Grāmatas 101. kilometrs. Padomju kauna zona recenzija. Nevajadzīgo kilometrs

Ptu, tu, vells...pirmajā piegājienā izlasījās "nevajadzīgo komentārs"...

ak vai nav licis nevienu atsauci. ja saliktu, tad arī mēs varētu spriest. tā sanāk tik skaļa bļaustīšanās

Pareiza izvēle, ak vai - beigt, jo ar šo komentu ir pilnīgi skaidrs, ka romāns nav lasīts. bet ļoti vajag zākāties. Pat uz Kavalieri. Paskatījos, jā tieši tā viņš saka: Latvija bija noteikta 50 km zona. Un pirmīt jau apskaidroju, ka Staļina un Hruščova likumu izpilde dzīvē atšķīrās, un romānā tas parādīts nekļūdīgi - Zelma nav tas pats kontingents, kas dzīvoja barakās. Arī Simsone recenzijā tam ir pievērsusi uzmanību - tie nebija nekādi paipuisīši. Izlasiet, un nebūs vairs ne jautājumu, ne pilnīgi lieku uzbraucienu. Ak vai, nelasi, ja nevēlies nolikt sevi neveiklā situācijā, jo nāksies atzīt, ka izbļaustījies pati savam spoguļattēlam :)

Mēģināšu pavisam īsi. Domāju, ne velti pirms literārā teksta ir likti ievadi: autores priekšvārds un dokumentālas liecības. Vienā no tām LPSR bijušais iekšlietu ministrs skaidri un gaiši pasaka, ka dīkdieņus, spekulantus, ielasmeitas..... tātad to kontingentu, par ko runā romāns, izraidīja no PSPS galvaspilsētām un citām lielākajām pilsētām. LIelajās republikās 100 km attālumā, bet Latvija ir maza, tāpēc Kavalieris skaidri un gaiši pasaka, KA LATVIJĀ TAS NENOZĪMĒJA OBLIGĀTI 100 KM - NEBIJA TĀDA LIKUMA, KA VAJAG 100 - BIJA GAN TĀLĀK, GAN TUVĀK. Un šis teikums IR grāmatā. Bet tā kā likumus tapināja Maskavā, tautā visus šos gadījumus, visas šīs nometinājuma vietas sauca par 101.kilometru. Un šo noteikumu G.Roze nedz noliedz, nedz pārkāpj. Cik man zināms, un dažas no šīm vietām piemin arī autore, 101.kilometri bija Koknesē, Ērgļos, Elejā, Ugālē u.c. Tuvāk vai tālāk no Rīgas, tautas mutēs tie bija 101.kilometrs, jo tur nomitinātajiem bija viens un tas pats pants - par paraītisku dzīvesveidu. Ejam tālāk. Romāns stāsta par notikumiem ļoti veiksmīgi izraudzītā jeb sagadīšanās pēc veiksmīgā teritorijā - Brīdagā, kas tad, kad vēl nebija uzbūvēts VIA Baltica, bija tieši 100 km no Rīgas, tātad 101.kilometrā. Līdz ar to arī grāmatas nosaukums ir kā kulaks uz acs. Ak vai droši vien nezina, un neizlasīja arī faktoloģiskajos ievados, ka pēc Staļina nāves nevienu ceļmalā vairs neizmeta, kā notika ar romāna galveno varoni Zelmu. Bet Zelmu izveda vēl Staļina režīmā, kad tādas izvešanas un atstāšanas ceļmalā bija ikdienišķa parādība. Ak vai gribētos domāt, ka miliči bija baltie un būkainie cilvēkmīļi, kas nevienu nevainīgu nesoda. Ha-ha! Te nu jāuzteic literārais teksts, kas pamato pretējo. Milici vadīja divi cilvēciski instinkti jeb vājības - seksuālā dziņa un karjerisms. Zelma bija līdzeklis, lai apmierinātu abus. Domāju, ka līdzīgas lietas notiek vēl šodien. Ejam vēl tālāk. Brīdagā - romāna 101.kilometrā, kur pat attālums sakrīt - Hruščova valdība uzceļ barakas jeb brīvā tipa cietumu par parazītisku dzīvesveidu nosodītajiem. Šādas barakas joprojām ir pilna Latvija. Šai ziņā savās dusmās pret romāna autori Ak VAi ir iebraukusi pilnīgās auzās. Cēla viīņiem mazos cietumus bez žoga un dzīvoja klāt milicis. Bet arī te bija izņēmumi, un arī šos izņēmumus piemin autore, sako - necitēšu gan precīzi - ka visiem baraku nepietiek. Tos, kas dzer mazāk par citiem,laiž dzīvot pat lauku mājās un bez miliča. Tā vai šā, bet pants visiem viens. Grāmata ir atstrādāta līdz sīkumam, paredzot, ka lasītāji un nelasītāji šūmēsies. Tāpēc ir šie likumiskie pamatojumi gan pirms, gan pēc literārā teksta. Gods kam gods, arī literārajā tekstā kļūdu nav. Ja šī parādība tiek nodēvēta par 101.km, tad nekad autora tekstā, vienmēr tikai varoņu mutvārdos, un tā atkal ir vēsturiskā patiesība, jo tautas apziņā tas bija 101.kilometrs. Līdzīgi, kā mēs sakām "studenti', neprātojot, jaunie cilvēki ir no Jelgavas, Rīgas vai Valmieras. Ja reiz te izrakstos, tad gribas pateikt, ar ko man šis romāns tik ļoti patīk. Tāpēc, ka vēsture tajā ir tik dzīva, tik reāli sajūtama, ka elpo pakausī. Varbūt tas tādēļ, ka tekstā ieplūst autentiskas fotogrāfijas. Varbūt tāpēc, ka autore nemēģina lasītājam iestāstīt, kas bija labi un kas slikti, bet tas viss ir kā uz delnas, it kā lasītājs būtu tur iekšā nevis tagad, kad lasa, bet toreiz. Detaļas? Notikumu un tēlu vitalitāte? Neatbildēšu. Bet tas ir izdevies.

Skarbas kritikas ir ikviena literāra darba iznākšanas daļa - pelnītas un nepelnītas, bet arī tās virza uz priekšu procesu. Tāpēc pret "ak vai" pārdomām nebūtu nekas iebilstams - ar vienu necilu "bet" nosacījumu: ka godājamais/-ā "ak vai" ir romānu lasījis/-usi. Vairākas detaļas "ak vai" rakstītajā man tomēr liek domāt, ka romāns, tā priekšvārds un pielikumi lasīti nav. Labākajā gadījumā pārdomu autors/-e spriež pēc kādām anotācijām vai pārstāstiem, kas par grāmatu parādījušies presē, kā arī pēc šīs recenzijas. Citādi būtu zināmi vairāki fakti, ko "ak vai" skaļi deklarē kā sagrozītus vai romānā neatbildētus. Piemēram, LPSR iekšlietu veterānu stāstījums par to, ko Latvijas gadījumā nozīmēja tautas valodā radies apzīmējums "101. kilometrs" un kādas bija tā izpausmes. Un vēl diezgan daudz ko, arī to, ka liela daļa darbojošos personāžu ir pavisam reāli autores ģimenes locekļi, ieskaitot vecvecākus, tēvu, māti, viņu brāļus un māsas. Un šo cilvēku biogrāfijas ir bijis iespējams izpētīt līdz detaļām. Romānam ir trūkumi, bet tos spēs pamanīt, izvērtēt un varbūt arī bargi nokritizēt cilvēks, kas romānu būs izlasījis. Ko kritiķim/-ei "ak vai" arī no sirds novēlu. Bet, ja riebums tik liels, ka ne rokā ņemt negribas, tad kritika kļūst par prastu izbļaustīšanos.

Grāmatu neesmu lasījis, par to varēšu spriest, kad to izdarīšu. Tas, ka parādās dažādi sagrozījumi par padlaikiem, gan ir taisnība. Kaut vai "1.žigulis" tiek saukts par "kapeiku". Neviens to savā laikā tā nesauca. Tas parādījās no kaut kādas krievu filmas. U.t.t.

Nu kurš te kliedz kā Jurģu dienas lielsaimnieks? Mīļais, apsēdies un uzraksti pats savu perfekto romānu!

varu zvērēt,ka nezinu par 101 km kā īsti ir, bet zinu,ka viens no padlaiku represiju veidiem bija aizliegums "tautas ienaidniekiem" studēt, apgūt konkrētus amatus un tajos strādāt -piem. skolotājs, ārsts , tāpat - aizliedza dzīvot galvaspilsētās. Es vispār biju sapratusi,ka Guna Roze ir aculieciniece, nevis studējusi arhīvus. Cik es noprotu - saprotu - tad tieši tas jau ir vēsturiskā romāna pamats - patiesu vēsturisku notikumu , faktu - autora interpretācija. Tāpēc - vēsturiskās patiesības vārdā ir jāprecizē par to 101 kilometru , bet nedomāju,ka tas ir izšķirošais,kas noteiks grāmatas vērtību. Drīzāk - cik dzīvu un ticamu autore ir spējusi parādīt vienu laika nogriezni - cilvēkus un notikumus tajā. Būtu jau jālasa pašai - jāgaida ,ka grāmata pati atnāks pie manis. Noteikti tad lasīšu ...

Ak, vai, kāda žults nāk no latvietes karmas apsēstās Ak Vai komentāra! Un nav paslinkojusi to laist pār lūpu! Viss tiešām izklausās pēc greizas sirds. Rodas iespaids, ka greizā sirds nemaz nav lasījusi šo grāmatu, citādi šādi skaudības pilni uzskaitījumi nevarētu rasties, jo lai nu ko, bet nopietnu pētniecību G.Rozei nevar pārmest. Ak vai vēlme izliet žulti nu gan ir svētku galda pastāstu līmenī. Nez ko G.Roze vai darbaspējīgā izdevniecība šai būtnei nodarījusi? Ja to rakstījis vīrietis, tad lai vēlreiz pārliecinās par savu dzimumu. 101.kilometrs manā vērtējumā stāv pāri visam vēsturiskajā laukā uzrakstītajam latviešu valodā.

To ak vai! Pēc kārtas. - 101 km. pastāvēja PSRS galvaspilsētās, lielajās pilsētas pēc kaut kāda tur iedzīvotāju skaita, slēgtās (kara) pilsētas. Latvijā -Rīga un Liepāja. -Aizliegums dzīvot lielajās pilsētās cilvēkiem tika ierakstīts pasēs konkrētos gadījumos. Šaubos vai G.Roze studējusi gulaga memuārus, kuros tiešām daudzkārt pieminēts, ka atbrīvojot pēc soda izciešanas tika piemērots papildsods-101 km. "Ak vai" izteicis pieņēmumu, ko studējusi autore. Taču man, kas ir lasījusi gulaga literatūru, nevienu brīdi nešķiet, ka G.R. kaut ko tur aizņēmusies. Ja "ak vai" ko jēdz no vēstures, tad taču ir redzams, ko G.Roze studējusi-PSRS vai LPSR represīvās sistēmas. -"Ak vai' kungs pauž tādu lielu greizsirdību, - greizu sirdi. Izdevniecība pat piesaukta. Ir jau arī ko skaust! 101 km. ir notikums 2015.gadā. Grāmata ir izcila visās kategorijās.

Par apollonisko un dionsīsko Nīče gari izrakstījās un izpaudās, bet vai šis nebūtu bijis gadījums, kad no "Nīčes augstumiem" nolaisties zemu un tieši un konkrēti pie jēdziena - vēsturiskais romāns? Neesmu šo romānu lasījusi, bet par to - nu jau vairākkārt un pēc atsauksmēm mans iespaids ir tāds, ka lūk, mums ir nodots īsts vēsturiskais romāns. Ja nē - tad jautājums paliek atklāts - kas ir vēsturiskais romāns