Enciklopēdijai Rīgas ielas — turpinājums

Tie, kuri Rīgā dzīvo ielā ar sākumburtu A , par sava nama vēsturi varēja izlasīt jau 2001.gadā, kad, apgāda Priedaines sarūpēts, iznāca enciklopēdijas Rīgas ielas 1.sējums. Ar lielu laika atstarpi — tikai 2008.gadā — iznāk Enciklopēdijas Rīgas ielas 2.sējums. Grāmatas pasē norādīts, ka pie manuskripta strādājuši Raimonds Zalcmanis, Bruno Pētersons, Inta Pētersone, Inta Sīpola. Enciklopēdija izdota, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes finansiālajam atbalstam. Enciklopēdijas 2.sējumā ietvertas ielas ar sākuma burtu B — Babītes iela un beidzas ar burtu Dž — Džutas iela. Kā papildinājumi 310.lappusē ir jaunās ielas, kuras radušās un kurām nosaukumi doti 2007.gadā. Grāmatā kopumā vēsturiskā informācija apkopota 220 rakstos. Enciklopēdijas sastādītāji vienlīdz rūpīgi pētījuši tādu mazpazīstamu ielu kā Baibas iela, Bākas iela, Baņutas iela, Barkavas iela, Druvas iela, Dzelzs iela izveides vēsturi līdzās unikālajiem aprakstiem par Brīvības bulvāra, Brīvības gatves, Brīvības ielas un Dzirnavu ielas namu un zaļo zonu ilglaicīgajām un sarežģītajām vēstures lappusēm. Autori rūpīgi pētījuši vēstures avotus. Ielai daudzu gadsimtu garumā veidojušās savas juridiskās robežas, kas pilsētas plānošanas praksē ir nosauktas par sarkanajām līnijām. Gadsimtu gaitā Rīgas ielu nosaukumi periodiski ir mainījušies. Par to plašāk var izlasīt enciklopēdijas Rīgas ielas 1.sējumā no 52. līdz 58.lpp. rakstā Ielu nosaukumi. 2.sējuma rakstos izmantota un turpināta iepriekšējā ielas namu aprakstu vēsturiskā pieredze. Katrai ielai norādīta priekšpilsēta, kur to meklēt. Katra iela tiek parādīta arī ar pilsētas kartes fragmentu, kas dod iespēju apjaust ielu Rīgas kopainā. Par katru namu saņemam informāciju no vēsturiskā skatījuma, kur tas iespējams — arī no arhitektoniskā. Ja vēstures arhīvi ir fiksējuši, tad iegūstam informāciju par arhitektu. Jāpiebilst, ka vēlama būtu arī mūsdienu arhitektu — izcilu savrupmāju projektētāju vārdu nosaukšana. Jauno savrupnamu īpatsvars ir nozīmīgs XXI gs. Rīgas panorāmā. Gūstam priekšstatu par norisēm namā daudzu gadu garumā. Piemēram, par namu Baložu ielā 10 stāsta rakstnieks Marģeris Zariņš: "Par savas ilggadīgās dzīvesvietas vēsturi varu pastāstīt sīkāk. Pēc šī nama cēlāja holandieša van Drāta nāves to nopircis tekstilfabrikants Holms, kuram piederējusi rūpnīca pie Māras dīķa (tagadējā Aurora). Viņš licis visus logus nostiprināt ar dzelzs žalūzijām, bet durvis — ar tērauda vairogiem un bultām, jo patoloģiski baidījies no zagļiem un laupītājiem. Ap 1923.gadu namam uzradies jauns saimnieks un saimniece — Norvēģijas konsuls Latvijas brīvvalstī Halfdans Halle ar sievu gruzīnieti (dzimušu kņazieni Mdivani)." (21.lpp.) Gribētos uzzināt, kāds ir nama liktenis 2008.gadā. Tādu jautājumu varētu uzdot, lasot par daudzu namu detalizēti pētīto vēsturi pagājušā gadsimta 20. un 30.gados. Enciklopēdijas darba grupai publicējot turpmāko izziņas materiālu par namu likteņiem, vēlams būtu precizēt jaunākos datus par norisēm ēkās. Veiksmīgs ir Arvīda Vītola noformējums, bagātīgs fotomateriāla klāsts. Arī šeit būtu vēlams jaunāko laiku fotoattēlus datēt. Taču izredzētie ir tikai tie, kuru ielas nosaukumi sākas ar alfabēta pirmajiem burtiem — D ieskaitot. Ja turpmāk enciklopēdijas sējumi iznāks ar septiņu gadu atstarpi, tad nav grūti aprēķināt, ka Ziemeļu ielas namu vēsturi uzzinās diemžēl tikai nākamā rīdzinieku paaudze. Apgāds SIA Drukātava gan sola, ka 2008.gada decembrī tipogrāfijā tiks nodots Rīgas ielu 3.sējums, kurš aptver ielas no burta E līdz Ka. Apgāds Priedaines 2001.gadā, SIA Drukātava 2008.gadā un izdevēja Māra Caune ir ieguldījuši atzīstamu darbu, lai vēsturiski precīzie un aizraujošie stāsti par Rīgas namiem un cilvēkiem, kuri tur dzīvojuši, būtu pieejami rīdziniekiem. Bet šis ietilpīgais un smagais darbs līdz galam nav īstenojams entuziastu grupai, ir nepieciešams valsts un pilsētas atbalsts ne tikai izdošanā, bet arī sagatavošanā. Rīgas ielas aktualizē arī citu iesāktu projektu sekmīgu pabeigšanu. Vēl arvien, piemēram, nevaram sagaidīt Teātra un kino enciklopēdijas pēdējo sējumu. Droši vien nav jādibina valsts subsidēta iestāde enciklopēdiju izdošanai, bet ilglaicīga mērķprogramma sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu gan.