AIR. Gaisa spēki

Taču šis ir tikai viens no kontekstiem, kurā var apskatīt Air daiļradi. Nikolā Godēna un Žana Benuā Dunkela grupa turpina izcilas franču intelektuālās elektroniskās mūzikas tradīcijas. Tas, kas atšķir Air no citiem Francijas electro projektiem, ir universalitāte — viņi spēj piedāvāt ne tikai smalku elektroniku un ideālas popmelodijas, bet arī progresīvo roku un oriģinālu muzikālo pavadījumu poētiskiem lasījumiem. Viņi izveidojuši paši savu mūzikas žanru, ietekmējoties gan no 70.gadu sintezatoru mūzikas pionieriem (Žans Mišels Žārs, Vangelis un Frānsiss Lejs), gan no psihedēliskā roka (Pink Floyd), gan no franču un amerikāņu estrādes klasiķiem (Seržs Geinsbūrs un Bērts Bakaraks). Air jaunākajos skaņdarbos pamanāma pat akadēmiskās mūzikas (Stīvs Reihs) un japāņu tradicionālās mūzikas ietekme. Apvienībai Air piemīt īpaši romantiska aura — abi mūziķi auguši pat ne Parīzē, bet Versaļā. Skaisti, vai ne? Pirms vizītes Rīgā Air mūziķis Nikolā Godēns piezvanīja TvIzklaidei, lai pastāstītu par jaunumiem grupas dzīvē, paustu viedokli par Francijas pirmo lēdiju un R&B revolūciju.Jūsu turneja Close Up Tour formāli veltīta albumam Pocket Symphony, kas iznāca pērnā gada sākumā. Kā veidosiet koncerta programmu? Vai Rīgā spēlēsiet arī jaunākas, vēl neizdotas dziesmas? Šajā turnejā gribam izmēģināt ko jaunu — uzstāsimies trijatā. Žans Benuā spēlēs klavieres, es spēlēšu basģitāru, un būs arī bundzinieks. Senāk uzstājāmies lielākā sastāvā, koncertos mēģinot atdarināt albumu skanējumu. Šoreiz mēs atskaņosim dziesmas intīmākā atmosfērā, klasiskākā interpretācijā. Jau esam sacerējuši aptuveni pusi no sava jaunā albuma, tādēļ, iespējams, nospēlēsim arī kādu jaunu gabalu. Katrs jūsu albums bija kustība jaunā virzienā. Kurp šoreiz dosieties muzikāli? Vēl ir pāragri spriest. Tikko esam uzbūvējuši jaunu studiju Parīzē. Jauna vieta mums nozīmē jaunu enerģiju. Jaunas radošās vibrācijas. Šeit ir ne tikai ierakstu studija, bet arī mēģinājumu telpa — pirmoreiz karjerā mums ir pastāvīga vieta mēģinājumiem, kas ļaus vairāk eksperimentēt. Air vēsturē ir bijuši vairāki nozīmīgi sadarbības projekti — gan ar mūziķiem Beku, Nīlu Henonu un Džārvisu Kokeru, gan ar dziedošo aktrisi Šarloti Geinsbūru, gan ar rakstnieku Alesandro Bariko. Īpašas attiecības jums ir ar kinorežisori Sofiju Kopolu. Kur meklējami visu šo projektu pirmsākumi? Kā tas viss noticis? Viss atkarīgs no situācijas. Dažreiz cilvēki pie mums vēršas paši. Citreiz mēs jūtam, ka grupai Air ir nepieciešami jauni radošie partneri. Visus māksliniekus, kurus jūs pieminējāt, apvieno simpātijas pret Franciju un tās kultūru. Viņi pavada daudz laika Parīzē, līdz ar to mums ir viegli viņus satikt. Mēs tos uztveram kā draudzības projektus, bet arī muzikāli tie ir ļoti interesanti. Tie atklāj jaunus ceļus — cilvēki ar citu bekgraundu piedod dziesmām negaidītu perspektīvu. Kopā ar viņiem mēs dodamies tādos virzienos, kas bez viņiem būtu neiedomājami un neiespējami. Mēs saceram gan instrumentālas kompozīcijas, gan tradicionālas dziesmas, kurām ir nepieciešama balss, tādēļ meklējam profesionālus vokālistus. Ar kādiem dziedātājiem vēlaties sadarboties, ierakstot jaunu albumu? Pagaidām vēl nezinām. Mēs parasti iepriekš neko neplānojam, viss notiek diezgan spontāni. Vai taps jauni skaņdarbi aliansē ar Sofiju Kopolu? Tas arī nav zināms, jo viņa vēl nav sākusi darbu pie nākamās filmas. Bet viņa patlaban dzīvo Parīzē, un viss ir iespējams. Viņa ir precējusies ar manu draugu — franču grupas Phoenix mūziķi Tomā Māru. Viņš ir pazīstams ar pseidonīmu Gordons Trekss — viņa balss skan mūsu dziesmās Playground Love, kas iekļauta Sofijas pirmajā filmā Jaunavu pašnāvības, un Easy Going Woman. Kad es satiekos ar Tomā, bieži vien redzu arī Sofiju. Jūsu ģimenes draudzējas? Es tā neteiktu, vienkārši Parīze ir ļoti maza pilsēta. Lai kur jūs arī ietu, visur satiksiet vienus un tos pašus cilvēkus. Kādas filmas jums pašam patīk? Visas labas filmas. Man nav izteiktu režisoru — favorītu. Vienu dienu varu noskatīties kaut ko ļoti intelektuālu, bet jau nākamajā — kaut ko pavisam stulbu. Galvenais, lai filmai būtu labs noskaņojums un ritms. Labs gars. Vakar noskatījos 1932.gada superīgo filmu Neredzamais cilvēks/The Invisible Man. Jaunajām filmām, kas pārbāztas ar datortehnoloģijām, bieži vien pietrūkst šarma. Taču es negribu teikt, ka esmu baigais estēts un skatos tikai vecus kinodarbus — varu patērēt pilnīgi visu, visu, visu. Man īstenībā ir vienalga. Pastāstiet, ko jūs domājat par Francijas pirmo lēdiju! Ak Dievs, viņa ir satriecoša! Esmu vienreiz viņu saticis naktsklubā, mēs ilgi pļāpājām. Tas bija aptuveni gadu pirms tam, kā viņa kļuva par mūsu pirmo lēdiju.Kā vērtējat Karlas Bruni-Sarkozī muzikālo sniegumu? Viņai ir liels talants. Viņa ir ļoti laba mūziķe. Viņa vienmēr precīzi zina, ko viņa grib. Un vienmēr dara to, ko uzskata par pareizu, viņa to dara godīgi, no visas sirds, tur nav nekāda aprēķina. Viņai ir savs unikālais stils, un mūzikā tas ir galvenais. Jūs tikai ieklausieties viņas dziesmu vārdos — viņa raksta brīnišķīgu dzeju franču valodā, un Francijā tas taču ir tik sarežģīts uzdevums! Kāpēc? Es nezinu, bet mums tas nesanāk. Katru reizi, kad cenšamies kaut ko sacerēt dzimtajā valodā, saskaramies ar grūtībām. Tādēļ mums ir vairāk dziesmu angļu valodā. Bet Karlai tas padodas tik dabiski — un tik pārliecinoši. Francija pasaulei dāvinājusi augstākās kvalitātes elektronisko mūziku — sākot no Žana Mišela Žāra līdz pat 90.gadu super–zvaigznēm Air un Daft Punk. Kāpēc tieši šajā žanrā franču mūziķi ir tik veiksmīgi? Kāds ir noslēpums? Popmūzika un roks tradicionāli ir Lielbritānijas un ASV lauks. Sēžot Francijā, mēs vienkārši nezinām, kā taisīt popu vai roku. Savukārt elektroniskajā mūzikā savas spējas apliecinājusi ne tikai Francija, bet arī Ziemeļvalstis. Ar elektroniku var veiksmīgi nodarboties tās valstis, kuras pasaules tirgum nespēj piedāvāt tādu popmūziku vai rokenrolu, kas varētu gūt starptautisku atzinību. Vai piekrītat viedoklim, ka interesantākās un revolucionārākās lietas patlaban notiek hiphopā un R&B? Pilnīgi piekrītu. Hiphops un R&B, kas tiek ražots ASV, ir daudz labāks par jebkuru Francijas elektroniskās mūzikas grupas sniegumu! Hiphopā un R&B ir ļoti daudz elektronikas, un tieši tur ir tā labākā elektronika. Patlaban tas ir mūzikas avangards. Amerikāņi šajā sfērā ir daudz pārliecinošāki par jebkuriem muļķīgiem frančiem vai angļiem. Varat izcelt konkrētus vārdus? Vakar braucot savā mašīnā klausījos radio, un tur sāka skanēt Erikas Badu dziesma. Man vienkārši nebija vārdu! Studijas darba kvalitāte, production, skanējums — tas viss bija tik fantastisks. Šī mūzika tiešām apsteidz savu laiku. R&B mūziķi jau ir tik tālu aizgājuši, sen mūs visus apsteidzot. Viņi dara lielisku darbu. Tajā pašā laikā daudziem klausītājiem tieši Francijas mūzika ir smalkā stila iemiesojums. Mēs to uztveram kā kaut ko ļoti modīgu un gaumīgu. Tas taču nav nekāds maldīgs priekšstats! Parīze nenoliedzami ir modes pilsēta, ļoti bagātīgas kultūras pilsēta. Parīzē ir ļoti jūtams šis noskaņojums. Cilvēkiem, kuri šeit dzīvo un strādā, šī kultūra ir ļoti svarīga — gan vispārējā, gan personiskā nozīmē. Cilvēki rūpējas par savu personīgo stilu un kultūru. Vai pats sevi uzskatāt par stilīgu cilvēku? Vai mode un tendences jūs interesē? Es neteiktu, ka mani interesē mode, es drīzāk teiktu — kultūra vai mode kā kultūras izpausme. Mode ir Francijas kultūras neatņemama sastāvdaļa. Mēs ar to esam izauguši, un interese par modi rodas neapzināti. Tā pat nav specifiska interese, bet gan mūsu dzīves stils. Tas ir dzīves skatījums un uztveršanas veids. Kas jums pašam ir franču stila iemiesojums? Mazas, smalkas detaļas. Kad jūs uz ielas Parīzē redzat meiteni, jūs noteikti pamanāt arī šīs smalkās, it kā nepamanāmās detaļas, kas viņas tēlam piedod kaut ko ļoti īpašu, un tā rodas burvīgs franču stils. Vai jūs pievēršat lielu uzmanību savam skatuves tēlam — tam, kā jūs izskatāties? Svarīgākais, lai apģērbs būtu tīrs un perfekti izgludināts. Mēs gribam izskatīties nevis smalki, bet pieklājīgi un kārtīgi, tas arī apliecina mūsu cieņu publikai. Daži rokmūziķi uzskata, ka viņiem ir jābūt netīrīgiem un nekārtīgiem, lai uzturētu rokenrolam it kā piestāvošo trash garu — mums tas galīgi nav pieņemams. Esiet droši — arī Rīgā mums būs tīri krekli un bikses. *** Francijas zvaigznes Air ir viena no spilgtākajām un stilīgākajām Francijas elektroniskās mūzikas grupām. Pirms Air izveidošanas Nikolā Godēns un Žans Benuā Dunkels spēlēja alternatīvajā grupā Orange — līdzās tādām franču elektronikas zvaigznēm kā Alekss Gofers un Etjēns de Kresī. Franču elektronikas pamatlicējs ir Žans Mišels Žārs, kurš Rīgā uzstāsies 23.novembrī. Citas ievērojamas deju mūzikas apvienības, kas dzimušas Francijā, ir Daft Punk un Cassius. Pasaulē ļoti veiksmīgi sevi pierādījuši franču dīdžeji un producenti — Lorāns Garņē, Dimitri from Paris, Dāvids Gueta, Bobs Sinklērs. Afgāņu izcelsmes francūzis Mirvaiss Ahmadzai producējis Madonnas ierakstus. Savukārt dīdžeja un mūziķa Stefana Pompunjaka veidotās izlases Hotel Costes joprojām ir lounge mūzikas etalons. ***Grupas Air nozīmīgākie ieraksti un radošie partneri1997 Premiers Symptomes Air debijas minialbums tika izdots 1997.gadā. Divus gadus vēlāk tas piedzīvoja atkārtotu izdevumu. Šis ieraksts joprojām tiek uzskatīts par vienu no Francijas elektroniskās mūzikas un sintīpopa meistardarbiem.1998 Moon Safari Air pirmais pilnvērtīgais albums, kurā savienojas popmelodijas, lounge, disko un new wave skanējums, ko papildina elegants sieviešu vokāls. Diska lielākie hiti — Sexy Boy, Kelly Watch The Stars un All I Need. Grupas klipi pirmoreiz parādās MTV ēterā, un tā dodas koncertturnejā Eiropā un ASV, lai gan sākotnēji Air vispār nav plānojuši skatuves priekšnesumus.1999 The Virgin Suicides Air sacer mūziku Sofijas Kopolas (attēlā) filmai Jaunavu pašnāvības. "Karjeras sākumā, 96.—97.gados, kino estētika mums bija īpaši svarīga," stāsta Air dalībnieks Žans Benuā Dunkels. "Mūsu mūzika vienmēr ir bijusi ļoti kinematogrāfiska. Esam sacerējuši skaņu celiņu Sofijas Kopolas debijas filmai Jaunavu pašnāvības, jo mums bija interesanti izmēģināt spēkus kinoindustrijā sadarbībā ar kādu režisoru, kurš tikai sāk savu ceļu. Gan mums, gan Sofijai bija ļoti svaigs skatījums. Rezultāts pārspēja mūsu cerības." Vēlāk Air sacerēja kompozīciju Alone in Kyoto S.Kopolas filmai Pazudis tulkojumā. Viņu mūzika skan arī režisores trešajā kinodarbā — renesanses kičā Marija Antuanete.2001 10,000 Hz Legend Air otro studijas albumu gan publika, gan kritiķi sagaida "uz nažiem" — mūziķi ļāvušies eksperimentiem, piedāvājot agresīvāku un dramatiskāku skanējumu, kas ir tuvāks ārtrokam nekā melodiskai elektronikai. Dziesmā The Vagabond grupai pievie–nojas ASV alternatīvās mūzikas zvaigzne Beks (attēlā).2003 City Reading: Tre Storie Western Vēl viens eksperimentāls darbs Air diskogrāfijā, kas tapis sadarbībā ar Itālijas rakstnieku Alesandro Bariko (attēlā) — arī Latvijā populārā romāna Zīds/Seta autoru. Air mūzika savienojas ar paša A.Bariko lasīto prozu.2004 Talkie Walkie Trešajā studijas albumā Air atgriežas elektroniskās popmūzikas ainavās. Albuma hiti — Venus, Cherry Blossom Girl, Surfing on a Rocket.2006 Šarlotes Geinsbūras albums 5:55 Air sacer mūziku un tekstus sava elka Serža Geinsbūra un Džeinas Birkinas meitas Šarlotes Geinsbūras (attēlā) albuma 5:55 dziesmām. Šajā projektā piedalās arī bijušais britu grupas Pulp līderis Džārviss Kokers un The Divine Comedy solists Nīls Henons.2007 Pocket Symphony Nozīmīgākie iedvesmas avoti Air ceturtajam studijas albumam — Japānas kultūra un grupa Japan. Ierakstā izmantoti tradicionālie japāņu mūzikas instrumenti. Albumā jūtama klasiskās mūzikas un elektroniskās psihedēlijas ietekme. Dziesmā One Hell of a Party skan Džārvisa Kokera (attēlā) vokāls, bet dziesmā Somewhere Between Walking and Sleeping — Nīla Henona (attēlā) balss.