31.martā, pēc aizsardzības ministra ierosinājuma, nesaskaņojot ar sporta federācijām, tika nolemts no 1.aprīļa pārtraukt sporta finansēšanu no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta. Sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns 8.aprīlī portālā Delfi Sports trāpīgi norāda, ka "no vienas puses - kāda gan armijai būtu daļa, piemēram, gar basketbola, handbola vai futbola komandām, gar moderno pieccīņu, vieglatlētiku vai vienalga kādu vēl sporta veidu, bet, no otras puses, ne jau no zila gaisa armijā ienāk fiziski labi sagatavoti kadri. (..) Aiz klubu lielajām komandām ir simtiem jauniešu, kas ikdienā nodarbojas ar sportu, kas ir atrauti no ielas, kas veidojas fiziski veseli un par potenciālu NBS papildinājumu. Tās vairs nav tikai armijas problēmas".
Daudz šajās svētku dienās domāju par šiem diviem it kā nesaistītajiem faktiem. Iemesls tam, godīgi sakot, laikam bija apstāklis, ka pagājušās nedēļas nogalē basketbola komanda Rīgas VEF iekļuva Baltijas Basketbola līgas Izaicinājuma kausa finālā. Tāds neapstrīdams pierādījums jauniešu un viņu treneru darba kvalitātei.
Katram taču saprotams, ka, šodien ietaupot latu uz jaunatnes sporta rēķina, mēs automātiski vienlaikus ieprogrammējam papildus vismaz piecus latus pēc pieciem gadiem iekšlietu sistēmas budžetā. Un vēl piecus - veselības budžetā. Uzskaitījumu var turpināt.
Manuprāt, šis lēmums ir liels drauds nākotnei. Aizsardzības ministrs gan droši vien atrunātos, ka viņa kompetencē ietilpst uztraukties par valsts ārējo drošību, nevis rūpēties, lai pēc skolas bērniem būtu ko darīt. Var jau būt, ka tā tiešām ir, bet gadiem veidotā sistēma tika reformēta pēkšņi, dodot tieši vienu dienu laika meklēt citu finansējuma avotu.
2008.gada nogalē Aizsardzības īpašumu valsts aģentūrā izmaksātas naudas balvas un prēmijas, kā arī organizēti pasākumi darbinieku bērniem par valsts līdzekļiem, kopumā iztērējot ap 300 000 latu. Bet 14 sporta veidu attīstībai pietrūka 572 500 latu gadā. Varbūt, mazinot birokrātiju un neļaujot izsaimniekot valsts naudu, aizsardzības sistēma tomēr varētu būt tālredzīga un turpināt rūpēties arī par valsts iekšējo drošību, jaunatnes veselību un pilnvērtīgu attīstību?