Beidzot oskarotais krievu režijas "cars" Ņikita Mihalkovs startē ar savu ilgi loloto Lielā Tēvijas kara eposu Saules nogurdinātie 2. Kannu kinofestivāla konkursam atlasītais trīs stundas garais blokbāsters Saules nogurdinātie 2. Dieva priekšā ir epohālā darba 1. daļa (2. daļa - Saules nogurdinātie 2. Citadele - gaidāma rudenī), un, protams, tās tapšana valstī izsaukusi viedokļu vētru. Taču, ignorējot visus politiskos un ideoloģiskos filmas parādīšanās tautai fakta apsvērumus, būtiskākais, kas patiesi priecē, - Mihalkovs -, kā daudzi cerēja, absolūti nav iekritis režijas "marasmā", un šī "Krievijas atbilde Spīlberga Glābjot ierindnieku Raienu" tik tiešām ir diža vēriena filma, nevis TV izrāde vai butaforiski falšs, politiski angažētu ķēmu kino par lielkrievu šovinisma jeb, korektāk, patriotisma tēmu. Liela stila filma, kura - un tas ir galvenais pārsteigums - pēc gara un jēgas ir daudz tuvāk Kventina Tarantīno Inglorious Basterds/Bēdīgi slavenajiem mērgļiem, nekā varēja domāt pat vispārdrošākie Mihalkova fani. Jau sākot ar to amizanto faktu, ka režisors/scenārists/galvenās lomas tēlotājs ir atdzīvinājis VISUS bojāgājušos, pašnāvībā mirušos vai noslaktētos Saules nogurdināto (par šo pirmo 1994. gada darbu tad arī tika Oskars gada labākās ārzemju filmas kategorijā) varoņus - Kotovu, drošības dienesta žurku Mitju, Nadju u. c. Filmā Mihalkovs apliecina sevi ne tikai kā teicams aktieris un lielisks filmēšanas organizators, bet kā režisors, kurš nudien "tur roku uz pulsa" pasaules kino, un atsauces ir visai ekstrēmas - pat skarba melnā humora līmenī (kauču - Staļina slepkavošana ar tortes palīdzību). Galu galā režisors cer, ka šī filma piesaistīs jaunatnes auditoriju, kuras zināšanas par vēsturi, Mihalkova vārdiem, "ir katastrofālas".
Ilgi - astoņus gadus - un pamatīgi tapusi, uzreiz redzams, ka dārga (publiskotais budžets 33 miljoni dolāru gan šķiet neticami maz, ņemot vērā opusa vērienīgumu, batāliju ainas un teicamos specefektus). Stāsts par Lielā Tēvijas kara subjektīvo vēsturi, ārprātīgo izdzīvošanas cenu (daudzas filmas faktu detaļas, lieku galvu ķīlā, jums būs šokējošs pārsteigums) un, protams, "noslēpumaino slāvu dvēseli", kā citādi. Jā, Mihalkovs mākslinieks ir uzkāpis savām Putina režīmu slavinošā pilsoņa ambīcijām pamatīgi uz rīkles. Neesmu īsti drošs, vai par šo "kara filmu" viņam reālie veterāni teiks dziļu spasibo..