Domā. Neatvairāms ievads filozofijā

Par ŽanruSituācija filosofiskās literatūras jomā Latvijā un Lielbritānijā ir visai atšķirīgas. Lai gan latviski izlasāmo filosofijas tekstu saraksts katru gadu tiek papildināts, kopumā "ievadu filosofijā" nav nemaz tik daudz. Ir divas Izglītības ministrijas apstiprinātas eksperimentālas mācību grāmatas vidusskolām — Maijas un Riharda Kūļu Filosofija (Zvaigzne ABC) un Andra Vilka Ievads filozofijā (Raka), no kurām pēdējā noteikti neatspoguļo to, kā filosofiju saprot mūsdienu Rietumu universitātēs (līdzās visnotaļ sakarīgām domām te var atrast padomju filosofijas paliekas un dažādus reliģiskas ievirzes pieņēmumus). Ir vairāki ievadi filosofijā, kas palīdz saprast filosofiskās domāšanas un problemātiku specifiku, bet nav iecerēti kā filosofijas tēmu pārskati, piemēram, Karla Jaspersa Ievads filosofijā (Zvaigzne ABC) vai Igora Šuvajeva Sarunas par filosofiju (Zvaigzne ABC). Vēl ir pāris "daidžestu" jeb "sagremojumu", kas var palīdzēt ātri sagatavoties eksāmenam, bet diez vai sniedz izpratni par filosofijas priekšmetu, piemēram, Filozofijas atlants (Zvaigzne ABC) vai Roberta Cimmera Filosofu portāls (Jumava). Blekbērna grāmatai visvairāk līdzinās latviski izdotie Naidžela Vorbertona Filosofijas pamati (Raka), šo grāmatu mērķis ir ne tik daudz informēt, kā palīdzēt saprast dažādu filosofijas nozaru pamatjēdzienus, jautājumus, diskusijas tā, lai lasītājs spētu patstāvīgi orientēties citos, nopietnākos tekstos.Angliski runājošajās zemēs dažādi "ievadi", ieskaitot ievadus filosofijā, ir vesela industrija. Blekbērna grāmata, protams, ir tikai viena no daudzām, un, starp citu, tas droši vien ir iemesls, kāpēc tā saucas nevis Ievads filosofijā, bet Domā. Neatvairāms ievads filozofijā, un zīmīgi, ka uz angļu izdevuma vāka vārds "domā" ir ļoti izcelts, bet uz latviešu — grūti pamanāms (starp citu, jāuzteic grāmatas dizains un grafiskais noformējums, jo, piemēram, Vorbertona grāmatu nemanāmu, manuprāt, padarīja tās amatieriskais noformējums, un, lai gan abos gadījumos izdevēji ir atteikušies no oriģinālā dizaina, Blekbērnam tas nav nācis par sliktu). Blekbērns pats gan nav tikai viens no rakstītājiem. Viņš ir strādājis par galveno redaktoru vienā no autoritatīvākajiem filosofijas izdevumiem — žurnālā Mind, un Anglijā Blekbērns patlaban ir viens no vispazīstamākajiem "publiskajiem intelektuāļiem". Galu galā, viņš līdzīgi Vorbertonam un Rodžeram Skrūtonam pieder pie tiem filosofiem, kam izdodas vienkāršā valodā izklāstīt gana sarežģītus filosofiskus jautājumus, un tāpēc viņu grāmatas ir komerciāli veiksmīgas.Kam domāta šī grāmata?Grāmata nepārprotami pieder pie angloamerikāniskās tradīcijas, un tādā ziņā tā nevar aizvietot pie mums rakstītās mācību grāmatas, kas rēķinās ar varbūt eklektisko, bet tomēr vietējo tradīciju. Otrkārt, grāmata sākotnēji domāta, visticamāk, nevis vidusskolēniem, bet zemāko kursu studentiem, kas pirmo reizi sastopas ar filosofiju. Lielbritānijā vai Amerikā tie būtu studenti, kas brīvprātīgi izvēlējušies kādu filosofijas kursu. Latvijas augstskolās pastāvošais fakultāšu princips filosofiem, protams, ir neizdevīgs, jo cilvēku, kurus interesē filosofija, ir daudz vairāk nekā to, kas vēlas kļūt par profesionāliem filosofiem. Tā ka šīs grāmatas auditorija ir vai nu interesenti vispār, vai studenti tajās universitātēs, kurās filosofijas apgūšana vēl arvien ir obligāta.Grāmatā aplūkots plašs tēmu loks — kas ir filosofija, drošu zināšanu problēma, apziņas un smadzeņu identitātes jautājums, brīvības un determinisma problēma, personas identitāte, Dieva eksistences pierādījumi, deduktīvo un induktīvo slēdzienu savdabība, ārpasaules esamības pierādījuma problēma, ētikas pamatjautājumi. Rakstības stils — autors cenšas parādīt filosofisko diskusiju būtību, vienlaikus apelējot pie lasītāju spējas kritiski domāt un rosinot viņus sekot līdzi argumentācijas gaitai.Tulkojumā nepārprotami ieguldīts liels darbs, un grāmata kopumā lasāma ļoti labi, tikai uz beigām vietām tulkotāji un redaktori paguruši, un parādās no angļu valodas burtiski pārceltas frāzes. Ar terminoloģijas tulkojumiem gan ir sarežģītāk. Angļu "foundationalism" latviskots ar jaunvārdu "fundamentisms", kas ir gana interesants piedāvājums, jo skaidrs, ka vārds "fundamentālisms" ir jau "aizņemts". Bet atstāt "kompatibilismu" un "inkompatibilismu" gan nevajadzēja, jo tie nav latviski izrunājami. "Objektificēšanas" vietā es teiktu "priekšmetiskošana", jo arī marksistiskajā kontekstā tā nozīmē to pašu — uztvert kā lietu to, kas tāda nav. Es, protams, nepiekrītu tam, ka angļu "mind" tiek latviskots kā "gars" — skaidrs, ka ne vienmēr to var tulkot kā "apziņa", "prāts", "psihe", bet "gars" šo problēmu neatrisina (piemēram, "mitināšanās garā" 244.lpp.). Nesaprotu, kāpēc "valid", ja pareizi nojaušu anglisko variantu, ir tulkots kā "pamatots", nevis "pareizs slēdziens", turklāt slēdziens nevar būt "pamatots", jo pats jau ir pamatojums. Apzīmējumi "pareizs" un "patiess slēdziens" nav ideāli, bet tie ir iegājušies, un nav nekāda iemesla tos aizvietot ar vēl apšaubāmākiem latviskojumiem. Tāpat es nesaprotu vēlmi aktualizēt veco strīdu par "s" un "z" vārdā "filosofija". Tomēr jāsaka, ka varas spēles ir neatņemama tulkošanas procesa sastāvdaļa, un varbūt tulkotājiem pēc krietni padarīta darba nepieciešams arī kāds izklaides brīdis.