Tajā filmā bojāgājušā (jeb vienkārši — mirušā?) atraitne iesūdz tiesā televīzijas kompāniju, kura baiso sižetu demonstrēja. Viņa apgalvoja, ka vīrs nekad nebūtu izšķīries uz tik radikālu rīcību, ja nebūtu šī amorālā televīzijas prakse "rādīt riebeklības, jo vairāk — jo labāk" un operatora cinisms: "Viņš tur mierīgi stāvēja, trīs metrus nostāk, un filmēja, kā mans vīrs aplej sevi ar benzīnu un uzšķiļ sērkociņu. Kā viņš varēja turpināt filmēt un neko nedarīt?"
Operatora argumenti: "Bet jūsu vīrs pats piezvanīja ziņu nodaļai, izklāstīja, ko stingri apņēmies paveikt — protestējot pašsadedzināties tās iestādes priekšā, kura viņu, darba spējīgu cilvēku, atlaidusi, jo, lūk, ir atradusi lētāku darbaspēku. Viņš pats pieprasīja atsūtīt filmēšanas brigādi, žurnālistus, lūdza šo protestu dokumentēt. Es paziņoju policijai, arī viņa darba devējam piezvanīju. Bet mūsu TV studijas vadība nolēma — jābrauc un jāfilmē..."
Apsūdzības cēlājs: "Vai jums nevienu mirkli neienāca prātā, ka filmējot šo pašnāvību, jūs savā veidā palīdzat tai notikt?"
Operators: "Es vairāk nekā divdesmit gadus strādāju kā reportieris, esmu redzējis milzum daudz traģēdiju. Granātu saplosītus karavīrus, badā mirstošus bērnus — es to visu esmu filmējis. Ja es katrā situācijā būtu pārdzīvojis vai jutis līdzi šiem cilvēkiem, es nespētu darīt savu darbu."
Advokāts: "Bet vīrietis—pašnāvnieks bija zvanījis arī uz citām studijām un avīžu redakcijām, tomēr tās bija atteikušās atspoguļot šo konkrēto drāmu, pamatojot to ar ētiskiem apsvērumiem..."
Te ierunājās vietējās studijas direktors: "Paklau, kad mēs parādījām šo sižetu, to vienā mirklī pārpirka absolūti visas televīzijas un avīzes, arī valsts lielākie kanāli. Tad nevienu vairs neuztrauca "ētiskie apsvērumi". Mēs vienkārši bijām pirmie. Mēs esam maza redakcija, jā, mēs ar šo sižetu labi nopelnījām, un, jā, mēs cīnāmies par to, lai mūs skatītos. Tādus sižetus cilvēki grib redzēt — vai jūs tas izbrīna? Ja mēs klausītu kādam ārpus redakcijas, kādus sižetus vajag, kādus nevajag rādīt mūsu kanālā — vai tā jau nav cenzūra? Tiesas un cietušās puses arguments, ka, demonstrējot šo nāvi, ir noticis rupjš "personīgās dzīves aizskārums", ir kārtējā liekulība — operators sērkociņu neaizdedzināja, upura rīcība — tas ir viņa paša pārdomāts solis. Nevar taču vainot operatoru, kurš pludmalē filmē mirušus un mirstošus vaļus, kuri kaut kādu mums nezināmu iemeslu dēļ pēkšņi metas okeāna krastā..."