Prokurore apelācijas protestā bija izteikusi lūgumu, lai tiesa iepazītos ar operatīvās darbības materiāliem, kas šodien tika apmierināts, stāstīja Ločmelis.
Jau ziņots, ka pirmās instances tiesa Grīnbergu attaisnoja par piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai vai kara noziegumos. Tomēr tiesa piesprieda apsūdzētajam četru gadu cietumsodu par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā.
Pirmās instances tiesā prokurore apsūdzēto lūdza sodīt ar 11 gadu brīvības atņemšanu.
Spriedumu jaunietis pārsūdzēja, protestu iesniedza arī prokuratūra.
Apsūdzētais jaunietis savu vainu viņam inkriminētajos noziegumos neatzīst.
Rīgas tiesas apgabala prokuratūra jaunietim cēlusi apsūdzību pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā un piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai mieru, vai valsti vai kara noziegumos. Krimināllikums par piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai mieru, vai valsti vai kara noziegumos paredz mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu no desmit līdz 20 gadiem.
Prokuratūrā iepriekš apstiprināja, ka apsūdzētais darbojies teroristu grupējuma Islāma valsts (Daesh) pusē. Pagājušā gada vasarā Drošības policija (DP) ieguva informāciju, ka minēto Latvijas pilsoni ir aizturējušas Turcijas varas iestādes, kas septembrī pieņēma lēmumu par šīs personas deportēšanu. Pēc deportācijas no Turcijas DP konvojēja jaunieti uz Latviju, kur viņš tika aizturēts.
Kā aģentūrai LETA iepriekš apgalvoja jaunieša advokāts Raitis Mediņš, atrodoties Sīrijā, Grīnbergs neesot piedalījies bruņotās sadursmēs ne ar karojošām pusēm, ne ar civiliedzīvotājiem.
Latvijas Televīzija iepriekš vēstīja, ka jaunietis esot no Brocēniem, labi pratis angļu valodu, daudz laika pavadījis internetā un, mācoties 12.klasē, reģistrējies vienā no lielākajiem musulmaņu forumiem. Jaunietis intervijā Latvijas Televīzijai apgalvojis, ka uz Sīriju devies, jo viņu aizrāvusi islāma kalifāta ideja un viņš "meklējis patiesību". Jaunietis esot domājis iesaistīties islāma valsts veidošanā kā civilists, nepiedaloties karadarbībā, viņš esot vēlējies palīdzēt vietējiem iedzīvotājiem. Jaunietis apgalvojis, ka, vēl Latvijā esot, neesot apjautis teroristu nežēlību, lai arī tā plaši tika aprakstīta masu medijos.
Par savu naudu jaunietis aizbraucis uz Turciju, no turienes pārieta Sīrijas robeža un nonākts pie kāda Islāma valsts grupējuma, kur viņam atņemti dokumenti un visas mantas. Tad viņu sākuši apmācīt karadarbībai, no kā izvairīties neesot bijis iespējams. Tobrīd jaunietis sapratis, ka tas nav gluži tas, ko viņš vēlas darīt Sīrijā, tāpēc sācis meklēt iespējas nokļūt atpakaļ Latvijā. Tas esot bijis ļoti sarežģīti, un šo mēģinājumu gaitā viņu Rakā noķēruši Islāma valsts cilvēki un ielikuši cietumā, kur viņš pavadījis piecus mēnešus. Pēc jaunieša teiktā, cietumā esot tūkstošiem cilvēku, kuri sapratuši Islāma valsts ideoloģijas ekstrēmo dabu un grib tikt prom no islāma valsts, taču neatrod šādas iespējas.
Jaunieti esot bijis plānots sodīt, nosūtot uz karadarbības karstākajiem punktiem par "lielgabalu gaļu", taču pārvietošanas laikā jaunietim ar vēl pieciem cilvēkiem izdevies izbēgt, lai arī trīs no bēgļiem nošauti. Jaunietis ticis līdz Turcijas robežai, kur viņu arestējuši turki, kuriem viņš izteicis lūgumu, nogādāt viņu atpakaļ Latvijā.
Tagad jaunietis uzskata, ka Islāma valsts vervētāji viņu piemānījuši, solot, ka islāma valstī viss būšot labi, ka tur būs taisnīgums, taču izrādījies viss pretēji. Nevienu cilvēku no Latvijas viņš Sīrijā saticis neesot.
Šis ir pirmais tiesas spriedums lietā, kas paredz atbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārvalstī.
Pagājušā gadā DP pirmo reizi kriminālvajāšanai prokuratūrā nodeva trīs kriminālprocesus par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā. No tiem divi - par piedalīšanos Sīrijā notiekošajā bruņotajā konfliktā, bet viens - par piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā.
ee
Nirnbergas statūti
niknis