Āboltiņa: Zem lupas 2009.gads politikā

Priekšā bija smagas sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), bija jāpieņem sabiedrībā nepopulāri lēmumi, kas skar gandrīz katru Latvijas iedzīvotāju. Turklāt ekonomiskā krīze ir radījusi nomācošu fonu, jo šajos apstākļos, vairāk nekā jebkad, tiek runāts par «griešanu», «samazināšanu» un «taupīšanu», līdz ar to psiholoģiski šis jebkuram no mums ir bijis grūts periods. Gan toreiz – gada sākumā, gan arī tagad, šī valdība ir apņēmusies strādāt līdz nākamās Saeimas vēlēšanām. Budžets ir pieņemts un šobrīd jāturpina darbs pie tā izpildes, lai kopīgiem spēkiem pārvarētu šīs grūtības un veicinātu Latvijas valsts atlabšanu un attīstību. Tikai vienoti kopīgu mērķu vārdā, mēs tiksim galā ar šo situāciju. Visbiežāk šai koalīcijai pārmet nesaprašanos. Jā, koalīcija ir dažādu pretrunu plosīta, taču nevēlos piekrist atsevišķu politiķu izteikumiem par savstarpēju naidu. Sadarbības forma noteikti nav radikāla, bet gan drīzāk pragmatiska – ir krīze un ir jārīkojas. Vienota mērķa vārdā ir jāstrādā arī 2010.gadā. Šis gads ir bijis arī lūzums Latvijas politiskajai videi, un savs nopelns tajā visā ir sabiedrībai, kas nav slēpusi savu neuzticību valsts pārvaldei un politiķiem, skaidri pasakot, ka turpināt, kā ierasts, vienkārši nedrīkst. Esmu gandarīta, ka atsevišķas partijas ir sapratušas, ka princips «tagad vai nekad» ir attiecināms uz konkrēto brīdi un - partiju varēšanu savstarpēji sadarboties. Citas iespējas varētu arī nebūt. Šogad izšķiroši bija apzināties, ka šis nav piemērots brīdis paštaisnumam vai sadzīves ķīviņiem, tāpēc es ticu izveidotajai politisko partiju apvienībai _Vienotība_, kuras pamatā ir partnerība, vienotu ideju un vērtību aizstāvība. Jau martā gaidāms apvienības dibināšanas kongress, tās dalībnieku rindās šobrīd ir _Jaunais laiks _(_JL_),_ Pilsoniskā savienība_ (_PS_) un _Sabiedrība citai politikai_ (_SCP_). Konceptuālu atbalstu apvienībai sniegusi Kristīgi demokrātiskā partija. To, ka mēs varam un tauta ir vienota, parādīja arī gada nogale - visi valstij nozīmīgie svētki, kas iedzīvotājus pulcēja krastmalā Rīgā un citviet Latvijā, lai aizdegtu svecītes un godinātu mūsu valsti un tās vēsturi. Es vienmēr esmu uzsvērusi un ticu, ka valsts, tie nav tikai viņi – vara. Valsts ir cilvēki, kuriem pieder vara, līdz ar to aicinu ikvienu iesaistīties un būt aktīviem vienotas izaugsmes vārdā. Protams, līdz ar budžeta nodošanu nekas nav beidzies. Valdībai priekšā vēl ir daudz darāmā un ir skaidrs - jo labāku darbu uzrādīs Ministru kabinets, jo spēcīgāki pretsitieni sagaidāmi no citiem politiskajiem spēkiem, kuri ir ieinteresēti vājināt šīs valdības darbu. Nākamais ir vēlēšanu gads, tāpēc es aicinu politiķus paturēt prātā, ka ir svarīgi savstarpējās ambīcijas nolikt malā un turpināt aizstāvēt vienu ideju, vienu mērķi – drīzāku valsts izaugsmi un labklājības celšanu. Šogad politikā esam bijuši liecinieki dažādu varu maiņai gan valsts pārvaldē, gan pašvaldībās, arī vadoņu demaršam atgriezties uz politiskās skatuves. Lai arī pagājuši jau gandrīz divi mēneši kopš A.Šķēle atgriezies Tautas partijas priekšsēdētāja amatā, joprojām nav gūta atbilde, kas būtu viņa piedāvātais valsts glābšanas plāns. Tā vietā dzirdam nemitīgu kritiku, kas vērsta pret koalīcijas partneriem un, mūsuprāt, neatbalstāmus priekšlikumus budžeta glābšanu veikt ar sociālā budžeta palīdzību, to starp pensiju samazināšanu. Būtiski uzsvērt, ka ar šīs valdības sagatavoto 2010.gada budžetu nav pārkāpta šī izšķirošā robeža: pensiju samazināšana, skolotāju algas, PVN tālāka celšana, novērstas arī spekulācijas par lata kursa stabilitāti. Tā vietā, lai kritizētu pārējās koalīcijā esošās partijas, Tautas partijai vajadzētu lielāku uzmanību veltīt jau vairāk kā piecus gadus TP pārraudzībā esošajai veselības nozarei, kurā tā arī nav saprotams, kā izlietoti šogad vasarā papildus piešķirtie 25 milj. latu. Tāpat, neskatoties uz valdības aktīvo darbību korupcijas apkarošanas un novēršanas jomā, skumji, ka joprojām esam liecinieki skaļiem korupcijas skandāliem, kādu šogad piedzīvojām ar bērnu slimnīcu. Jāatzīst, ka pašreizējā valdība īsteno Eiropeisku politiku, pateicoties valdības vadītāja pieredzei un kompetencei. Savukārt tie, kas vēlas atgriezties aktīvajā politikā, mēģina no šī kursa novērsties. Premjers kā kādreizējais Eiropas Parlamenta deputāts, kurš šogad saņēmis Eiropas Tautas partijas Mazo un vidējo uzņēmumu apvienības balvu par uzņēmējdarbības politikas veicināšanu, ir ar citu, agrākajiem politiķiem līdz galam neizprotamu pieeju politikā. Šīs starptautiskā atzinība norāda, ka premjers ir atzīts eksperts ne tikai politiskos, bet arī ekonomikas jautājumos un Latvijā īstenotā ekonomikas atlabšanas politika ir vērsta pareizā virzienā. Atskatoties uz aizvadīto gadu un vērtējot politiķu darbu 2010.gadā, noteikti varu teikt, ka valdībai ir jāskaidro savi pieņemtie lēmumi. Ir jāiet un jārunā ar iedzīvotājiem, ko, iespējams, šogad esam darījuši par maz. Nākamgad aprit 20 gadi kopš reāli atguvām valsts neatkarību, ir izaugusi jauna paaudze, kas piedzimusi brīvā valstī, un ir vēl vairākas paaudzes, kas piedzīvojušas valsts atgūšanas faktu vairākkārt. Līdz ar to mums jāatskatās un kritiski jāizvērtē, ko šai laikā esam sasnieguši – vai esam tur, kur vēlējāmies būt, jo citas valsts mums vairs nebūs. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka valsts vadības groži nonāk to cilvēku rokās, kuri uz valsts vērtībām spēj paskatīties tikai caur personīgā izdevīguma prizmu. Skaļi un demagoģiski solījumi; miljonu šķērdēšana necaurspīdīgos projektos; apšaubāma reputācija; privatizēti valsts objekti kā privātā biznesa sastāvdaļa - vai tiešām šādi potenciāli valsts vadītāji mums ir vajadzīgi?