Kemnica un trīsdesmit astoņas pašvaldības Rūdu kalnos, centrālajā Saksijā un Cvikavas reģionā piedāvās vairāk nekā tūkstoš pasākumu. Vēsturiski Kemnica (VDR laikā – Karlmarksštate) un tās apkārtne ir bijusi viens no svarīgākajiem Austrumvācijas rūpniecības reģioniem, pēc aukstā kara beigām un Vācijas atkalapvienošanās tas ir piedzīvojis transformācijas procesu, kas ir vērojams joprojām.
Kemnica ir trešā lielākā Saksijas pilsēta pēc Drēzdenes un Leipcigas, taču līdz šim tā nav piesaistījusi pietiekami plašu tūristu uzmanību. Eiropas kultūras galvaspilsētas programmai ir izvēlēta devīze C the Unseen – Ieraugiet neredzamo!. Pilsēta aicina atklāt to, kas līdz šim ir bijis apslēpts un nav saskatīts, un novērtēt industriālā reģiona pārvērtības. "Mēs esam Vācijas austrumos un reizē – Eiropas centrā," atgādina Eiropas kultūras galvaspilsētas gada rīkotājorganizācijas Chemnitz 2025 komercdirektore Andrea Pīra. Kemnicā ir 250 000 iedzīvotāju, reģionā – vēl 1,5 miljoni. Šogad šeit ir gaidāmi divi miljoni apmeklētāju no Vācijas un ārzemēm, vairākums ieradīsies uz vienu dienu.
Kemnica ir trešā lielākā Saksijas pilsēta pēc Drēzdenes un Leipcigas. Foto – Ernesto Ulmanis
Programma ir unikāla ar to, ka visus tajā iekļautos 225 projektus ir iniciējuši paši pilsētas un reģiona iedzīvotāji, tādējādi tie atspoguļo viņu intereses un vēlmes, uzsver Chemnitz 2025 programmas direktors Stefans Šmitke. "Mūsu pienākums ir palīdzēt iedzīvotājiem tos īstenot," viņš piebilst. Pasākumi risināsies ne tikai muzejos un teātros, bet arī garāžās, sporta laukumos un parkos. Cilvēki kopā stādīs kokus. Amatnieki, kuri strādā gan tradicionālajās tehnikās, gan ar jaunajām tehnoloģijām, varēs pilnveidot prasmes un padarīt savu nodarbošanos ekonomiski efektīvāku. Tiks veicināta jauniešu un senioru pieredzes apmaiņa. Tiks atklāts brīvdabas skulptūru parks – mākslas taka savienos Kemnicu ar visām pašvaldībām, kuras ir iesaistītas Eiropas kultūras galvaspilsētas gada iniciatīvās (izstādīto darbu vidū būs arī mākslas zvaigžņu Tonija Krega un Šona Skalija objekti). Programma ietver visus mākslas žanrus, kā arī sportu, kulināriju un sociālos projektus.
Tēlnieka Tonija Krega skulptūra Kaudze, kas ir uzstādīta Saksijas pilsētā Auē, ir viens no mākslas takas Purple Path pieturpunktiem. Foto – Ernesto Ulmanis
No 27. aprīļa līdz 10. augustam Kemnicas muzejā Gunzenhauser būs skatāma vērienīga izstāde Eiropas realitātes, kas aplūkos dažādas reālisma izpausmes Eiropas mākslā XX gadsimta 20. un 30. gados. Šajā ekspozīcijā tiks iekļauti arī Romana Sutas, Ugas Skulmes, Aleksandras Beļcovas, Jāņa Liepiņa, Ludolfa Liberta, Voldemāra Andersona, Sigismunda Vidberga, Jāņa Plases un Kārļa Miesnieka darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas.
No 2021. līdz 2026. gadam Eiropas kultūras galvaspilsētas projektos kopumā tiks ieguldīts ap 100 miljoniem eiro (ieskaitot trīsdesmit urbānās attīstības projektus, kas paredz infrastruktūras objektu uzlabošanu, rekonstrukciju un pārveidi, publisko telpu, laukumu un parku izveidi). Galvenie finansējuma avoti ir federālais, Saksijas brīvvalsts un Kemnicas pašvaldības budžets.
Kemnica nav vienīgā šā gada Eiropas kultūras galvaspilsēta. Šis tituls ir piešķirts arī Nova Goricai Slovēnijā un Gorīcijai Itālijā, kuras ir sagatavojušas kopīgu pārrobežu programmu. Šajās pilsētās svinīgā atklāšanas ceremonija notiks 8. februārī.
Informācija: chemnitz2025.de