Bibliotēkas arhīvā redzams, ka Vašingtons grāmatas paņēma 1789.gada 5.oktobrī – savas prezidentūras piektajā mēnesī, laikā, kad Ņujorka vēl bija valsts galvaspilsēta. Viena grāmata bija eseja par starptautiskajām attiecībām “Law of Nations”, otra – 12.sējums no 14 sējumu apjomīgajām angļu parlamenta apakšpalātas debatēm. Bibliotēkas žurnālā vienkārši ir ierakstīts, ka aizņēmējs ir “Prezidents” un nav rakstīts, kad viņam grāmata jāatdod, taču saskaņā ar noteikumiem, viņam tās būtu bijis jāatdod tā paša gada 2.novembrī un pretējā gadījumā viņam vai viņa pēcnācējiem pēc tam būtu jāmaksā daži centi soda par katru kavēto dienu. Savukārt, pēc arhīva datiem, citi ievērojami Vašingtona laikabiedri, kas ir aizņēmušies angļu parlamenta debates, tās ir atdevuši. Iztrūkstošās grāmatas tika konstatētas inventarizācijas laikā. “Mēs nemēģinām aktīvi iekasēt sodus,” saka galvenais bibliotekārs Marks Bartlets, piebilstot, - “Taču mēs būtu ļoti gandarīti grāmatas dabūt atpakaļ.”
Pirmais ASV prezidents izrādās parādā bibliotēkai
Pirmajam ASV prezidentam Džordžam Vašingtonam bija nevainojama reputācija kā dievbijīgajam nācijas un ģimenes tēvam. Taču kā tagad izrādās, viņš nav bijis perfekts – Vašingtons tā arī nav atdevis divas grāmatas, ko 1789.gadā aizņēmies no Ņujorkas Sabiedrības bibliotēkas. Soda summa, ņemot vērā inflāciju, tagad sasniegusi 300 tūkstošus dolāru.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.