Cirvis skolas somā

Skola ir vainīga tajā, ka 1) bērni tiek dalīti , dalīti pēc vecāku ietekmīguma, noderības(frizieri, drēbnieki, ārsti) utt 2) uz skolu var atļauties iet tusēt, nevis mācīties ( mēs visi taču zinām, ka ir skolotāji, kuru uzdotos mājas darbus pilda VISI!!!!!!) 3) skolotājs pats izturas pavirši pret saviem pienākumiemuc Bet vecāki no brīža, kad bērns pārkāpj skolas slieksni velk galus kopā par ēdināšanu, mācībām nepieciešamo, par ārpusklases nodarbību apmaksu. Šī sistēma pati pieprasa, lai skola būtu aytbildīga no tā brīža, kad sākas skolas gaitas....

Es par kādu likumu,kad tie vecāki,kas nepieskata bērnus ir jāatbild,lai normāli augošo bērni,kurus pieskata neciestu...es pat piekrītu krievu laikus bija cieņa gan pret skolotājiem,gan pret vecākiem cilvēkiem,bija likums un nebija tāda vardarbība skolās.Arī mans bērns cieta..zinu,ja tas neapstāsies vēl daudz ģimeņu aizbrauks uz ārzemēm,kur ir likumi skolās un ja vecāki nepieskata var pat bērnus atņemt.Man žēl,ka Latvijai nerūp mūsu bērni!Ne tikai inflācijas jautājums jārisina,bet arī ,kā pasargāt bērnus no vardarbības,ko darīt?

Mani vienmēr ir šausminājusi Varasvīru vēlme mērkaķoties pakaļ ārzemēm. Latvijas skolas tradīcijā bija milzīga ieinteresētība ik bērna liktenī. To nopostīja. Skolēna/skolotāja attiecības mākslīgi formalizēja. Tie jaunvārdiņi izglītojamais/izglītotājs nemaz nav tik bezvainīgi, tie rada plaisu starp bērnu un pēc vecākiem vistuvāko cilvēku. (Vai varar iedomāties, ka bērns, kam nodarīts pāri, uzticēs savu sāpi «izglītotājam»?) Skolotājam gan! Ja valsts patiešām būtu ieinteresēta novērt varmācību skolā, tā vispirms saprastu, ka skolēnu skaits klasē nedrīkst būt lielāks par 15! Tad bērni vislabāk cits citu iepazīst, sadraudzējas; arī skolotājam vieglāk ir pamanīt kā agresīvos līderus, tā atstumtos un, liekot lietā savas pedagoģiskās prasmes ietekmēt kā vienu, tā otru uzvedību un attiekcības. Es zinu skolotājus, kuŗu klasēs nekad nav bijuši atstumtie.

Raksta autors pilnīgi neizprot situāciju, taču grib paspīdēt, aprakstīdams šausminošus notikumus, un balstās tikai uz saviem pieņēmumiem. Reizēm tie arī ir izgadījušies daudzmaz pareizi. Taču to, ka viņš ir visai attālās pozīcijās no skolas, uzreiz var redzēt ( to pašu varu teikt par dažu komentētāju tekstiem). Tā kā pati strādāju skolā, tad varu teikt - piekrītu jā, jā, Ievai - daļēji, bet pilnībā piekrītu nē un zurka - jo skolas zaņķis tiešām ir atbaidošs. Tikai tas ir jāapskata pavisam citādi, nekā to ir veicis autors. To, kas īstenībā notiek skolā, varētu aprakstīt kāds normāls skolotājs - arī es, bet nav laika, jo ir jāgatavo ieskaites (pašiem tās ir jāsastāda ārpus darbalaika un bez apmaksas), jālabo darbi ( par santīmiem), jāgatavojas stundām (bez apmaksas), jāveic bezgalīgie klases audzinātāja pienākumi, jākontaktējas vakaros ar vecākiem u.tt. u.tt. To es uzskaitu nevis, lai žēlotos (jo skolotājs jau nedrīkst žēloties, ka saņem 290 Ls uz papīra, tas jau tāpat ļautiņiem liekas šausmīgi daudz!|), bet tāpēc, ka tiešām nav laika! Tāpēc par problēmām skolās raksta tālu no tā stāvoši cilvēki, kuriem vienkārši liekas vilinoši šie temati, jo var iegūt ļoti vieglu un ērtu popularitāti - nav citas jomas, kas skartu tik daudzus!

Nez kāpēc visu noveļ tikai uz skolu. Vecākiem arī jāuzņemas atbildību par savu bērnu darbiem, arī par cirvi skolas somā, jādomā par to vai viņi paši ir mīlējuši un gribējuši savu bērnu, tikai pēc tam jāvaino skola un sabiedrība.

Nejaucības skolēnu starpā notiek katru dienu, un tās ir ļoti rafinētas. Un uz aizdomu pamata vien nevienu šķietamo ļaundari apvainot nevar. Viņš melos un noliegs visu ar putām uz lūpām un acīs skatīdamies. Tāpēc patiesi nebrīnos, ka drīz pienāks arī mums dramatiski ekscesi. Un ko tur var darīt skolotāji, ja viņiem nav nekādu reālu tiesību, un no viņiem nebaidās? Tikai reālas bailes no soda cilvēku attur no noziedzīgas rīcības. Par sirdsapziņu mūsu laikos nav ko runāt...

Paldies! Labs un patiess raksts. Visdzilaka ciena - autoram, s.ludmila

Psihologi uzskata, ka ērniņa morālās īpašības tiek izveidotas līdz četru gadu vecumam, bet pēc tam reāli strādā tikai aizliegums. Tātad nekādas skolas un daudziem arī bērnu dārza. Tikai vecāki un aukles, kuriem jāiemāca sīkajam, ka viņš nav vienīgais un arī labākais ne, kā arī to, ka kauties nedrīkst, bet ir jāiet pie pieaugušajiem. Cita lieta, piemēram, ir tā, ka skolotāja arī ir cilvēks ar savu viedokli par to, kurš ir labākais. Un, ja tas, nedod Dievs, nav māmiņas mīļais sususriņš.....Arī ar aizliegumiem pie mums iet švaki, lielā mērā tāpēc, ka skolotāja baidās gan no bērniņiem, gan viņu kareivīgajām mammām. Un vēl, protams, liela problēma ir tā, ka daudzi bērni neprot veidot attiecības ar vienaudžiem, bet sēž kaktā un gaida, kad viņus sāks mīlēt. Un galu galā šāda gaidīšana apnīk. Te nu varētu iejaukties skolotāja, taču viņa visticamāk nav apmācīta tisināt tādas problēmas....

Smieklīgi vai nesmieklīgi, bet tas ir noticis.

Tas nav, draudziņ, smieklīgi! Pie tam nemaz! Skolas zaņķis ir atbaidošs! Un raksts ir perfekts! Paldies autoram!

Es savulaik no skolas arī ar zilumu zem acs atnācu, bet es skaidri apzinos, ka tas bija ne jau tādēļ, ka mēs sīkie bijām debīli, bet tāpēc, ka džekiem savā starpā lietas vajadzēja nokārtot, pārāk lecīgs biju un dabūju, ko biju pelnījis:) Bet mūsdienās sīči ir vienkārši totāli stulbi palikuši. Laikam aiz neko darīt. Vēl viens interesants fakts, ko es tā teikt caur galiem uzzināju - nesen pie vienas skolas kāds skolnieks vienkārši naturāli seksuli kopojās ar kaķi (nu ņēma un izd*āza to kaķi), pats to filmēja ar mobilo telefonu un vēlāk video pa klasi un skolu ceļoja. Protams, ka skolotāji to kaut kā uzzināja, pastāstīja vadībai, bet viss tika noklusēts. Smieklīgi tomēr:)

1. Katra sevi cienoša skola noklusēs visu, kamēr vien būs iespēja kaut ko noklusēt - tas ir cilvēka dabā. 2. Te atkal ir runa par sekām! Padomju laikos arī bija grupējumi utt., esmu arīdzan pakāvies un tamlīdzīgi, bet skolas un skolu ietvaros mantiskā līmeņa un līdzīga lekšanās nenotika. Varbūt tomēr ir jāpadomā arī par vecākiem? Protams, savi bērni ir jāaizstāv, bet pastāv zināma paškritika... Patlaban gan katra ģimene un tās atvases ir ideāli un man nereti ir brīnums, kur mūsu ideālajā valstī rodas problēmas un noziegumi!

Žēl, ka neizlasīju šo rakstu, kad vēl mācījos pamatskolā - arī būtu aiznesis kādu dienu uz skolu cirvi. Ja nopietni, tad es šaubos, vai redzēsim kādas pozitīvas pārmaiņas, pirms tas cirvis reiz tiks likts lietā un tad visi savā pasaulē dzīvojošie atmodīsies un šausmināsies par to, kas notiek Latvijā. Vispirms Latvijai vajadzētu vienu kārtīgu izglītības ministru, tā teikt, veci ar p*****m, kas neteiktu skaistas runas, bet izsvēpētu visus tukšu salmu kulstītājus no ministrijas, pats ierastos negaidītās vizītēs skolās, lai pārliecinātos, kā noris "mācību process" utt. Tāds vecis, ja viņam vēl būtu apkārt stipra komanda, varētu vest skolu direktorus un skolotājus kaut nedaudz pie prāta, kuri tad sāktu ievest kārtību savās skolās. Protams, tas nav tikai izglītības ministra kompetencē, bet pašlaik uz labo pusi neiet nekas.

Nu Jūs tak est viens gudrs cilvēks, taisni tā, ja neskaita - bērnu tāpat vienkārši spēj mīlēt tikai mammas (un arī ne visas)..... Nereti tieši mātes mīlestības, kas tik bieži mēdz būt akla, no bērna izveido velns viņu zina ko. Būtu prātīgi gadījumos, ja bērns ir samaitāts nelietēns, sodīt vecākus un ne vārda nerunāt par skolu un valsti, ne vārda. Vecākiem ir jātiek galā ar saviem mīlas augļiem.

Leitnant Šmit, kam jānotiek notiksies, notiksies, ka es Jums saku, un labi, ka tā!