofers Plamers ticis pie šīs lomas jau pēc filmas pabeigšanas. Daži kino biznesā iesaistītie ir paguvuši redzēt filmas versiju, kurā Getiju spēlē Kevins Speisijs – lielisks aktieris, kuram izdevās nogalināt savu karjeru pērnā gada Holivudas seksa skandālu lērumā.
Informācija par Kevina Speisija saistību ar dažādiem seksuālas dabas skandāliem (turklāt ar mazgadīgiem zēniem), kas pārplūdināja presi rudenī, mudināja Ridliju Skotu pieņemt principiālu lēmumu. Neilgi pirms filmas pirmizrādes Ridlijs Skots nolēma pārfilmēt visas epizodes, kurās redzams Žans Pols Getijs Kevina Speisija tēlojumā. Režijas klasiķa motivācija bija ne tikai nevēlēšanās pakļaut filmu finansiālam riskam, bet arī profesionāla principialitāte – riebums pret aktieri, kas tika apsūdzēts nepiedienīgā uzvedībā. Vai no biznesa viedokļa šis bijis pamatots solis – par to var diskutēt. Lēmums pārfilmēt vismaz vienu ceturto daļu filmas nav nekāds lētais prieks. Epizožu, kurās darbojas Getijs seniors, filmā nav maz, un pamatā šīs epizodes ir filmētas no jauna – 2017. gada 20.–29. novembrī (manipulācijas ar datoru ir minimālas). Arī citiem aktieriem – Mišelai Viljamsai un Markam Vālbergam – nācās vēlreiz nospēlēt epizodes kopā ar Kristoferu Plameru.
Kristoferam Plameram Getija loma ir kā uzlieta – tas ir viens no aktiera labākajiem darbiem kino. Plamera Getijs ir skopuma, stinguma un cinisma koncentrāts – cilvēks, kura alkatība un taupība ir ieguvusi absurda mērogu. Tajā pašā laikā, kad Getijs žņaudzās par izpirkumā maksājamiem miljoniem, viņš turpināja iegādāties mākslas priekšmetus daudzu miljonu vērtībā. Lieliska ir filmas epizode, kurā Getijs pērk kārtējo Madonnu ar bērnu. Vairākums no šiem mākslas šedevriem ir skatāmi Getija vārdā nosauktajā mākslas muzejā Losandželosā – iespējams, skaistākajā vietā, kāda atrodama Kalifornijā.
Zelta globusa nominācija Kristoferam Plameram kā labākajam otrā plāna aktierim ir adekvāta atzinība par viņa darbu šajā filmā. Visu cieņu arī Mišelai Viljamsai Geilas Getijas tēlā – šī loma nav tipiska aktrisei. Cerams, viņas paveiktais saņems arī novērtējumu – viņa nominēta Zelta globusam, varbūt tiks izvirzīta arī Oskaram. Tie ir labi iemesli, lai noskatītos šo trilleri par alkatības tēmu. Starp citu, Žana Pola Getija seniora un viņa mazdēla lomas tēlotāju uzvārds – Plamers – ir tikai sakritība, aktieriem nav radniecīgu saišu.