J.Dripe klāsta, ka pasaulē eksistē divas naudas plūsmas – vecā un jaunā. Cilvēki ar tā saukto veco naudu ir pieraduši būt bagāti un nedomā par ātru naudas atpelnīšanu. Viņiem rūp, kas paliks valsts kultūrā un ainavā. Savukārt Latvija ir attīstības posmā "ar vienas paaudzes jeb jauna cilvēka dzīves gājuma pieredzi".
Lai piedod kolēģi, bet mazdrusciņ esam provinciāli, saka arhitekts J.Dripe.
Viņš ir ļoti kritisks par to, kas sabūvēts aiz tuvām Rīgas robežām. "Tajā brīdī, kad banku kredīti bija pieejami un cilvēki bija iesaistījušies nedaudz neadekvātā skrējienā pakaļ naudai, radās sajūta, ka var ātri uzbūvēt un par milzu naudu pārdot. Paldies Dievam, tas ir apstājies, jo būtu radies vēl vairāk apšaubāmas kvalitātes arhitektūras. Tagad ir laiks padomāt," saka J.Dripe. Viņš vērtē, ka dažiem ciematiem ir samērā laba kvalitāte, taču vietējā pašvaldība, bez guļamvietas neko vairāk šiem cilvēkiem nepiedāvā – tur nav ne skolas, ne sporta skolas, ne koncertzāles, pat ne laba krodziņa, kur pasēdēt ar draugiem. Līdz ar to mazie ciematiņi balstās uz Rīgas infrastruktūru.
Vēstures mantojums esot traģēdija ikvienai pilsētai, taču arhitekti aicinājuši, siltinot ēkas, iekrāsot katru rajonu un pievienot identitāti. Atdūrāmies pret Ekonomikas ministrijas ierēdņu jaunības cinismu – jāapgūst Eiropas nauda, ir termiņi, atstāsta J.Dripe. Savukārt samudžinātās likumdošanas dēļ Rīga nav izmantojusi krastmalu. Kāpēc mums nav jahtu piestātņu, vaicā J.Dripe.
Speciālistam tiek uzdots arī jautājums par arhitektūras kritiķa Ārona Betska pausto, ka Rīgai nav identitātes. Uz to J.Dripe atbild:
"Kad Betskis teica saviem draugiem – es braucu uz Rīgu, viņi vaicāja – kas tā tāda? Viņa pirmais iespaids bija – vēsturiskais centrs apmēram tāds kā visās Eiropas pilsētās, stils samiksēts. Otrās dienas vakarā pēc pastaigas pa Rīgas regulārās apbūves kvartāliem un bulvāru loku, Betskim bija cita valoda. Viņš redzēja, kāda te bagātība – eklektisma perioda mantojums, jūgendstila klātbūtne, pilsētas mērogs piecu, sešu stāvu līmenī… Viņš teica – o, Rīgai ir šarms! Viņš ir kritisks pret moderno arhitektūru, uzskata, ka daudz kas no arhitektūras ir kapu lauki, arhitektu masu kapi, būvniecības darinājumi bez estētiskās kvalitātes. Man viņam jāpiekrīt, jo daudzi pasaulē izcili kritiķi un arhitekti atzinuši, ka neliels procents no būvniecības izstrādājumiem ir pieskaitāms pie arhitektūras. Daži saka pieci procenti, citi- ka desmit."