Latvijas teātru Ābolu ķocis. 11. novembris

Ilzes Ķuzules Stella griež sīpolus un tomātus, Rēzijas Kalniņas Blanša mērcējas vannā, Andra Buļa Stenlijs dzer alu un reibst. Ir arī pašdarbības teātra elementi, studijas audzēkņiem imitējot bāra apmeklētājus. Režisore kopā ar aktieriem maksimāli objektīvi izstrādājusi katra tēla rīcības motivāciju, lai palūkotos, kāds stāsts beigās sanāks no trīs "lauvu" (R.Kalniņa, I.Ķuzule, A.Bulis) cīņas. Nolūkoties šajā procesā, kas atklāj daudz svaigu nianšu tēlu attiecībās, ir aizraujoši. (Īpaši apburoša I.Ķuzule!) Kaut arī beigu "rēķins" ir no T.Viljamsa atšķirīgs. Izrāde ir par laimīgu ģimeni, jutekliski piepildītu Stenlija un Stellas mīlestību, kuru iznīcina "trešais liekais" — Stella. Stenlijs pēc Blanšas izvarošanas, uz ko sieviete viņu apzināti izprovocē, ir salauzts, bet burvīgā Stella salūzīs rīt, kad sapratīs, ko izdarījusi, aizsūtot māsu uz trako namu. Lai izjustu Stellas traģēdiju, ar izmisīgu kliedzienu no kulisēm ir par maz. Bet varbūt par Stellas traģēdiju mums ir vienkārši iestāstījuši? Un atbildība par sevi tiešām jāuzņemas katram pašam? * * * * Henrieta Verhoustinska Maza istabiņa, kurā neiespējami norobežoties no citiem, vanna aiz aizkara, un trīs cilvēku nemitīga savstarpēja cīņa — tāda ir situācija Teātra observatorijas Ilgu tramvajā. Pirmo reizi skatījos Ilgu tramvaju (šī bija 5.versija), kurā neviens — ne neirotiskā Blanša, ne viņas māsa Stella, ne Stellas vīrs Stenlijs un pat ne Blanšas "glābiņš" — Mičs — nav upuris. Viņi ir kā izdzīvošanas cīņas dalībnieki — katrs ar savu patiesību, saviem mērķiem. Dramatismu šai cīņai piešķir apstāklis, ka tajā ir arī zaudētāji. Blanša zaudē ne tāpēc, ka būtu trauslāka, bet tāpēc, ka viņas vērtību sistēma ir vismazāk pieņemama sabiedrības mikromodelī, ko rāda režisore. Katrā ziņā nolūkoties šai cīkstiņā ir aizraujoši. Īpaši Rēzijas Kalniņas Blanšas un Ilzes Ķuzules Stellas attiecībās, turklāt Stella pārsteidz ar šī tēla interpretācijai netipisku stipras un pašpārliecinātas sievietes mugurkaulu. Mulsina mizanscēnas, kurās režisore laikam taču iekodējusi Stenlija un Blanšas nepārvaramo pievilkšanos — viņiem zīmīgi jāsaskatās vai ikvienā ainā, tomēr nerodas iespaids, ka starp viņiem būtu "neizskaidrojama seksuāla vilkme". Tik nelielā attālumā no skatītājiem imitēt to nevar, tāpēc aktieri Rēzija Kalniņa un Andris Bulis savu patiesīgumu vērš divu līdzvērtīgu pretinieku savstarpējā interesē vienam par otru. Andrim Bulim šoreiz režisore atradusi ideālu teritoriju — ar plēsīga zvēra plastiku un pirmatnēju šarmu apveltītais Stenlijs valdzina it visās ainās ar Stellu, tomēr aktierim neizdodas pārliecināt, ka Stenlijā ir kaut kas vēl bez instinktiem. Savukārt Rihards Lepers Miča lomā pagaidām uzrāda vairāk potenču (teātrim pateicīga āriene, laba balss) nekā dotumu. Ļoti intriģē otrs sastāvs, kur Blanšas lomā ir Karīna Tatarinova, bet Stellu tēlo jaunā dziedātāja Zane Dombrovska.* * * * Dita Rietuma Atšķirībā no teātra leģendu traģiskās izgaistamības kino vēsture, pateicoties "konserva efektam", ir lietojama joprojām. Pēc G.Poļiščukas Ilgu tramvaja noskatīšanās iemetu DVD atskaņotājā klasiskā Vivjenas Lī un Marlona Brando Ilgu tramvaja ripuli (rež. E.Kazans) iespaidu "uzprišināšanai". Mans viedoklis jau pirms veiktās atmiņas sabužināšanas nemainās — Rēzijas Kalniņas Blanša ir izcils darbs, satraucošs, satriecošs tuvplāna teātris, kurā aktrise jūtas tik organiski, ka jau atkal jākož pirkstos, ka "muļķa latvju kino" viņai lielākoties piedāvā seklas, nejēdzīgas lomas. Skaļi skan, bet Kalniņas un leģendārās Vivjenas Lī Blanšas, abu aktrišu darbi, ir salīdzināmas vienības — gan dramatiskā piesātinājumā, gan tajā iekšējā neirozē, kas ir Blanšas pamatstīgojums. Neredzu te citu kritiķu saskatīto "čūskas/padauzas" noti, "kas vēlas sagraut Stellas un Stenlija ģimeni" (Z.Radzobe). Blanšas neirozēm un reakcijai uz Stenlija primitīvo seksualitāti ir precīzs skaidrojums, gluži tāpat kā G.Poļiščukas dotā vienkāršā, bet precīzā atslēga Stellas un Stenlija attiecībām — sekss (kas konceptuāli izspēlēts finālā). Precīza Stellas lomā ir Ilze Ķuzule, Stenlijs (A.Bulis) galvenokārt strādā ar torsu un, šķiet, Marlonu Brando lomā viņš ir redzējis. Taču "meitenes" izrādi izvelk — ar patiesu tuvplānu dramatismu!