Kongresa dienas kārtībā bija vairāki svarīgi jautājumi, starp kuriem galvenie bija jaunu dalīborganizāciju uzņemšana, vadītāja un ģenerālsekretāra vēlēšanas, rezolūciju „Cilvēks pirmajā vietā: progresīva Eiropas politikas dienas kārtība” un „Jauns ceļš, spēcīgāka PES” apstiprināšana, kā arī divu Eiropas sociāldemokrātu partiju kopējo aicinājumu pieņemšana – Eiropas līderiem par finanšu tirgu stingrākas regulēšanas nepieciešamību un Kopenhāgenas klimata pārmaiņu samita dalībniekiem par ievērojamu kaitīgo izmešu samazināšanu līdz 2020. gadam . Tāpat, kongresa ietvaros notika Eiropas progresīvo pētījumu fonda rīkots seminārs un apjomīga diskusiju apkopojuma „Next Left: Renewing Social Democracy” (Jauns kreisais virziens: Sociāldemokrātijas atjaunošana"), prezentācija un vairāki diskusiju paneļi par Eiropas politikas nākotni un sociāldemokrātijas vietu tajā, par klimata pārmaiņu sociālajām sekām, kā arī finanšu tirgu regulēšanu, lai novērstu pašlaik vērojamo sociālo katastrofu atkārtošanos.
Tradicionāli, kongresā tika nolasīti lielāko dalīborganizāciju darbības ziņojumi – PES darbības 2007. - 2009. g. ziņojums, Progresīvās sociālistu un demokrātu alianses frakcijas Eiropas parlamentā ziņojums, PES Sieviešu organizācijas ziņojums, jauniešu organizācijas ECOSY ziņojums, kā arī citi.
Bez tradicionālajām un visnotaļ spilgtajām kongresa vadības un dalīborganizāciju pārstāvju uzrunām, kur īpašu uzmanību izpelnījās Eiropas parlamenta frakcijas līderis Martins Šulcs, kongresa delegātus uzrunāja arī vairāki viesi, tādi kā Austrālijas premjerministrs Kevins Ruds, ANO ģenerālsekretāra īpašais padomnieks, ASV ekonomists Džefrijs Sakss, bijušais ASV Demokrātu partijas Nacionālās komitejas vadītājs Hovards Dīns. Katrs no tiem uzsvēra PES un Eiropas sociāldemokrātu svarīgo lomu ne tikai Eiropas, bet arī pasaules progresīvo spēku iedvesmai, jo neskatoties uz lēnām notiekošo globālo varas centru maiņu, sociāldemokrātu veidotais Eiropas labklājības valsts modelis joprojām ir attīstības etalons, īpaši jaunattīstības valstīm. Tāpēc ir tikai pašsaprotami, ka starp kongresa viesiem bija pārstāvji no Moldovas, Ukrainas, Azerbaidžānas, Ķīnas, Krievijas, Brazīlijas, Libānas, Palestīnas, Marokas u.c. Arī vairāku globālu starptautisku nevalstisko organizāciju, tādu kā Amnesty International, Oxfam, WWF u.c., pārstāvji apmeklēja kongresa pasākumus. Starp visiem bija manāmas arī tādas vērā ņemamas personības kā ilglaicīgais Eiropas Komisijas vadītājs Žaks Delors, Pasaules tirdzniecības organizācijas vadītājs Paskāls Lamī, Pasaules valūtas fonda izpilddirektors Dominiks Štrauss-Kāns, ASV ekonomists un Kolumbijas universitātes profesors Džosefs Stiglics un daudzi citi.
Kongresa gaitā dalībnieki ar 98% balsu vairākumu par PES prezidentu pārvēlēja esošo PES vadītāju Polu Nīrupu Rasmusenu, un ar vienbalsīgu atbalstu savus amatus saglabāja arī esošais ģenerālsekretārs Filips Korderī un galvenais finansists Ruairī Kvinns. Par PES pilntiesīgu locekli kļuva Slovākijas sociāldemokrātu partija SMER, kā arī Eiropas progresīvo pētījumu fonds (starp tā pilntiesīgām loceklēm ir arī LSDSP un Brīvības un solidaritātes fonds). Par asociētajām loceklēm kļuva radniecīgās partijas no Serbijas, Melnkalnes, Bosnijas un Hercegovinas un Īslandes.
LSDSP delegācija kongresa ietvaros izmantoja arī iespēju uzrunāt atsevišķu radniecīgu partiju pārstāvjus - gan tādus ar kuriem attiecības nodibinātas iepriekš, gan izveidot jaunus kontaktus. Tikšanos laikā partijas attiecības nostiprinātas ar biedriem no Nīderlandes, Čehijas, Francijas, Igaunijas, Ungārijas, Vācijas, Lietuvas, Baltkrievijas u.c. Apsveicami, ka arī atjaunotās LSDSP Sieviešu organizācijas pārstāves kongresā nodibināja vairākus svarīgus kontaktus ar pārstāvēm no radniecīgām organizācijām, ieskaitot ar PES Women vadītāju Zitu Gurmai personīgi.
LSDSP Ārlietu komiteja nodrošinās svarīgāko PES kongresa materiālu iztulkošanu un ievietošanu arī LSDSP mājas lapā. Dokumentu versijas angļu valodā ir pieejamas PES mājas lapā jau šobrīd.