34% iedzīvotāju nemieru ar valdības politiku paustu mierīgās protesta akcijās

Domāju, ka tev, diemžēl, taisnība. Starp citu, vēsturiski, izteikts mazākums var panākt izmaiņas, bet parasti tikai vardarbīgi. Jo lielāks atbalsta procents (rēala gatavība piedalīties, ne tikai plātīties, jo mazāk vardarbīgi var panākt līdzīgas izmaiņas.

ceturtā daļa gatava vardarbīgiem nemieriem.. izskatās pēc kaudzes ļaužu, kas vienkārši plātās kā tādi tīņi skuķa priekšā. Ir gadījumi kad 10% sarīko veselas revolūcijas un pilsoņu karus.. bet te - 1/4 daļa uzskata to par risinājumu, bet apkārt klusums.. Tautieši ir riktīgi samelojušies tai aptaujā uzdodot vēlamo par esošo. To ķepas sūkātāju ir krietni vairāk par 2 procentiem. Vienkārši 2 procenti aptaujāto izrādījušies spējīgi godīgi atbildēt :)

Tagad tu gan smagi kļūdies, turklāt, latvietim, kurš pats, lai nu kāda tā būtu, "neatkarību" bauda patiecoties civiliem protestiem, nu gan nevajadzētu tik smagi kļūdīties! Nevardarbīgi civil protesti un nepakļaušanās ir bijis ļoti efektīvs ierocis un tieši vēsture liecina par to efektivitāti! Ka tikai daži no piemēriem: - nevar nepieminēt Gandiju un to, kā nevardarbīgi izcīnīja neatkarību no Britiem 1947. g. a viņš piespida Britiem - pirms gadrīz 30 gadiem ēģiptieši panāca būtiskas reformas, arī pret britu pārbaldi, un protams, pavisam nesen, panākot Mubaraka atkāpšanos. Tas, vai ar to būs pieticis vēl nevaram zināt, bet nenoliedzami jaunākie protesti Ēģiptē būtiski ietekmēja vēsturi. - to pašu varētu teikt par Lībiju, lai gan tur dimžēl vismaz daļu "protestētāju" ir brunotie grupējumi, fakts kā tāds, protesti mudināja rietumu valdībām ieņemt pozīciju un iesaistīties, kas notiekti nebūtu noticis, ja paši iedzīvotāji nebūtu uzsākuši protestus. Vēl, pat īpaši nepiepūloties prātā nāk Dievnid āfrika un cīņa pret aparteidu, Austrumvācijas krišana un Vācijas atkalapvienošanās, Samta revolūcija Čehijā, Solidaritāte, cilvēku tiesību ASV 60.s gados, Oranžo revolūciju Ukrainā, sievišu vienlīdzības kustību un neskaitāmas mazākas kustības, kā piemēram zemnieki, mūsu pašu Latvijā, kas, ja ne visu, ko prasa, tomēr spēj regulāri panākt vismaz daļēju valdības pretīmnākšanu! Lai civilprotesti panāktu mērķi, ir nepieciešama tikai apņēmība, un tiešī tā latviešiem trūkts! Ja kaut vai puse no minētiem 34% tik tiešām būtu gatavi protestēt, piemēram streikojot, mēs būtu neapturams spēks! Bet latvieši ir ar meiru runāt, stāstīt, ka gatavi izturēt grūtības "kaut vai vectēva pastalās" bet kad nonāk līdz reālam pārbauījumam, kā piemēram "es" kas te draud visiem ar asinsdarbiem, "ja vien nebūtu bērni", it kā tieši bērnu dēļ izmaniņas nav visvairāk nepieciešamas. Latvietis vienmēr atradīs ieganstu, kāpēc labāk nedarīt neko! (Uzsveru, "es" idejām kategoriski nepiekrītu un uzskatu vardarbību par nevajadzīgu un neefektīvu)

neaizmirstiet dziesmas!

Savā ziņā mierīgās protesta akcijas būtu pareizas, bet, kā liecina vēsture, ar tām neko tā arī nav izdevies ietekmēt. Cik reizes nav mītiņojuši skolotāji, mediķi, policisti, pensionāri un vienkāršie cilvēki, turklāt arī uzņēmēji? Kas no tā visa ir ņemts vērā? NEKAS!!! Vai pēc šīm akcijām ir bijusi kaut kāda kustība? NĒ! Salīdzinājumam minēsim visiem labā atmiņā palikušo 13.janvāri. Pēc vecrīgas izārdīšanas Prezidents nāca klajā ar ultimātu Saeimai, kuru patiesību sakot bija jātriec ratā. Lai arī tā nebūt nebija labākā un atzīstamākā protesta forma, sakiet ko gribat, tā bija nesalīdzināmi iedarbīgāka par citām līdz šim lietotajām. Ja sabiedrība kaut ko grib panākt no valdības un ir nonākusi līdz protesta akcijām, tad, galvenais nevajadzētu nolaist rokas. Sanācām uz piketu - nekas nemainījās, turpinām akcijas un aicinām uz nākamajām protesta akcijām. Ja tās nedod rezutlātu, pārejam pie radikālākām formām - streikiem un pat ģenerālstreikiem un nevis maigiem streikiem, bet gan tādiem kā Itālijā, Francijā vai citur, kur uz streika laiku valstī apstājas absolūti viss. Valdība vienkārši zina, ka mūsu cilvēki papukstēs, bet visu pieņems. Te nu ir rezultāts - absolūta nerēķināšanās kā Kalvīša, tā Godmaņa un Dombrovska valdībās. Par Saeimu vispār nav jēgas runāt. Viņi līdz ko nonāk parlamentā uzreiz aizmirst, kas to ievēlējis... Jāteic, ka Latvijas protestētāji un protestu organizatori vispār būtu jāsūta stažēties uz Franciju, Itāliju, Vāciju un citām Rietumeiropas valstīm, lai turienes protestu organizētāji izstāsta, kā panākt savu rezultātu. Ja nepatīk Eiropas piemēri, var braukt stažēties uz tuvajiem austrumiem.

tuklie letvieši, tāpēc jau visi kakā uz galvas. Brīvību vajag izcīnīt ar asinīm (es domāju apkaut visus v zzs un tp funkcionārus) Ja nebūtu man trīs bērnu, sen asinsdarbi tiktu veikti

"34% ... uzskata, ka piemērotākais veids, lai paustu savu neapmierinātību ... ir mierīgas protesta akcijas." Piekrītu par visiem 100 procentiem. BET TAD KO VIŅI TO NEDARA!?

Visus zaglīgos meļus cietumā!