Pārrobežu sadarbība jāuzlabo

Iepriekš Dombrava aģentūrai LETA bija izteicies, ka tiek izskatīta iespēja rosināt parakstīt starpvalstu līgumu par kopīgu pašvaldību pakalpojumu grozu, pieļaujot pat modeli, kurā abas pilsētas veidotu kā vienotu pilsētu, kas atrodas divās valstīs. Par šādu iespēju gan komisijas sēdē spriests netika, pārrunājot daudz piezemētākus jautājumus par atsevišķu pakalpojumu nodrošināšanu, ar ko arī līdz šim nav vedies pārāk raiti. Pašlaik nav arī pieņemts lēmums par administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidojamā Valkas novada lielumu, jo trīs pašvaldības, kuras plānots apvienot ar Valku, tam iebilst. 
 

Grūtie lēmumi

Rūjienas un Naukšēnu pašvaldības deputāti nobalsojuši par pievienošanos Valmieras, nevis Valkas novadam, kā tas iezīmēts sākotnējā kartē. Arī Strenču domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons Dienai pat vairākkārt paudis, ka iedzīvotāji vēlas apvienoties ar Valmieru, nevis Valku. Taču Valkas novads, pēc Kraukļa teiktā, nekad nav bijis tik mazs kā tagad, pēc 2009. gada reformas. Paliekot šajās robežās, tas nekvalificējas daudziem reformā noteiktajiem kritērijiem, kaut arī ir attīstības centrs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis norādīja – lai Valkas novads tiktu galā ar 111 funkcijām, vajadzīga noteikta pašvaldības budžeta bāze. To varētu nodrošināt ar 17 tūkstošiem iedzīvotāju, kādi būtu, pievienojot minētos trīs novadus, bet, atstājot Valkas novadu pašreizējās robežās, nāktos piemaksāt miljoniem eiro no valsts budžeta. 

Savukārt Dienai Krauklis, komentējot Dombravas iepriekš pausto vīziju par apvienotu divu valstu pilsētu, teica: "Tas ir skaists mērķis, kuru, ja ļoti gribētu, varētu sasniegt vairāku gadu desmitu laikā, jo tur ir konstitucionāli jautājumi, ko var risināt tikai ar divām trešdaļām Saeimas deputātu balsu. Tas ir ļoti sarežģīts, ļoti ilgstošs process, kas būtu pareizs, bet pie politiskās sadrumstalotības abās valstīs drīzāk ir jauks sapnis."
 

Kurā pusē izdevīgāk