I
"Cik Tu teici?"
"Seši, desmit un pieci!"
"Labi, vienalga, neesmu matemātiķis!"
"Kas tad Tu esi?"
"Izbijis hipijs zem kura matiem
ne vairs tik gariem
vārdi pulcējas bariem.
Koks uz kura zariem esme pil."
"Stravinskis esot teicis: 'es ēdu mūziku'.
Tu varētu teikt: 'es ēdu valodas'.
Bet par tiem gadiem…"
"Kas Laiks? Tas izgaist! Tvaiks!
Skaitīt gadus – kāds niķis!
Kā jau teicu – neesmu matemātiķis!"
"Bet gramatiķis? Varbūt gramatiķis
māk saskaitīt valodas
kā baņķieris valūtas?"
"Etiķetes! Fui! Man tīk tik tās
aiz kurām alus, vīniņš uzpildās!"
II
Atnāca Uldis, prasīja cik maksā Uldis?
Uldi nevar nopirkt Uldis atbildēja.
Uldis aizgāja. Atnāca Uldis.
Vai Tu esi Uldis? Es neesmu
Uldis, es esmu Uldis.
Un tas, kas aizgāja, vai tas arī ir Uldis?
Nezinu, vēl nebiju atnācis!
Cik reiz dienā Uldis ir Uldis?
Tik reizes, cik dienā ir Ulžu!
Uldis aizgāja, bet Uldis palika
turpat uz vietas stāvot.
Un viņš redzēja – aiziet Uldis un atkal atnāk.