Raiņa Jasmuižā notiks tradicionālā cepļa kurināšana

Šoreiz galvenie atbildīgie par podu apdedzināšanu būs Preiļu keramiķi. Savukārt 15. jūlijā plkst. 12 notiks cepļa atvēršana, vēl karsto, krāšņi glazēto trauku izņemšana un izsole.1964. gadā Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja un LPSR Ministru Padome pieņem lēmumu par Tautas dzejnieka Raiņa simtgades atzīmēšanu 1965. gadā. Pasākumu komplekss paredz izdod Raiņa darbus, rīkot literārus vakarus un koncertus, atklāt jaunu ekspozīciju Raiņa vasarnīcā Majoros, muzeju Tadenavā un Jasmuižā.Raiņa muzeju Jasmuiža iekārto Jasmuižas muižas pārvaldnieka mājā, kurā 19. gadsimta 80. gados topošais dzejnieks, ģimnāzists un students Jānis Pliekšāns pavadīja brīvdienas. Tobrīd zem viena jumta jāsadzīvo Aizkalnes ciema padomei, bibliotēkai, Raiņa vārdā nosauktā kolhoza priekšsēdētājam ar savu ģimeni un –muzejam.1966. gadā muzejs kļūst par toreizējā Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja filiāli un tā direktoram, bijušajam kultūras ministram Voldemāram Kalpiņam rodas doma ne tikai atjaunot Jasmuižas seno izskatu, bet zirgu stallī izveidot Latgales keramikas ekspozīciju, parādot medaunieku, vāžu, krūžu un citu podniecības darbu tapšanas procesu. 1969. gada augustā kopā ar mākslas vēsturnieku, Latgales keramikas lielāko speciālistu Jāni Pujātu notiek brauciens pie Silajāņu meistariem – Polikarpa Vilcāna, Polikarpa Čerņavska, Ušpeļu ģimenes, Onufrija Kondrova. Arī pie sirmā Paulāna tēva, Pirmā pasaules kara dalībnieka, keramiķa, kurš par savu darbu 1937. gadā Starptautiskajā mākslas izstādē Parīzē saņēmis Zelta medaļu un diplomu.Laika gaitā liela daļa veco Latgales keramiķu cepļu un darbnīcu kļūst par vēsturi un atmiņām, bet Andreja Paulāna cepli pēc meistara nāves mantinieki atdod muzejam. 1973. gada rudenī no Andreja Paulāna dzimtajām mājām Šembeļiem meistara ceplis tiek pārvests uz Jasmuižu, iepriekš ik baļķi iezīmējot un sanumurējot. 1975. gada 30. maijā cepli atver apmeklētājiem.Tomēr gadu nasta stipri skārusi vēsturisko ēku un 90. gadu nogalē tiek pieņemts lēmums cepli rekonstruēt. 1998. gada jūlijā notiek sabiedriskā fonda Jasmuiža dibināšanas sēde. Par tā pirmajiem biedriem kļūst Aizkalnes pagasta padome un Preiļu rajona padome, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja toreizējais direktors Ivars Zukulis, kinorežisors Jānis Streičs, mākslinieks Jāzeps Pīgoznis, Saeimas deputāte Anta Rugāte, keramiķis Pēteris Ušpelis un Raiņa muzeja Jasmuiža darbinieki. Klātesošie paraksta "Svinīgi svarīgu apsolījumu", ka darīs visu iespējamo, kā arī neiespējamo, lai 1999. gada Pēteros atklātu slavenā podnieka rekonstruēto cepli. Solījums tiek pildīts, un ne gluži Pēterdienā, bet 1999. gada 2. jūlijā atjaunotajā darbnīcā notiek cepļa kurināšana, 3. jūlijā – cepļa atvēršana un svinīga atklāšana. Ceplī savus darbus apdedzinājuši 16 Latgales keramiķi.Šis notikums plaši atspoguļots presē. Aija Lāce rakstā Ai, Jezus, kāda Latgale! stāsta: "Stabu galu stārķu telegrāfs par notikumu vēsta: tikšot atklāts jauns ceplis ar senu vēsturi, izcilā Latgales podnieka Andreja Paulāna (1896–1973) darbnīca – jauna, spodra guļbūve, mats matā tāda, kāda reiz Paulānam bijusi viņa Šembeļos un kāda tā gadu pēc meistara nāves pārvesta uz Jasmuižu, uzstutēta bez pamatiem uz plikas zemes… Šis ceplis ir gadsimta lielākais notikums Latgales kultūras dzīvē, – pārliecinoši saka Pēteris Ušpelis, un tas, ja lielākie notikumi gadu simtenī būtu sakrājušies vairāki, apliecinātu vien to, ka Latgales keramika pati par sevi ir viens dižens notikums ar ilga laika sīkstu dzīvīgumu..." (Literatūra un Māksla Latvijā, 1999. gada 8. jūlijs.)Kopš šī brīža Raiņa muzejā Jasmuiža ik gadus notiek Andreja Paulāna cepļa kurināšana un tikko izņemto karsto trauku izsole.